S 10.04.2021.

Latvijas Banka paaugstinājusi inflācijas un IKP prognozes 2021. gadam

Latvijas Bankas zināšanu centra "Naudas pasaule" ekspozīcija.

FOTO: Zane Bitere/LETA

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstā 1,1% līdz 1,8%, bet nākamajam gadam inflācijas prognoze palielināta no 1,6% līdz 2,2%, liecina Latvijas Bankas jaunākās prognozes.

Inflācija

Vienlaikus 2023.gadā Latvijas Banka prognozē Latvijā gada vidējo inflāciju 1,8% apmērā.

Latvijas Bankā skaidroja, ka gada vidējās inflācijas prognozes palielinātas, jo, atjaunojoties gan pasaules, gan Latvijas tautsaimniecības izaugsmei un pieprasījumam, palielinās izejvielu cenu pieaugums un gaidāms arī pakalpojumu cenu kāpums.

Pēc Latvijas Bankas prognozētā, februāris, visticamāk, bija pēdējais mēnesis tuvākajā laikā, kurā bija vērojama patēriņa cenu deflācija gada laikā.

Inflācijas prognozes paaugstināšanu galvenokārt noteicis izejvielu globālo cenu kāpums un pakalpojumu sadārdzinājums atliktā patēriņa un izmaksu uz vienu klientu pieauguma dēļ, pastāvot fiziskās distancēšanas noteikumiem, kā arī šā gada sākumā būtiski augot minimālajai algai, skaidroja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Lai gan strauju inflācijas pieaugumu nesola ne ražotāju un importētāju cenu dinamika, ne uzņēmēju un patērētāju inflācijas gaidas, 2021.gadā atsevišķos brīžos gada inflācija varētu īslaicīgi pietuvoties pēdējā laikā neierastajam 3% līmenim, prognozē Latvijas Bankas eksperti.

Rutkaste skaidroja, ka inflācijas prognožu riski īstermiņā ir lejupvērsti un saistīti galvenokārt ar pandēmijas apkarošanas sekmēm. Ja vakcinācijas gaita būs lēnāka, nekā plānots, un kavēsies koronavīrusa, tostarp tā mutāciju izplatīšanās apkarošana, ekonomiskās aktivitātes atlabšana būs lēnāka un atliktā patēriņa ietekme uz pakalpojumu cenu pieaugumu var būt mazāka, nekā tiek prognozēts.

Tomēr vidējā termiņā riski ir augšupvērsti, straujāks globālā pieprasījuma kāpums apjomīgo fiskālās stimulēšanas pasākumu ietekmē var dot papildu impulsu arī Latvijas ekonomiskajai izaugsmei. Pārtikas cenu pieaugums lielāka pasaules pieprasījuma dēļ un rūpniecības precēm - ierobežota piedāvājuma dēļ var pārsniegt gaidīto, piebilda Rutkaste.

IKP

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 2,8% līdz 3,3%, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Vienlaikus Latvijas Banka palielinājusi arī Latvijas ekonomikas pieauguma prognozi 2022.gadam no pērn decembrī prognozētajiem 5,3% līdz 6,5%, bet 2023.gadā Latvijas IKP pieaugums lēsts 3,6% apmērā.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks skaidroja, ka marta prognozes salīdzinājumā ar 2020.gada decembra prognozēm ir optimistiskākas, ņemot vērā atbalstošo monetārā politiku un labvēlīgos finansēšanas nosacījumus, kā arī plašo fiskālās politikas atbalstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem Covid-19 izplatības negatīvo seku mazināšanai.

Pieņemot, ka vakcinācija norisēs atbilstoši plānam, gaidāms, ka no 2021.gada otrā pusgada ierobežojumi būtiski mazināsies, un tas uzlabos patērētāju un uzņēmēju noskaņojumu. Latvijas Banka prognozē, ka mājsaimniecību ienākumus atbalstošie fiskālie pasākumi un aktīvāka pandēmijas laikā piesardzības dēļ veikto un neiespējamā patēriņa radīto uzkrājumu izlietošana noteiks privātā patēriņa strauju atjaunošanos.

"No vienas puses, straujāku algu kāpumu kavē augsts darba roku piedāvājums un ierobežotie uzņēmumu finanšu resursi. Tomēr minimālās algas palielināšana, mediķu un pedagogu algu paaugstināšana, īslaicīgas ar Covid-19 saistītās piemaksas mediķiem un vienreizējās atbalsta izmaksas, kas papildina atsevišķu iedzīvotāju grupu rocību, arī stimulē patēriņu. Sabiedriskā patēriņa straujais pieaugums šogad saistīts ar palielināto fiskālo atbalstu krīzes ietekmes mīkstināšanai," skaidroja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš piebilda, ka investīciju lēmumus balstīs tautsaimniecības noskaņojuma uzlabošanās, kā arī pakāpeniski kļūs pieejams Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējums.

Pēc Latvijas Bankas prognozēm, eksporta izaugsme lēšama atbilstoša ārējam pieprasījumam, Latvijas tirdzniecības partnervalstīm pārvarot krīzi pērn ar mazākiem zaudējumiem nekā vidēji ES un to tautsaimniecībām šogad palielinoties no labākas starta pozīcijas. Preču eksports pieauga jau 2020.gada otrajā pusgadā, un noskaņojuma uzlabošanās pakāpeniski atjaunos arī ierobežojumu skarto pakalpojumu plūsmas. Augot ārējam un īpaši iekšzemes pieprasījumam, strauji palielināsies arī preču un pakalpojumu imports, ārējās tirdzniecības un kārtējo maksājumu konta bilancei kļūstot negatīvai.

Valsts atbalsts palīdz uzturēt tautsaimniecības piedāvājuma puses kapacitāti, pasargājot no masveida bankrotu un darba zaudēšanas viļņa, tāpēc, mazinoties vīrusa izplatībai un atjaunojoties pieprasījumam, tautsaimniecība varēs atveseļoties spēcīgāk, pauda Rutkaste. 

Latvijas Bankas novērtējums liecina, ka pandēmijas otrā viļņa seku mazināšanai izziņotie valsts atbalsta pasākumi, kas būtiski palielina šā gada valsts budžeta deficītu, var palielināt Latvijas IKP par 3,5%. Īstermiņa ienākumu uzturēšana ļauj mazināt krīzes negatīvās sekas, tomēr valdības atbalstam, gudri investējot, jāorientējas uz ilgtermiņa izaugsmes spēcināšanu pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes, uzsvēra Rutkaste.

Latvijas Bankas prognozes paredz, ka straujā IKP, īpaši privātā patēriņa, atjaunošanās 2021.gada otrajā pusgadā būs noturīga un turpināsies 2022.gadā, kad varētu tikt sasniegts 6,5% IKP pieaugums. Tas uzlabos arī nodarbinātības iespējas, samazinot bezdarba līmeni. Turklāt investīciju izaugsmi pastiprinās gan apjomīgu papildu līdzekļu no ES ieplūdes, palielinoties ES Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējuma apguvei, gan privāto investoru noskaņojuma uzlabošanās.