Spānijas un Kosovas futbola spēle varēja nenotikt diplomātiska skandāla dēļ

Kosovas futbola izlase

FOTO: EPA/Scanpix

Pirms Spānijas un Kosovas tikšanās trešdien Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē Seviljā pēc Madrides neveiklas diplomātiskās rīcības tika apdraudēta mača norise.

Konfliktu izraisīja Spānijas Futbola federācijas (RFEF) lēmums Pasaules kausa kvalifikācijas spēļu grafikā Kosovu saukt par "teritoriju". Grupā, kurā spēlē Kosova un Spānija, ir arī Zviedrija, Grieķija un Gruzija.

Priština šo lēmumu uztvēra ar sašutumu, un Kosovas Futbola federācija (FFK) paziņoja, ka "Kosova ir neatkarīga valsts", un draudēja mačā nepiedalīties, ja tai netiks atļauts izmantot valsts himnu un karogu.

"Mēs bijām gatavi nedoties uz Spāniju šī lēmuma politiskā konteksta dēļ," aģentūrai AFP sacīja FFK ģenerālsekretārs Erolls Salihu.

Kosovai 2016.gadā tika piešķirta pilntiesīga dalība Eiropas Futbola asociāciju savienībā (UEFA) un Starptautiskā Futbola federāciju asociācijā (FIFA), un tā pirmo reizi lielo turnīru kvalifikācijā cīnījās pirms 2018.gada Pasaules kausa izcīņas.

Belgrada faktiski zaudēja kontroli pār pamatā albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.

Kosovas neatkarību jau atzinušas vairāk nekā 110 valstis, arī lielākā daļa Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, taču Serbija bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu. Šo nostāju atbalsta arī Belgradas sabiedrotā Krievija, kā arī Ķīna.

Tomēr Kosovas neatkarību nav atzinušas arī tādas ES dalībvalstis kā Spānija, kurai arī ir problēmas ar separātiski noskaņotām provincēm. Prištinu nav atzinusi arī Grieķija, vēl viena Kosovas pretiniece pašreizējā kvalifikācijas grupā.

Eiropas Parlaments (EP) pagājušajā nedēļā mudināja Spāniju un Grieķiju, kā arī Slovākiju, Rumāniju un Kipru atzīt Kosovu.

"Kosovas neatkarība ir neatgriezeniska. Šo pārējo ES dalībvalstu Kosovas atzīšana būtu labvēlīga attiecību normalizēšanai starp Kosovu un Serbiju, veicinātu un nostiprinātu reģiona stabilitāti," uzsvēra EP deputāti.

Neskatoties uz to, oficiālā Madride jau paziņojusi, ka trešdienas spēle Seviļas "La Cartuja" stadionā nepārliecinās to mainīt savu pozīciju.

Spānijas ārlietu ministre Aranča Gonsalesa Laja izteicās, ka trešdienas spēle Seviljā nenovedīs pie nostājas maiņas pret Kosovu.

"Futbola noteikumi nenosaka valsts atzīšanas kritērijus. Tie ir starptautisko tiesību noteikumi," viņa sacīja intervijā radio "Onda Cero".

Spānijas valdības nostāja ir izskaidrojama ar bažām par Kosovas atzīšanas ietekmi uz separātistiem Katalonijā.

"Spānija, kurai joprojām ir problēmas nacionālās vienotības jomā, vēlas izvairīties no "Balkanizācijas" procesa draudiem," interneta vietnei "El Confidencial" skaidroja vēsturnieks Hosē Alvaress Hunko.

Spānijas nostāja pret Kosovu jau iepriekš ir radījusi spriedzi sportā.

2019.gadā tā lēma atteikties no Eiropas U-17 čempionāta kvalifikācijas turnīra elites kārtas sacensību rīkošanu grupā ar Grieķiju, Kosovu un Ukrainu.

Spēles galu galā tika aizvadītas Šveices pilsētā Nionā, kur atrodas UEFA mītne.

Spānija Pasaules kausa un Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīros netiekas ar Gibraltāru, kas ir neliela Lielbritānijas aizjūras teritorija Pireneju pussalas pašos dienvidos, uz kuru vēsturiski pretendē arī Madride.

Trešdien Spānija "pielāgosies FIFA un UEFA šiem mačiem ieviestajiem noteikumiem", aģentūrai AFP pauda avoti diplomātu aprindās un Spānijas federācijā.

"Esam saņēmuši garantijas no UEFA un FIFA, ka starptautisko spēļu protokols tiks ievērots," sacīja Salihu, ar to domājot, ka Kosova "La Cartuja" drīkstēs atskaņot himnu un pacelt savu karogu.

Tiek lēsts, ka no saspīlējuma pašā spēlē izdosies izvairīties, jo Kosova atrodas pasaules ranga 117.vietā, kamēr spāņi ir 2010.gada pasaules čempioni.