Eiropas Parlaments (EP) saskaņā ar ceturtdien pieņemto rezolūciju ir gatavs vērsties tiesā, ja Eiropas Komisija (EK) turpinās vilcināt Tiesiskuma nosacījumu regulas piemērošanu Eiropas Savienības (ES) budžeta aizsargāšanai, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.
Viņš pavēstīja, ka rezolūcijā, ko ceturtdien pieņēma ar 529 balsīm par, 148 pret un desmit atturoties, EP deputāti atgādina, ka dalībvalstu pārkāpumi ir ietekmējuši ES budžeta pareizu pārvaldību un ES interešu aizsardzību.
Tāpat viņi brīdina EK, ka, ja tā nepildīs savus pienākumus saskaņā ar juridiski saistošo nosacītības regulu un neveiks "visus atbilstīgos ES budžeta aizsardzības pasākumus", EP "uzskatīs to par bezdarbību un iesniegs prasību pret EK".
EP uzstāj, ka ir Tiesiskuma regulas piemērošana nedrīkst būt atkarīga no pamatnostādņu izstrādāšanas, ko EK pašlaik veic, un mudina EK izvairīties no turpmākas kavēšanās tās piemērošanā. Viņi norāda, ja EK uzskata, ka šādas pamatnostādnes ir vajadzīgas, tās jāpieņem "pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 2021.gada 1.jūnijā," turklāt pirms to pieņemšanas ir jāapspriežas ar EP.
Deputāti atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi nekavējoties piemērot Tiesiskuma regulu, jo īpaši ņemot vērā tās iespējamo ietekmi uz gaidāmo "Next Generation EU" atveseļošanās fonda līdzekļu izmaksu.
Krastiņš atzīmēja, ka ceturtdien pieņemtā rezolūcija ir iepriekšējā plenārsēdē notikušo debašu noslēgums. Debatēs deputāti atgādināja EK, ka tiesiskuma nosacītības mehānisms ir spēkā jau kopš 2021.gada 1.janvāra.
Gandrīz visi runātāji debatēs atkārtoja, ka regula ir juridiski saistoša - neraugoties uz Eiropadomes secinājumiem, kam nav juridiska spēka, vai uz notiekošo tiesvedību ES Tiesā, kurai nav apturoša iedarbība.
Tiesiskuma nosacījumu regula ir jauns instruments, kas paredzēts, lai aizsargātu ES līdzekļus gadījumos, ja dalībvalstu valdības pārkāpj tiesiskuma principus.
LETA jau rakstīja, ka pagājušā gada novembrī ES dalībvalstis un EP vienojās par mehānismu, kas saista ES fondu līdzekļu piešķiršanu ar tā dēvētās likuma varas ievērošanu. Tomēr pret ES fondu līdzekļu sasaisti ar likuma varas ievērošanu kategoriski iebilda Ungārija un Polija.
Toreiz EK pret Ungāriju un Poliju bija ievadījusi pārkāpuma procedūras par ES demokrātijas standartu neievērošanu, kas, pēc Briseles domām, apdraud tiesu un mediju neatkarību.
