Fotostāsts ⟩ Algai neatbilstoša slodze un "briesmīgi" darba apstākļi. Ar ko ikdienā saskaras Valsts policijas izmeklētāji? (25)

VP Rīgas reģiona pārvaldes Latgales iecirkņa kriminālnodaļas vecākā inspektore Olga Vasiļjeva intervijā portālam "Apollo.lv" pastāstīja par to, kā kļuva par izmeklētāju, darba apstākļiem, ģimenes atbalstu un kopējo ainu.

Vasiļjeva ikdienā strādā ar smagiem un sevišķi smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas vērsti pret cilvēka dzīvību, veselību un dzimumneaizskaramību.

"Iepriekš aptuveni nepilnus divus gadus, kamēr mācījos, strādāju Dzelzceļa policijas pārvaldē, kuru, ja pareizi atminos, 2009. gadā likvidēja. Tur es strādāju kā brīvlīguma darbinieks - sekretariātā, arhīvā un ar administratīvajiem protokoliem," stāsta izmeklētāja.

Pēc tam, kad Dzelzceļa policijas pārvalde tika likvidēta, Olga nolēma pilnvērtīgi turpināt mācības.

"Kad pabeidzu mācīties, jutu, ka mani tomēr "velk" atpakaļ uz policiju."

Sākotnēji Olga nemaz neplānoja kļūt par izmeklētāju, bet gan par kinologu. "Sākumā biju ļoti tramīga, jo šķita, ka būs ļoti sarežģīti - pieļausi vienu kļūdu un pats nonāksi cietumā. Man nebija izpratnes, ko policijā dara un kā notiek visi procesi."

"Pieteicos kinologos, taču tur nebija brīvu vietu. Man teica, ka būs kāds laiks jāgaida, tāpēc ieteica strādāt Latgales iecirknī.

Tā es nonācu kriminālpolicijā un domāju, ko es daru ar savu dzīvi - darba apstākļi bija slikti un šķita, ka esmu nonākusi "elles peklē", bet pēc tam kaut kā tā lieta aizgāja," atminas izmeklētāja.

Pēc kāda laika Vasiļjeva sapratusi, ka darbs kriminālpolicijā neesot nemaz tik "briesmīgs". Ir pagājuši jau deviņi gadi kopš Olga sāka strādāt par izmeklētāju Latgales iecirknī.

"Sākumā biju pavisam parasts izmeklētājs, kā jau jaunais darbinieks. Pēc tam darbojos ar "tumšajiem procesiem", kuros nav cilvēku, bet, laikam ejot, kļuvu par vecāko inspektoru," stāsta Olga.

Viņa piebilst, ka liela loma bijusi arī kolēģiem, kuri viņai palīdzējuši izprast lietu kārtību.

"Pie izmeklētājas darba jau esmu ļoti pieradusi, tāpēc arī sirds vairs nesāp par to, ka neizdevās kļūt par kinologu. Lai cik grūti arī nebūtu, es jau šeit esmu ielaidusi savas "saknes"," stāsta izmeklētāja.

Slodze un process

Olga atklāj, ka pagaidām viņai ir jāšķetina aptuveni 500 krimināllietas, taču viņa arī norāda, ka šis skaitlis ir mainīgs.

"Uz darbu mēdzu nākt arī sestdienās, lai izbeigtu vai nodotu vajāšanai konkrētas krimināllietas, jo darbadienās tam vienkārši pietrūkst laika. Galu galā cilvēki tomēr arī gaida iznākumu. Pašai arī nepatīk, ka uz galda sāk krāties papīru kaudzes," stāsta izmeklētāja Vasiļjeva.

Darba procesi esot atkarīgi no tā, kādas ir dežūras. "Ja ir noticis kāds noziegums un man tajā dienā ir dežūra, tad mani, protams, sauc uz darbu jebkurā diennakts laikā."

"Pēc tam aplūkojam visu un saucam ekspertus, taisām kratīšanas, veicam aizturēšanas un nopratināšanas," atklāj izmeklētāja.

Gadījumā, ja Olgai nav dežūra, tad uz notikuma vietu dodas cits izmeklētājs, kurš pēc tam lietu novirza viņai. "Principā es lietu saņemu jau kaut kādā stadijā un mans pienākums ir to atšķetināt."

"Alga nav atbilstoša tam, ko es daru - slodzes un darba stundas ir lielas, kā arī ir jāstrādā arī brīvdienās un pēc darba laika beigām," norāda izmeklētāja.

Olga atklāj, ka pēdējoreiz viņai brīva nedēļas nogale esot bijusi aptuveni pirms mēneša. "Pārējās brīvdienās esmu nākusi uz darbu sestdienās, ja nepieciešams, tad arī svētdienās."

Motivācija

Ar motivāciju izmeklētājai Vasiļjevai problēmas neesot, viņa norāda, ka "man vienkārši ļoti patīk izmeklētājas darbs".

"Ir interesanti, jo izmeklētāja darbā ir sava burvība un piedzīvojumi.

Katrai lietai ir citādāki cilvēki, kuriem ir savi stāsti. To visu beigās lasu kā grāmatu," stāsta Olga.

"Darbs ir ļoti interesants, jo tu nekad nezini, kur tu dienas laikā nonāksi, vai kad tā vispār beigsies. Tu nonāc tādās vietās, par kurām cilvēki ikdienā pat nespēj iedomāties," teic izmeklētāja.

Olga stāsta, ka lielu lomu spēlē arī ģimene, kura vienmēr atbalsta un palīdz. "Bērnam vienmēr izskaidrojam, kas un kā notiek. Protams, bieži sanāk veltīt laiku darbam, bet bērns to saprot un to uztver ar lepnumu.

Viņš visiem stāsta, ka mamma ķerot bandītus!"

Tāpat viņa atklāja, ka vienmēr palīdzību var lūgt arī kolēģiem, jo esot izveidojies "labs kolektīvs".

Darba apstākļi

Izmeklētāja stāsta, ka darba telpas esot "briesmīgas", bet tas vēl esot "maigi teikts". "Protams, gadiem ejot, jau ir pierasts. Mēs gaidām, kad kaut kas tiks mainīts, jo katru gadu kāds atnāk, aplūko un konstatē, ka nepieciešams remonts."

Esot kolēģes, kas pašas savos kabinetos taisa remontus. Tāpat atsevišķās telpās jau ir veikti remontdarbi. Tiesa, tas nemainot faktu, ka daudzas telpas joprojām ir sliktā stāvoklī. 

"Reizēm pat ir kauns no cilvēkiem. Viņi atnāk un tad piedzīvo kultūršoku - viņi vairs nedzird, ko tu saki, bet skatās apkārt un "apbrīno" darba apstākļus," stāsta izmeklētāja Vasiļjeva.

"Daudzi šausminās par telpām un vaicā, kāpēc jaunas meitenes šeit vēl strādā. Cilvēki pauž sašutumu un tad tiešām mums pašiem ir neērti," piebilst Olga.

Vasiļjeva norāda, ka izmeklētāja darbs ir grūts gan fiziski, gan mentāli. "Ir ilgas darba stundas un bieži sanāk neatpūsties, jo jāstrādā arī naktīs. Tāpat ir augsts stresa līmenis un tas noved pie diviem scenārijiem - vai nu tu guli un vairs nevari piecelties, vai arī vispār naktīs vairs nevari aizmigt."

"Tu esi tik noguris, ka ar laiku vienkārši sāc izdegt - neko vairs negribas darīt, kustēties, gribas, lai visi liek mierā," piebilst izmeklētāja.

Darbs esot grūts arī emocionāli, jo cilvēki nāk katru dienu ar savu bēdu. Izmeklētāja darbs ir to uzklausīt.

"Dažreiz cilvēki vienkārši atnāk aprunāties un izstāsta savas problēmas un izmeklētājs vienkārši to "uzsūc". Tāpat smagas ir arī lietas - man visgrūtāk emocionāli ir šķetināt lietas, kas saistītas ar bērniem," stāsta Olga.

Lai saglabātu objektivitāti, izmeklētāja atklāj, ka cenšas distancēties. "Cilvēki ar laiku nomierinās un mans pienākums ir uzdot konkrētus jautājumus. Cenšos neiedziļināties viņu emocionālajā stāvoklī, jo fiziski un mentāli to nav iespējams izdarīt."

Viena no vissmagākajām lietām, kuru Olga pēdējā laikā ir atšķetinājusi, ir saistīta ar divus gadus vecu bērnu, kuru māte bija iemērkusi verdošā ūdenī.

Uz ko izmeklētājam jābūt gatavam?

"Pavisam noteikti ir jābūt gatavam, ka notikuma vietā cilvēki var uzvesties agresīvi. Pārsvarā noziedzīgie nodarījumi tiek veikti alkohola reibumā - jābūt gatavam, ka cilvēki var uzbrukt vai pamatīgi nolamāt," stāsta izmeklētāja.

Viņa norāda, ka uz notikuma vietu sievietēm vienmēr līdzi brauc vīrieši, kuri ir gatavi aizstāvēt.

"Tas, kas mani visvairāk izbrīna - bieži vien notikuma vietas ir briesmīgā stāvoklī.

Tu nestādies priekšā, kā tādos apstākļos vispār ir iespējams dzīvot," stāsta izmeklētāja Vasiļjeva.

Lielākoties briesmīgākajās notikuma vietās visapkārt atrodas atkritumi - tukšas pudeles, izsmēķi, netīrība, apkārt skraida žurkas un citas dzīvas radības.

"Ir bijuši gadījumi, kad aizturētajai personai ir piespriests arests un tad tiesā viņš bļauj virsū un sauc mani par "mantkārīgo maitu", lai arī viņa dzīvesvieta nemaz nenonāk policijas īpašumā," atminās Olga.

"Jaunajiem izmeklētājiem grūtības sākumā sagādās daudzas lietas, bet tam cauri iet pilnīgi visi... līdz pienāk lūzuma punkts.

Vajag nelielu pacietību, kamēr tiek apgūtas visas lietas. Pēc tam nedrīkst nolaist rokas, jo vienmēr ir iespējams lūgt palīdzību kolēģiem," atklāta ir izmeklētāja Vasiļjeva.

Foto: Darba apstākļi Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Latgales iecirknī