"Tas ir spļāviens sejā." Latvijas Paralimpiskā komiteja par jaunās sporta halles būvniecību

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Daiga Dadzīte
Daiga Dadzīte Foto: Latvijas Paralimpiskā komiteja

Ministru kabineta ceturtdienas lēmums piešķirt 13,65 miljonus eiro komandu sporta spēļu halles celtniecībai Rīgā ir spļāviens sejā pārējo sporta veidu - pārstāvjiem - gan ar invaliditāti, gan bez tās, otrdien paziņoja Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK).

Jau ziņots, ka valdība ceturtdien sadalīja finansējumu ministriju augstas gatavības projektiem 212 miljonu eiro apmērā, tai skaitā paredzot komandu sporta spēļu halles būvniecību Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 99/99c.

"Nav saprotams, kas, kad un pēc kādiem kritērijiem ir pieņēmis lēmumu par augstas gatavības projektiem sporta jomā, ko valstij finansēt no Covid-19 līdzekļiem," neizpratni pauž LPK prezidente Daiga Dadzīte, uzsverot, ka LPK to izjūt kā "spļāvienu sejā un klaji diskriminējošu attieksmi".

"Esam neizpratnē, ka valdība pēkšņi pieņēmusi lēmumu finansēt tādu projektu, kura attīstībai un būvniecībai finansiāls atbalsts no valsts puses nebija paredzēts, tas vismaz oficiālajās sporta nozares pārstāvju sanāksmēs nebija pat plānots. Veids, kādā piešķirts finansējums šī projekta īstenošanai, liek apšaubīt procesa caurspīdīgumu un lēmuma pamatotību," saka LPK ģenerālsekretāre Liene Apine.

Viņa norāda, ka saskaņā ar Sporta likumu Latvijas Nacionālā sporta padome izstrādā priekšlikumus valsts budžeta līdzekļu sadalei sporta jomā un iesniedz tos Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). Tiek uzsvērts, ka Nacionālajā sporta padomē šis projekts nav izskatīts, un Latvijas Nacionālajā attīstības plānā šāds projekts nav paredzēts.

Dadzīte nesaprot, kādēļ tagad, domājot par Covid-19 finansējuma sadali, steidzamības kārtā tiek atbalstīts jauns, iepriekš neapspriests sporta būves projekts. Viņa nesaprot, pēc kādiem kritērijiem un kādā kārtībā tas izvēlēts, piebilstot, ka "mums nav iebildumu pret komandu sporta spēļu halli kā tādu". Tajā pašā laikā viņa uzsver, ka valstī ir jābūt skaidrai, caurskatāmai kārtībai un kritērijiem, pēc kādiem tiek pieņemti lēmumi par sporta būvju finansēšanu no valsts līdzekļiem.

LPK neapmierinātību un neizpratni nav izraisījis pats finanšu līdzekļu piešķiršanas fakts jaunajai būvei, bet salīdzinājums ar Paralimpiskā sporta centra būvniecību. Kopš 2017.gada valsts līmenī ir pieņemti gan Ministru kabineta, gan Saeimas komisiju un apakškomisiju lēmumi. Tā izveide atbalstīta Nacionālajā sporta padomē un paredzēta arī Nacionālajā attīstības plānā, taču šim projektam līdzekļi nav piešķirti.

"Paralimpiskajam sporta centram, kura būvniecība paredzēta Nacionālajā attīstības plānā un kura īstenošanā līdz šim ieguldīts gandrīz 841 tūkstotis eiro valsts finansējuma, nākamo darbu veikšanai finansējums neatrodas," uzsver arī Liene Apine.

"Mūsuprāt, Paralimpiskais sporta centrs noteikti var pretendēt uz augstas gatavības projektu. Tam izstrādāts biznesa plāns, iegādāta daļa nepieciešamās zemes, veikta būvniecības priekšizpēte, izstrādāts arhitektoniskās vīzijas mets. Šis projekts ietver vairākus virzienus, ko Eiropa prasa Covid-19 finansējuma ieguldīšanai - tas attiecas gan uz sportu, gan sociālo integrāciju, gan degradēto teritoriju uzlabošanu, gan arī atjaunojamo energoresursu izmantošanu būvniecībā. Tāpat tas paredz cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanu un prakses vietas topošajiem fizioterapeitiem un pielāgotā sporta speciālistiem, kas mūsu valstī šobrīd ļoti trūkst," pamato Apine.

Tāpēc LPK šo valdības lēmumu uztver kā spļāvienu sejā un klaji diskriminējošu, minot, ka tas ir spļāviens sejā visiem sportistiem, kuriem šobrīd Latvijā nav, kur trenēties, - gan ar invaliditāti, gan bez tās.

Ar šādu lēmumu LPK uztverē tiek pretnostatīti komandu sporta spēļu pārstāvji, kuriem tiks jauns sporta bāze, pret "vieglatlētikas, kērlinga, sēdvolejbola, ratiņbasketbola, pludmales volejbola, loka šaušanas, tenisa, iekštelpu airēšanas, džudo, parabadmintona un parašaušanas sportistiem", kuriem visiem ir paredzēta infrastruktūra iecerētajā Paralimpiskajā sporta centrā, kaut prioritāri tie būs cilvēki ar dažādu invalididtātim.

LPK skaidro, ka tas ir aizskaroši gan visiem citiem Nacionālajā attīstības plānā paredzētajiem infrastruktūras projektiem, kas izskatīti valstī noteiktā kārtībā un gaida savu kārtu finansējumam, gan visiem Latvijas cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem regulāri nepieciešams nodrošināt sporta iespējas veselībai, bet nav sporta infrastruktūras, kur varētu notikt vairāku dienu treniņnometnes vai regulāras nodarbības, kur būtu pielāgotas fizioterapijas telpas un sporta speciālistu pieejamība vienuviet.

Tiek atgādināts, ka paralimpieši, kuri gadiem pārstāvējuši Latviju Eiropas un pasaules čempionātos, kā arī paralimpiskajās spēlēs un veduši mājup augstākā kaluma medaļas ir spiesti trenēties kaimiņu zālājos, piemājas šķūnīšos, publiskos parkos un laukumos.

LPK ir nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) ar lūgumu izvērtēt lēmuma pamatotību par valsts finansējuma piešķiršanu komandu sporta spēļu halles būvniecībai no valsts budžeta, kā arī izvērtēt šī lēmuma pieņemšanas procesu un kritērijus.

LPK aicina arī masu medijus, politiķus un tiesībsargājošās institūcijas izvērtēt, vai šis lēmums ir pamatots, pieņemts atbilstoši labas pārvaldības praksei, valstī noteiktajai kārtībai un normatīvajiem dokumentiem.

LPK atgādina, ka jau pērn LPK izteica bažas, ka Paralimpiskā sporta centra projekta īstenošana ir iestrēgusi valsts birokrātiskajos gaiteņos. Lai arī jau 2017.gadā tika pieņemts Ministru kabineta lēmums par šāda sporta centra nepieciešamību, projekta nākotne joprojām ir neskaidra.

Paralimpiskais sporta centrs plānots kā Latvijā pirmais pilnībā pielāgotais multifunkcionālais sporta komplekss primāri sportistiem ar invaliditāti un jebkuram cilvēkam, kurš vēlas nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un sportu.

Paredzēts, ka Latvijas Paralimpiskais sporta centrs ietvers gan multifunkcionālu sporta halli ar pilnībā pielāgotām dienesta viesnīcas istabiņām, kur vienlaicīgi var atrasties 160 cilvēki, kas pārvietojas ratiņkrēslos, sporta laboratoriju, kērlinga halli, pludmales volejbola laukumus, vieglatlētikas sacensību stadionu ar 1600 skatītāju vietām, ģērbtuvēm un palīgtelpām, vieglatlētikas iesildīšanās stadionu, tenisa kortus ar servisa ēku, šautuvi, kā arī āra basketbola laukumu ar tribīnēm.

Paralimpiskais sporta centrs ir paredzēts kā starptautiski sertificēts sporta komplekss, kur varēs norisināties gan vietēja, gan arī starptautiska mēroga sacensības un čempionāti ne tikai paralimpiskajiem sportistiem, bet arī pārējiem sportistiem.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!  

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Tēmas

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu