Zināms, kā Latvija varētu izmantot Atveseļošanās plāna naudu

Ilustratīvs attēls.

FOTO: EnzoVi/shutterstock.com

Latvija šobrīd veic saskaņošanas procedūru, lai tiktu pie vairāk nekā pusotra miljarda eiro no Eiropas Komisijas Atveseļošanās plāna naudas. Šajos tēriņos uzsvars jāliek pārejai uz zaļu un digitālu ekonomiku, kā arī jāmazina Covid-19 izraisītās krīzes sociālā un ekonomiskā ietekme. Taču Latvijai saskaņošanas process nav bijis sekmīgs un lielākā daļa no Latvijas piedāvājuma, kam tērēt naudu, tika izbrāķēts, ziņo raidījums "de facto".

No visām sešām komponentēm, kurās kopumā bija ap 20 sadaļu, Eiropas Komisijas eksperti bez ierunām pieņēma tikai trīs punktus – par 5G infrastruktūras attīstīšanu, īres mājokļu attīstīšanu un apmācības tiesu sistēmā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Nevienlīdzības mazināšanas pasākumos komisijas eksperti prasīja vairāk tērēt tieši sociālo izaicinājumu risināšanai.

Tiesa gan, tas nenozīmē, ka Latvijas politiķi pārskatīs plānotos izdevumus ceļu remontiem vai pašvaldību industriālo parku būvēšanai, bet gan paredzēts palielināt kopējo pieprasījumu no Atveseļošanās fonda, un līdz ar to palielināt arī plānotos izdevumus sociālās nevienlīdzības mazināšanai.

Šobrīd Latvijas Atveseļošanās plānam ir sešas lielas daļas, kas ietver tādu jautājumu risināšanu kā klimata pārmaiņas (37% no visa, ~ 610,5 miljoni eiro), digitālā transformācija (20% jeb ~330 miljoni), nevienlīdzības mazināšana (20% jeb 330 miljoni eiro), veselības aprūpe (11% jeb 181 miljons), ekonomikas pārveide un produktivitātes celšana (10% jeb 165 miljoni) un likuma varas stiprināšana (2% jeb 33 miljoni).

Pārpildīti pansionāti, šaurība un garas rindas pat uz aprūpes centriem ar ne pārāk labiem apstākļiem. Nabadzības risks cilvēkiem ar invaliditāti - teju divreiz augstāks nekā vidēji Eiropā. Šīs ir tikai dažas no problēmām, kuras Latvija vēlas risināt, izmantojot naudu no Eiropas Atveseļošanās plāna.

Sākotnēji sociālajiem jautājumiem tika ieplānoti ap septiņdesmit miljoniem eiro, kas ir pavisam neliela daļa no Nevienlīdzības mazināšanas sadaļai kopumā atvēlētajiem 330 miljoniem eiro. Eiropas Komisija pret šādu dalījumu iebildusi.

"Šobrīd par nevienlīdzības sadaļu galvenais komentārs ir par iekšējām proporcijām šajā konkrētajā komponentē. Eiropas Komisija gribētu redzēt lielāku sadaļu tieši sociālo pakalpojumu sniegšanas atbalsta investīcijām," apliecina finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis.

Nevienlīdzības mazināšanas sadaļā 102 miljoni plānoti autoceļiem, 82 miljoni pašvaldībām industriālo parku attīstīšanai, 42 miljoni – īres mājokļu būvniecībai.

Šiem pasākumiem kā pamatojums kalpojusi administratīvi teritoriālā reforma. Savukārt sociālo un izglītības jautājumu risināšanai kopumā ir 102 miljoni.

"Mūsuprāt, šī Eiropas finansējuma ieguldīšana tieši industriālos parkos un ceļa izbūvei, būs grūti piesaistīt tieši pie nevienlīdzības mazināšanas, un tīri ar datiem un faktiem pamatota, kā tieši, piemēram, autoceļu izbūve mazinās nevienlīdzību sabiedrībā. Tas būtu diezgan sarežģīti un grūti izdarāms, pretēji, piemēram, ar jaunu pansionātu izbūvi senioriem, kur cilvēki gaida rindās un tamlīdzīgi," saka Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krišs Lipšāns.

Visiem izdevumiem no Atveseļošanās plāna naudas ir jābūt pamatotiem ar reformām. Un šāda pamatojuma trūkums ir tas, par ko Eiropas eksperti visvairāk iebilduši. Latvija mēģina pierādīt jau piesaukto reformu nozīmīgumu.

Paredzēts, ka tiks sniegti papildu skaidrojumi un augstāka projektu detalizācijas pakāpe, taču pēc būtības naudas izlietojuma virzieni tiks mainīti maz.

"Eiropas Komisija vēlas ļoti ambiciozas mūsu reformu un arī sasniedzamo rādītāju mērķus. Mēs, savukārt ejam ar tādiem, ko mēs varam izpildīt, apmēram piedāvājam tādus, ko mēs tiešām zinām, ka mēs varēsim izpildīt.  Un tad arī mums, acīmredzot, tas rezultāts galu galā būs kaut kur pa vidu, jo nu abas puses grib izspiest sev labvēlīgākos iespējamos rezultātus," saka Dālderis.

Gatavojot uzlaboto plānu Atveseļošanās naudas saņemšanai, Labklājības ministrija cer teju dubultot summu sociālo izaicinājumu risināšanai no septiņdesmit līdz 134 miljoniem eiro.

Turklāt, tai jāatsakās no ieguldījumiem esošajos pansionātos par labu jaunu, ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes centru veidošanai. Papildus nauda tiktu arī vides pieejamības uzlabošanai.

Izglītības un zinātnes ministrija, pamatojoties uz novadu reformu, piedāvāja pārskatīt vidusskolu tīklu. Piemēram, lai novadu centros vidusskolā būtu vismaz 90 skolēnu (10.-12.klasēs). Un 30 miljoni būtu šo vidusskolu atjaunošanai un mācību vides uzlabošanai. Taču pēc ekspertu iebildumiem, arī šeit sākotnējos plānus pārskatīs.

"Viens no variantiem, ko mēs domājām, arī vispār domājot par šo atjaunošanās noturības mehānismu, bija tieši Skolu vadību, izglītību, direktora mācību pārziņi un vadības komandas izglītība, lai spētu efektīvāk un organizēt šo skolas darbu, motivēt savus skolotājus un sasniegt labākus rezultātus," saka Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.

Sākotnēji gan visas nozares bija iesniegušas pieteikumus par ievērojami lielākām summām. Nosacītais rāmis – kurš uz cik var pretendēt, sadalīts politiski. Uz jautājumu, vai pirmais lielais naudas sadalījums starp resoriem bija tāda politiska vienošanās starp koalīcijas partneriem, Znotiņš atbild apstiprinoši.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis (LA) apgalvo, ka ceļi mazinās nevienlīdzību starp dažādu reģionu iedzīvotājiem, tāpat kā industriālie parki.

Tie palīdzēs izveidot labi apmaksātas darbavietas ārpus Rīgas. No atbalsta industriālajam parkam Pierīgā viņi jau atteikušies. Būšot pa vienam katrā reģionā – Kurzemē, Zemgalē, Latgalē un Vidzemē. Lasmaņa nosauktie piemēri liecina, ka, ļoti iespējams, fonda nauda nevienlīdzības mazināšanai aizietu jau uz labāk attīstītajiem reģionu centriem, piemēram, Valmieru un Liepāju. VARAM savu daļu par labu citām pozīcijām nav gatavs mazināt.

"To piedāvājumu proporciju, gan ceļiem, gan labklājībai arī, mēs šo proporciju šinī brīdī negatavojamies mainīt, un mēs šobrīd nodarbojamies ar šīs savas pozīcijas stiprināšanu un pamatošanu Eiropas Komisijā (..) Mēs jau uzskatām, ka esam ceļus saskaņojuši, jo būtībā viņi [Eiropas Komisija] daudz sīkāk gribēja zināt, kādā veidā šī administratīvi teritoriālā reforma ietekmēs reģionālo nevienlīdzību, kā tas mainīsies, kā šie administratīvie jaunie centri spēs nodrošināt vēl augstāku šo attīstības tendenci novados," saka Lasmanis.

Visticamāk, lai atvēlētu papildu naudu sociālajiem risinājumiem, Latvija paplašinās pieprasījumu Eiropas Atveseļošanas fondam no 1.65 miljardiem līdz 1,8 miljardiem. (plus ~ 160 miljoni), norāda Dālderis.

Lipšāns sacīja: "Šobrīd notiek politiskās diskusijas tieši par šo konkrēto jautājumu. Es pieņemu, ka atbilde varētu precīzāk tikt sniegta nākamās nedēļas laikā, jo tad arī plānojās, ja nemaldos, pirmdien tādus plašākas politiskas diskusijas, ko tad mēs darām šajos jautājumos, lai mēs kā valsts finalizētu šo stāstu un varētu sniegt atkal saskaņošanai Eiropas Komisijai šo plānu."

Latvija no Eiropas Komisijas puses izteiktos iebildumus rakstiskā formā vēl nav saņēmusi. Jau pēc pirmajām sarunām sākās konsultācijas gan ar ministrijām, gan nevalstiskām organizācijām, kā plānu uzlabot.

"Tas pēdējo mēnešu apspriešanas process lielākoties ir koncentrēts ap to, kā Eiropas Komisijai iestāstīt, ka tās iniciatīvas, kuras kāds atlasīja vēl pagājušā gada rudenī, ir daļa no lielākajiem reformu procesiem un labāku par pašiem par šiem virzieniem neviens neko izdomāt nemaz nespētu," tā saka "Providus" pētniece Iveta Kažoka, kura sekojusi līdzi šim procesam.

Grupā, kas strādā ar Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna projektu strādā pa pārstāvim no katras koalīcijā esošās politiskās partijas, pieaicinot arī pārstāvjus no ministrijām vai dažādu jomu ekspertus.

Līdz aprīļa beigām Latvija cer pārstrādāt savas ieceres un apstiprināt laboto plānu.

Aktuālākās ziņas