Valsts finansējuma trūkums var likt apturēt Irbenes radioteleskopu darbību

Irbenes radioteleskopi

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Valsts finansējuma trūkums var likt apturēt Irbenes radioteleskopu darbību, aģentūru LETA informēja Ventspils Augstskolas (VeA) sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Žukovskis.

Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs (VSRC) jau 17 gadus ir daļa no VeA, un šajā laikā ir piedzīvojis nozīmīgus infrastruktūras uzlabojumus un zinātniskos sasniegumus. VSRC lepnums - radioteleskopi Irbenē - ir lielākie šāda veida teleskopi Ziemeļeiropā, savukārt zinātnieki un inženiertehniskais personāls strādā pie fundamentālās zinātnes pētījumiem astronomijā un astrofizikā.

Žukovskis sacīja, ka pagājušā gada nogalē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Ekonomikas ministrija (EM) publicēja izstrādāto Latvijas Kosmosa stratēģiju 2021.-2027.gadam. Lai šī stratēģija būtu īstenojama, liela nozīme ir VSRC sekmīgai darbībai, taču jau trešo gadu pēc kārtas valsts nodrošināts uzturēšanas finansējums VSRC, un līdz ar to arī nacionālās un starptautiskās nozīmes pētnieciskās infrastruktūras objektam - Irbenes radioteleskopu kompleksam, neatrodas.

VSRC radioteleskopu komplekss Irbenē atrodas pusstundas braucienā no VeA. Šī Latvijas daļa ir reti apdzīvota un atrodas valsts aizsargjoslu likumā noteiktā radioklusēšanas zonā, nodrošinot piemērotu vidi radioastronomijas novērojumiem. Tieši šeit pirms sešiem gadiem mediji un ievērojams skaits ziņkārīgo vēroja, kā Latvijā lielākais celtnis radioteleskopa 32 metru diametra šķīvi pēc renovācijas novietoja atpakaļ uz tā mehānisma. Neilgi pēc RT-32 renovācijas modernizāciju piedzīvoja arī blakus esošais radioteleskops RT-16. Veiktie uzlabojumi deva iespēju veikt pētījumus jaunā kvalitātē, daudzkārt palielināt novērojumu intensitāti un kļūt par vērā ņemamu dalībnieku starptautiskajā kosmosa izpētē, atgādināja Žukovskis.

VSRC kļuvis par pilntiesīgu locekli Eiropas radioastronomijas novērojumu tīklā (EVN), Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijā (JIVE) un kopš 2019.gada, kad Irbenē bija izveidota zemo frekvenču antenu lauka stacija LOFAR, kļuvis arī par Starptautiskā LOFAR teleskopu (ILT) tīkla biedru. Dalība šajos tīklos, pēc Žukovska paustā, ir viens no atslēgas punktiem Latvijas Kosmosa stratēģijā.

Dalība minētajos tīklos ir ļāvusi VSRC palielināt zinātniskās darbības apjomu un uzlabot novērojumu kvalitāti. VSRC zinātnisko pētījumu kvalitāte tika novērtēta nupat pabeigtā, gandrīz divus gadus ilgā starptautiskā izvērtējumā. IZM organizētais izvērtējums notika par VSRC pārziņā esošajiem zinātņu blokiem - inženierzinātnēm un dabas zinātnēm, par laika periodu 2013.-2018.gads. Minētajā laika posmā VSRC notikusi infrastruktūras attīstība, sadarbību sākšana un izaugsme zinātniskajā darbībā.

Kā uzsver Žukovskis, izmērāmie rezultāti parāda, ka VSRC zinātniskā darbība attīstījusies - kopš 2013.gada VeA, galvenokārt VSRC, pētnieki ir dubultojuši īstenoto zinātnisko projektu skaitu, kas 2020.gadā jau sasniedza 39. Pieaudzis augsta līmeņa recenzētu zinātnisko publikāciju skaits, kuras indeksētas datu bāzēs "Web of Science" un "Scopus", vairākkārt audzis publikāciju skaits tieši pasaules vadošajos astrofizikas zinātniskajos žurnālos, pieaudzis doktorantu skaits, kas savu zinātnisko darbību veic VSRC. Kopumā dabas zinātnēs, galvenokārt astrofizikā, saņemts vērtējums labi, pie tam VSRC izaugsmes potenciāls novērtēts pat ar "ļoti labi".

VeA ieskatā, redzot VSRC sasniegto un atzinīgo vērtējumu, varētu domāt, ka VSRC nākotne ir skaidra - jāturpina iesāktais un jānostiprina Latvijas vārds kosmosa izpētē. Taču realitāte ir skaudrāka, un jau šī gada pavasarī var nākties apturēt Irbenes radioteleskopu darbību finansējuma trūkuma dēļ, norādīja Žukovkis.

Laika posmā no 2016. līdz 2018.gadam VSRC no valsts budžeta katru gadu saņēma īpašu teleskopu infrastruktūras uzturēšanas finansējumu 343 000 eiro. Šis finansējums esot vitāli nepieciešams, lai pildītu uzņemtās saistības un turpinātu zinātnisko darbību. Kopš 2019.gada šī finansējuma iztrūkumu lāpa VeA budžets, taču resursi ir izsmelti, un neatlaidīgi aicinājumi atjaunot finansējumu ir bez panākumiem, uzsvēra augstskolas pārstāvis.

Ja šo atbalstu neizdosies atjaunot, cietīšot gan VSRC, gan Latvijas valsts reputācija. Var tikt lauztas sadarbības līgumos fiksētās saistības par novērojumiem, kurus veic Irbenē, un zaudēta dalība starptautiskajos tīklos. Ilgāka ekspluatācijas pārtraukšana draudot arī ar patlaban nodarbināta augsti kvalificēta inženiertehniskā personāla zaudēšanu, kuram specifisko kompetenču ziņā aizvietotāju Latvijā neesot.

Komentējot situāciju, Lundas universitātes (Zviedrija) profesors Dainis Draviņš piebilst, ka VSRC ir lieliskas izaugsmes iespējas, it sevišķi ņemot vērā Latvijas virzību uz pilnu līdzdalību Eiropas Kosmosa aģentūrā. Var paredzēt pieprasījumu nodrošināt tālus radiosakarus ar kosmiskiem aparātiem orbītās augstu virs Zemes, Mēness tuvumā un tālāk kosmosā, norāda Draviņš.

Pēc viņa teiktā, apkopojot sasniegumus, vērtējumus un viedokļus, var secināt, ka gadiem ilgusī attīstība un zinātniskā darbība Irbenē neapstāsies - par to šaubu nav, taču šaubas esot par pauzi, kuru var nākties ieturēt, ja netiks rasts valsts atbalsts.