Skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšana ir saistīta ar paaugstinātu Covid-19 izplatības risku, un ieviestie piesardzības un drošības pasākumi, kas bija saistīti arī ar pakalpojumu sniegšanas apturēšanu, rezultējās ar Covid-19 gadījumu skaita samazinājumu nozarē nodarbināto vidū, atbildot uz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vēstuli, norāda Veselības ministrija.
16.martā komisija vienojās sūtīt vēstuli atbildīgajā amatpersonām vai institūcijām, lai aktualizētu jautājumu un rastu iespējamos risinājumus tiem skaistumkopšanas speciālistiem, kuriem nav ļauts strādāt. Kā viens no risinājumiem, kas izskanēja šajā komisijas sēdē, bija lielāka finansiālā atbalsta sniegšana.
Atbildes vēstulē VM norāda, ka valdība ir iepazinusies ar komisijas vēstuli, kurā izteikts aicinājums noteikt vienotus kritērijus skaistumkopšanas nozares darba atsākšanai, attiecinot tos vienlīdzīgi uz visiem nozares speciālistiem, novēršot atšķirīgu attieksmi līdzīgās situācijās vienas nozares apmēros. Tāpat aicināts attīstīt tādu pabalstu un palīdzības sistēmu, kas pārdomāti atbalstītu visas uzņēmējdarbības formas krīzes skartajā nozarē, ņemot vērā, ka nozares darbība ilgstoši ir pilnībā liegta, ja liegums netiek atcelts.
Savukārt VM šajā sakarā norāda, ka, saskaņā ar 4.februārī Ministru kabinetā pieņemto VM izstrādāto informatīvo ziņojumu par Covid-19 izplatības risku novērtējumu un uz tiem balstītu lēmumu pieņemšanu, ir atzīts, ka piesardzības un drošības pasākumu mazināšana ir iespējama tikai tad, ja Covid-19 14 dienu kumulatīvo gadījumu skaits nepārsniedz 200 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju. Tādējādi arī skaistumkopšanas un labsajūtas nozares darbības atjaunošana, ievērojot pakalpojumu drošas sniegšanas prasības, ir iespējama, tikai sasniedzot minēto Covid-19 izplatības rādītāju, atzīmē ministrijā.
Tāpat atbildē tiek norādīts, ka Covid-19 gadījumu biežums skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem, rēķinot uz nodarbināto skaitu, atsevišķās 2020.gada oktobra līdz decembra nedēļās pārsniedzis vidējo saslimstību darbspējīga vecuma grupā jeb no 18 līdz 69 gadiem. Savukārt pēc ierobežojošo pasākumu ieviešanas saslimstības biežums skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem esot ievērojami samazinājies.
Savukārt pēc darbības ierobežojuma atcelšanas, sākot ar šī gada 1.martu, atsevišķās skaistumkopšanas profesijās marta pirmajās divās nedēļās vērojams saslimstības pieaugums. Līdz ar to VM secina, ka Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi būtiski ietekmēja saslimstību skaistumkopšanas nozarē strādājošo vidū.
Reizē vēstulē tiek akcentēti ieviestie atbalsta pasākumi un tiek skaidrots, ka dīkstāves atbalsta apmēru nosaka atbilstoši faktiski deklarētajiem ieņēmumiem, tādējādi nodrošinot to, ka uz atbalstu var pretendēt dīkstāvē esoši darbinieki, patentmaksātāji, kā arī pašnodarbinātās personas, kuras godprātīgi ir pildījušas savas nodokļu saistības. Vienlaikus vēstulē tiek vērsta uzmanība uz faktu, ka dīkstāves atbalsta mērķis nav aizstāt darbinieku līdzšinējo atalgojumu, bet gan sniegt īstermiņa atbalstu krīzes situācijā.
Jau ziņots, ka 16.marta Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē deputāti pauda, ka nepieciešams virzīties uz, iespējams, līdz 1200 eiro lielu atbalstu dīkstāvē esošajiem skaistumkopšanas nozares darbiniekiem.
Sanāksmē cita starpā izskanēja arī uzsvars, ka nepieciešams aizsargāt iedzīvotājus no saslimšanas ar Covid-19 risku.
Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone komisijas sēdē norādīja, ka tiek pieļauta varbūt pat liela netaisnība, ka jau piekto mēnesi kosmetologiem ir liegta profesionālā darbība. Reinsone aicināja atļaut skaistumkopšanas speciālistiem, kuriem ir ārstniecības personas statuss, veikt tās pašas darbības, kuras pašlaik tiek atļauts veikts ārstniecības iestādēs.
