Noslēgumam tuvojas viens no dārgākajiem un lielākajiem pirkumiem aizsardzības ministrijas vēsturē. Tiek plānots iegādāties kaujas bruņutransportierus Latvijas aizstāvībai, šim mērķim tērējot 200 miljonus eiro. Kā sadarbības partneris jau otro reizi izvēlēta kompānija no Somijas, vēstī raidījums "Nekā personīga".
Pirmajā reizē konkurss izgāzās, jo tika izvēlēta mašīna, kas neatbilda tehniskajām prasībām. Pirms līguma slēgšanas ar somu "Patria", no projekta dārdzības un priekšrocības trūkumu dēļ savu dalību projektā apturējusi Igaunija. Pastāv arī aizdomas par mūsu aizsardzības ministrijas pārāk ciešu sadarbību ar Somijas militārās industrijas pārstāvjiem.
2017. gada vidū Aizsardzības ministrija sāka lielāko un dārgāko bruņotu kaujas transportlīdzekļu iepirkumu. Tā plānoja pirkt vairākus simtus 4x4 bruņutransportieru Latvijas armijai.
Līdz konkursa finālam tika četri – amerikāņu "HMMWV"; somu "SISU GTP 4X4"; dienvidāfrikāņu "Marauder LAV"; un turku ražotais "Otocar Cobra".
Par uzvarētāju pasludināja Somu kompāniju, par ko neizpratnē bija pārējie pretendenti. SISU uz Latviju atveda savu vienīgo šādas mašīnas prototipu. Piedāvājums neatbilda tehniskajiem parametriem. Tas bija divas reizes smagāks par prasīto. Arī braukšanas testā SISU palika pēdējais.
Konkurentu sūdzībās lasāms, ka "Alūksnē atvestais transportlīdzeklis tā gabarītu dēļ nepiedalījās testā, kura ietvaros tika pārbaudīta transportlīdzekļa vadāmība pa meža ceļu. Kā arī masas dēļ nespēja pabeigt testu, kura ietvaros tika pārbaudīta transportlīdzekļa vadāmība pa smilšaino ceļa segumu."
SISU modelim nebija iespēju noņemt bruņas, priekšējās durvis auto sasveroties sāņus pie 45 grādu leņķa to smaguma dēļ nebija vairs aizveramas. Arī Somijas finansiālais piedāvājums bija otrs dārgākais.
Taču uzvaru SISU palīdzēja iegūt maksimāli iegūstamie punkti par garantiju, rezerves daļām un citiem rādītājiem, ko objektīvi nevar novērtēt, ja mašīna nav sērijveida ražošanā.
Divi no pretendentiem sūdzējās Iepirkumu uzraudzības birojā un konkursu 2019. gada sākumā pārtrauca.
Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš norādīja: "2019. gada lēmumā tika vērtēti diezgan liels skaits iesniedzēju argumenti. Bet apkopjot – bija divi bloki, kuru dēļ tika aizliegts slēgt līgumu. Viens bija jautājums par atbilstību tehniskajām specifikācijām. Un otrs bija par vērtēšanas kritērijiem, to piemērošanu."
Raidījums: "Kā vispār SISU izdevās tikt līdz finālam un tikt pasludinātam par uzvarētāju?"
"Redziet, toreiz tas bija pirmais šāda veida komplicēts iepirkums, kurā ministrija ar saviem ekspertiem centās nodrošināt juridisko un likumisko rāmi," norādīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
"Jāsaprot arī, ka bruņoto spēku ekspertiem šis bija tāds liels izaicinājums. Tas bija pirmais šāds mēģinājums. Labi, ka tas mēģinājums neizdevās," teica Garisons.
Pēc tam, kad IUB aizliedza slēgt līgumu ar SISU, aizsardzības ministrija taktiku mainīja. Taču arī jaunajā 6reiz 6 projektā izvēle ir par labu Somijai.
2019. gada maijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks uz 16 valstīm izsūtīja vēstuli ar aicinājumu piedalīties starpvaldību projektā. Latvija esot gatava iegādāties 300 pilnīgi jaunus bruņutransportierus 8-9 personām ne dārgākus par 700 tūkstošiem, un 150-mit tādus pašus piecu karavīru vešanai ar maksimālo cenu 500 tūkstoši eiro.
Tas ir likumīgs, tomēr grūtāk pārskatāms iepirkuma veids. Valstīm jāsadarbojas kopīgā pētniecībā un produkta attīstībā. Ieguvumam jābūt arī Latvijas tautsaimniecībai, iesaistot projektā vietējos uzņēmumus. Uz Arta Pabrika vēstuli atsaucās 12 valstis. Bet aizsardzības ministrija kā ražotāju izvēlējās Somijas kompāniju "Patria", kam ir vēsturiskas saites ar SISU.
"Tad mēs sapratām, ka šīs te Somijas piedāvājums ir ļoti konkurētspējīgs. Un tās cenas ir ļoti atbilstošas tam, ko mēs varam atļauties," teica Garisons.
Pirms lēmuma pieņemšanas par sadarbību ar Patria, Latvijas delegācija 11.-12.septembrī apmeklēja Somiju. Delegācijas vadītājs bija Māris Ķuda, kas iepriekšējā, pārtrauktajā iepirkumā vadīja konkursa komisiju. "Nekā personīga" rīcībā ir ziņas, ka Ķuda kā ministrijas pārstāvis brauca pie Somijas ražotāja arī iepriekš konkursa norises laikā. Ne pie viena cita pretendenta šādas vizītes nenotika.
Raidījums: "Kāpēc Māris Ķuda brauca uz Somiju? Īsi pēc tam, kad šīs vēstules Arta Pabrika vārda tika izsūtītas?"
Garisons: "Ķuda ir atbildīgs par iepirkumiem. Un viņš ir vienīgais speciālists, kas ļoti labi pārzina iepirkumu sistēmu. Es teiktu, ka šī ir sakritība, kas iepriekšējā iepirkumā uzvarēja SISU. Lai arī ar iepriekšējām saitēm, tie ir divi dažādi uzņēmumi. Tas ir viņa pienākums, un attiecīgi Māris Ķuda brauca tad, kad tika izveidota formāli darba grupa, kas kopā ar NBS uzsāka šīs sarunas ar Somiju."
Raidījums: "Jūs teicāt atnāca 12 vēstules. Vai Ķuda brauca uz visām 12 valstīm?"
Garisons atbildēja noraidoši.
Somu ražotājs ir izveidojis vietējo kompāniju Patria Latvija. To vada Uģis Romanovs. Viņš ir atvaļināts armijas virsnieks, nodienējis 20 gadus. Aizsardzības ministrija saņēma ziņas, ka Romanovam bijusi piekļuve slepenai, tikai NBS rīcībā esošai informācijai. Viņam arī tikusi dota iespēja piedalīties visos ar iegādes procesu saistītos pasākumos. Aizsardzības ministrija veica pārbaudi. Taču neko pretlikumīgu nekonstatēja.
Veiktās pārbaudes laikā Aizsardzības ministrijas Audita un inspekcijas departaments neieguva informāciju, ka Uģis Romanovs dienesta laikā NBS būtu pieņēmuši lēmumus, vai gatavojuši dokumentus, kas skāra vai varēja skart Patria intereses.
Tika konstatēts, ka Uģim Romanovam bijis līgums ar Nacionālo aizsardzības akadēmiju kā vieslektoram līdz 09.09.2020, taču lektors nav amatpersona un atļauja amatu savienošanai nebija nepieciešama. (Aizsardzības ministrijas atbilde)
"Starpvalstu līgumu par pētniecību un attīstību jauno bruņutransportieru ražošanā uz Patria bāzes, sākumā parakstīja trīs valstis.
Taču Igaunija gada sākumā no projekta izstājās. Kaimiņvalsts mediji ziņo, ka igauņu bruņotie spēki nevienojās par izpētes un izstrādes cenu, mašīnas gala cenu un igauņu militārās industrijas uzņēmumu iesaisti ražošanā. Un vismaz pašreizējā sadarbības posmā igauņi latviešiem un somiem nepiebiedrojas.
Mūsu Aizsardzības ministrija nevar pateikt, cik finālā maksāsim par mašīnām. Zināms tikai, ka Latvija atteiksies no 150 bruņutransportieriem, jo tomēr nevaram to atļauties. Somi paturēs intelektuālā īpašuma tiesības uz saviem ražojumiem, un pirmie testa braucieni Alūksnē ar Latvijas armijai domāto kaujas tehniku iecerēti jau septembrī. Taču ministrija nevar nosaukt priekšrocības, kādas no šī projekta ir Latvijas tautsaimniecībai.
"Patria Latvija" vadītājs pagaidām runā par aptuvenu sadarbību ar 12 Latvijas firmām. Reāli šobrīd projektā darbojas divas. "EMJ Metāla" droša dalība būs zināma tikai pēc šomēnes gaidāmā pirmā pasūtījuma testa partijai.
"Patria Latvija" izveidojusi kopuzņēmumu ar "Unitruck", lai Cēsīs iespējams veiktu bruņutransportieru remontu un apkopi."
"Patria Latvija" izpilddirektors Uģis Romanovs norādīja: "Šis ir "Patria Latvija" un "Unitrack" kopuzņēmums. Ir saslēgti līgumi. Un praktiski, ko mēs veiksim šajā uzņēmumā. Mēs plānojam, ka tiks veikta mašīnu gala komplektācija, remontpakalpojumi, garantijas remonti. Būtu kompetences centrs mūsu 6x6 flotei."
Raidījums: "Kas būtu svarīgākais un finansiāli ietilpīgākais līgums?"
Romanovs: "Tādas lietas es līdz galam nevaru pateikt. Man nav skaidras atbildes. Jo mēs arvien vēl esam pētniecības fāzē."
"Nekā personīga" zināms, ka pirmais tests ar Patria Latvijas armijai domāto bruņutransportieri nebija veiksmīgs. Mīnas sprādzienā gāja bojā manekens šoferis. Tam sekojošie testi bijuši veiksmīgi.
Raidījums: "Vai taisnība, ka jaunā bruņutransportiera tests Somijā nebija veiksmīgs?"
Romanovs: "Jūs jau noteikti zināt šo stāstu.. es teiktu, ka pirmais tests bija veiksmīgs. Jo testi tiek veikti pētniecības ietvaros. Un pētniecības mērķis ir atklāt trūkumus un tos novērst."
Ministrija apgalvo, ja testa braucieni pierādīs, ka tehnika nav piemērota Latvijas armijai, pirkuma līgums ar Patria slēgts netiks.
Tomēr tiesības pārliecināties, vai darījums ir likumīgs un atbilst pasūtījumam Iepirkuma uzraudzības birojs varēs tikai jau pēc vienošanās parakstīšanas un pirmo mašīnu piegādes.
"Gan Eiropas savienības direktīva, gan aizsardzības drošības iepirkuma likums pieļauj valstu sadarbību. Un veikt pētniecību un attīstīt jaunus vai būtiski uzlabotus produktus. To mēs nevaram šobrīd komentēt. Bet tas brīdis, kad varēs pārliecināties, vai tas regulējums nav apiets, būs tajā mirklī, kad reāli notiks piegādes un varēs pārliecināties, ka ir runa par būtiski uzlabotiem produktiem," norādīja Lapiņš.
Pagaidām šajā projektā pētniecībā iztērēti astoņi miljoni. Tā kā izmaksas bija plānots dalīt uz trim, pēc Igaunijas izstāšanās Latvijai būs jāmaksā puse no šīs summas.
