Datu nesēju atlīdzība un autoceļu atjaunošana. Viss, kas jāzina par ceturtdien valdības sēdē nolemto (3)

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Foto: Ministru kabinets / Government of Latvia
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Ceturtdien, 8. aprīlī, notika attālināta Ministru kabineta sēde. Portāls "Apollo" piedāvā ceturtdienas sēdē lemtā apkopojumu.

Video: Ministru kabineta preses konference

Valdība atbalsta papildu līdz 100 miljonu eiro piešķiršanu autoceļu atjaunošanas projektiem

Valdība ceturtdien atbalstījusi Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu par papildu līdz 100 miljonu eiro piešķiršanu šogad īstenojamiem autoceļu atjaunošanas projektiem no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Tostarp ne mazāk kā 36,906 miljonus eiro piešķirs valsts autoceļu attīstībai saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu.

Priekšlikums par papildu finansējumu pagājušā gada beigās tika skatīts valdībā. Ministru kabinets projektu īstenotājam VSIA "Latvijas valsts ceļi" ļāva sākt iepirkumu procedūra par autoceļu atjaunošanu 2021.gadā realizējamajiem papildu projektiem. 

"Latvijas valsts ceļi" aprīlī ir gatava slēgt 22 būvniecības darbu līgumus, bet  maijā - vēl 37 būvniecības darbu līgumus ar nosacījumu, ka ir pieejams finansējums.

Ar līdzekļiem paredzēts atjaunot valsts galvenos, reģionālos un vietējos autoceļus, veikt valsts autoceļu ar grants segumu divkārtu virsmas apstrādi, īstenot satiksmes drošības uzlabošanas projektus, kā arī veikt valsts autoceļu tīklā esošo tiltu atjaunošanu un pārbūvi. 

Sagaidāms, ka saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu papildu finansējums autoceļiem nodrošinās novadu administratīvo centru labāku sasniedzamību, uzlabos piekļuvi valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem un darbavietām.

SM skaidroja, ka papildu finansējums konkrētajam mērķim nepieciešams, ņemot vērā Covid-19 izraisīto krīzes situāciju, kuras laikā ir svarīgi nepieļaut ekonomikas atdzišanu un stimulēt ekonomikas izaugsmi un uzņēmējdarbību. Tradicionāli ekonomikas lejupslīdes apstākļos līdzekļi pastiprināti tiek ieguldīti tādos publiskās infrastruktūras attīstības projektos kā autoceļu un tiltu būvniecība, kas veicina būvniecības un citu saistīto nozaru attīstību, nodrošina darba vietas un nodokļu ienākumus valsts budžetā.

Ministrijā pauda, ka no šīs summas 20 miljonus eiro paredzēts tērēt šogad otrajā ceturksnī, apmēram 50 miljonus eiro - trešajā ceturksnī, bet apmēram 30 miljonus eiro plānots tērēt ceturtajā ceturksnī. Tomēr detalizētus aprēķinus sadalījumā pa realizējamiem projektiem būs iespējams veikt, kad būs noslēgušies iepirkumu konkursi un būs zināmas pretendentu iesniegto pieteikumu izmaksas. Tādējādi, jo lētākas būs darbu izmaksas, jo darbus būs iespējams veikt lielākā apmērā.

IZM pārdalīs finansējumu papildu atlases kārtas īstenošanai pētījumiem par Covid-19 izplatības ierobežošanu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pārdalīs finansējumu 3,358 miljonu eiro apmērā, lai nodrošinātu papildu atlases kārtas īstenošanu pētījumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Ceturtdien Ministru kabinets lēma, ka IZM drīkst pārdalīt finansējumu 3,358 miljonu eiro apmērā no pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta uz praktiskas ievirzes pētījumiem. Kā skaidroja ministrijā, finansējuma pārdale bija nepieciešama, lai varētu īstenot pieteikto pētījumu piekto atlases kārtu.

IZM atklāja, ka pirmajā atlases kārtā īstenoti 132 pētniecības pieteikumi, otrajā atlases kārtā - 61 pētniecības pieteikums, trešajā atlases kārtā - 82 pētniecības pieteikumi, bet ceturtajā atlases kārtā Valsts izglītības attīstības aģentūras pētniecības pieteikumu vērtēšanas komisija ir pieņēmusi lēmumu atbalstīt vai atbalstīt ar nosacījumiem 77 pētniecības pieteikumu iesniedzējus. Piektā atlases kārta finansējuma trūkuma dēļ netika plānota.

Kopā pētniecības pieteikumu visās četrās atlases kārtā tiek īstenoti 352 pētniecības pieteikumi par kopējo attiecināmo pētniecības pieteikumu īstenošanai pieejamo finansējumu - 44,925 miljoni eiro.

Ministrijai pārdalot finansējumu, tiks sniegts atbalsts plānotajam kopējam jauno zinātnieku skaitam, tajā skaitā 352 pēcdoktorantu jaunu amata vietu izveidei un kompetenču pilnveidei, gan arī papildus tiktu piesaistīts publiskais finansējums 3,358 miljoni eiro, tā skaitā Eiropas Reģionālais attīstības fonda finansējums 2,977 miljoni eiro un valsts budžeta finansējums 382 738 eiro.

Datu nesēju atlīdzība būs jāmaksā arī par viedtālruņiem un datoru cietajiem diskiem

Valdība ceturtdien apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) virzītos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka datu nesēju atlīdzība (DNA) turpmāk būs jāmaksā arī par viedtālruņiem, datoru cietajiem diskiem un ārējiem cietajiem diskiem, savukārt tā vairs nebūs jāmaksā par CD un DVD matricām.

Kā aģentūru LETA informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, šādas izmaiņas noteiktas ar grozījumiem "Noteikumos par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību". DNA ir atlīdzība autoriem, izpildītājiem un producentiem par to autordarbu kopēšanu iekārtās un datu nesējos personiskai lietošanai.

Pret KM izstrādāto piedāvājumu iebilda virkne nozaru pārstāvju, tostarp, Latvijas Interneta asociācija, Latvijas Žurnālistu asociācija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija un virkne citu.

Nozares galvenokārt pauda kritiku par noteikumu grozījumu izstrādes procesu, kā arī norādīja uz piedāvātā varianta netaisnīgumu, neadekvātumu un nesamērīgumu. Nozaru pārstāvji aicināja piedāvājumu pārstrādāt.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) nepiekrita paustajai kritikai, ka par noteikumu projektu nav ticis gana daudz diskutēts. Ministrs uzsvēra, ka KM izstrādātais piedāvājums ir labi sagatavots, turklāt par to notikušas plašas diskusijas. Puntulis piebilda, ka iebildumi pret jauno regulējumu nenozīmē, ka diskusijas nav bijušas.

Vienlaikus atbalstu izstrādātajiem grozījumiem pauda vairākas radošo un kultūras nozaru organizācijas, kuru ieskatā izmaiņas noteikumos paredzēs taisnīgāku regulējumu.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzsvēra, ka valdība ir parādā mūziķiem, turklāt parāds ir liels. Viņš arī piebilda, ka mūziķi ilgu laiku tikuši turēti badā. Ministrs norādīja, ka lielākajā daļā pasaules valstu, kuras ciena intelektuālo īpašumu, jau sen pastāv tāda pieeja, kādu patlaban piedāvā Kultūras ministrija. Tajā pašā laikā Bordāns piebilda, ka viņš no KM būtu sagaidījis šim laikam un jaunākajām tehnoloģijām atbilstošu priekšlikumu.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) piekrita paustajam par to, ka regulējums varētu būt laikam atbilstošāks, tomēr viņš aicināja nevilcināties ar Kultūras ministrijas priekšlikuma apstiprināšanu. Puntulis pieļāva, ka tuvāko gadu laikā regulējumu varētu pārskatīt un padarīt modernāku.

Kā informēja KM, Satversmes tiesa 2012.gadā ir noteikusi, ka datu nesēju un iekārtu saraksts ir regulāri jāaktualizē, taču līdz pat šim brīdim tas netika izdarīts ne reizi.

"Ministru kabineta šodienas lēmums ir nozīmīgs gan no šīs perspektīvas, gan no nobriedušas sabiedrības spējas mūsdienīgi raudzīties uz intelektuālo īpašumu. Tā ir arī ieilguša parāda atdošana nozarei. Paldies visām iesaistītajām pusēm par paveikto un par asās diskusijās izskanējušo," pauda Puntulis.

KM Autortiesību nodaļas vecākā juriskonsulte Linda Zommere norādīja, ka autoru darbu privātkopēšana ir krietni vien plašāka nekā sabiedrībā iesakņojies uzskats par dziesmas vai filmas kopijas izveidošanu. Viņa uzsvēra, ka DNA attiecas ne tikai uz mūziku vai videoklipiem, bet uz jebkuru autordarbu - arī grāmatu vai gleznu fotografēšanu privātajām vajadzībām.

"Tāpat vairums no mums viedtālrunī vai datorā ir saglabājis asprātīgus video, "mēmes" vai fotogrāfijas, un padalījies ar tām ar draugiem. Arī tā ir autordarbu privātkopēšana," akcentēja Zommere.

Grozījumu rezultātā Latvijā DNA sarakstā ietvertas piecas iekārtas vai datu nesēji: no katra jauna viedtālruņa pārdošanas autoru, mūzikas izpildītāju un producentu, aktieru un filmu producentu atlīdzībai par to autordarbu kopēšanu tiks novirzīts 1,50 eiro, no datora un datora cietā diska - 2,85 eiro, savukārt no USB zibatmiņas - 6% tās vērtības un 4% no datoru ārējo cieto disku vērtības.

Pēc KM pārstāves paustā, DNA saraksts Latvijā aktualizēts, sperot kompromisa soli pretī datu nesēju vai iekārtu tirgotājiem un ražotājiem, kuri veic DNA maksājumu, ievedot jaunās iekārtas valstī. Igaunijā DNA sarakstā ir 18 ierīces, savukārt Lietuvas pat 32 ierīces. Arī DNA par katru no datu nesējiem vai iekārtām Latvijā noteikts mazāks, piemēram, iepretī Latvijas 1,50 eiro par viedtālruni, Igaunijā DNA noteikts 3,50 eiro, savukārt Lietuvā pat 4,30 eiro apmērā.

DNA nosaka Eiropas Savienības (ES) direktīva. 22 ES dalībvalstīs pastāv līdzīga DNA sistēma kā Latvijā. 2012.gadā Satversmes tiesa noteica Ministru kabinetam pienākumu regulāri aktualizēt datu nesēju un iekārtu sarakstu saistībā ar tehnoloģiju attīstības radītajām pārmaiņām Latvijas sabiedrībā. DNA saraksts nebija aktualizēts kopš 2012.gada.

Profesionālās izglītības pedagogu atbalstam novirza 2,117 miljonus eiro

Lai profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības pedagogiem un atbalsta personālam nodrošinātu vienreizēju piemaksu 300 eiro pilnā apmērā par papildu slodzi un palielināto darba apjomu obligātā mācību satura apguvei Covid-19 pandēmijas laikā, novirza 2,117 miljonus eiro, ceturtdien lēma Ministru kabinetā.

Finansējums piešķirts no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". 

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norādīja, ka izglītojamiem ir nepieciešams papildu atbalsts, lai sasniegtu profesionālās izglītības standartā noteiktos mācību procesa rezultātus, profesionālo prasmju apgūšanai, atbilstoši profesijas standartu prasībām.

Tāpat izglītojamiem nepieciešams ne tikai saņemt atbildes uz konkrētiem jautājumiem par mācību vielu un apgūt praktiskas iemaņas izvēlētajā profesijā, bet arī saņemt motivējošu atbalstu no skolotāja vai atbalsta personāla, piemēram - psihologa, kas ir viens no atbalsta veidiem kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanā. 

Ministrija piedāvā divus galvenos kritērijus, par kuriem profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības pedagogiem būtu paredzēts vienreizējs atbalsts 300 eiro apmērā proporcionāli vienai pedagoga darba slodzei, tai skaitā piemaksas bruto jeb pirms nodokļu apmaksas apmērs 242,74 eiro un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ( VSAOI) - 57,26 eiro.

Pirmais kritērijs paredz ātru pārorientēšanās uz attālinātu mācību procesu, veidojot individuāli pielāgotus mācību plānus audzēkņiem, kā arī nodrošinot praktiskās mācības profesijas apguvei, pastiprināta analīze saskaņā ar audzēkņu individuālām mācīšanās vajadzībām. Savukārt otrais kritērijs nosaka, ka pedagogiem profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes (mūzikā, mākslā un dejā) izglītības iestādēs, kuri gatavo izglītojamos gada noslēguma pārbaudes darbiem un profesionālās kvalifikācijas eksāmeniem, kā arī praktiskajiem darbiem, kas nav izpildāmi attālinātajā mācību procesā.

Piemaksas apmērs veido aptuveni 30% no pedagogu zemākās algas likmes.

Lielajos tirdzniecības centros klātienē varēs strādāt arī datoru un telekomunikāciju specializētie veikali

Lielajos tirdzniecības centros klātienē varēs strādāt arī datoru un telekomunikāciju specializētie veikali, ceturtdien lēma Ministru kabinets.

Ministru kabinets apstiprināja grozījumus noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", papildinot to veikalu klāstu, kas var darboties klātienē lielajos tirdzniecības centros.

Līdz ar valdības lēmumu, lielajos tirdzniecības centros, proti, tirdzniecības centrā, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir virs 7000 kvadrātmetriem, un kurā atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz pieci tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji, klātienē darboties varēs arī datoru, datoru perifēro iekārtu, videospēļu vadības paneļu, kā arī standarta programmatūru mazumtirdzniecības vietas, kā telekomunikāciju iekārtu mazumtirdzniecības specializētie veikali.

Ekonomikas ministrijā (EM) skaidroja, ka patlaban šajos veikalos, kas atrodas lielajos tirdzniecības centros, var darboties pakalpojumu sniegšanas sadaļa, bet nav atļauta mobilo telefonu un datoru tirdzniecība.

"Tās pēc būtības ir sarežģīti nodalāmas lietas, kā arī, cilvēkiem strādājot attālināti un bērniem mācoties attālināti, ir ļoti būtiski nodrošināt gan datoru, gan mobilo ierīču pieejamību. Tāpat ne reti, īpaši mazākās pilsētās, šāda veida veikali ir izvietoti tikai tirdzniecības centru telpās, līdz ar to, ja tie nestrādā, iedzīvotājiem ir būtiski apgrūtināta iespēja šādas preces iegādāties," pauda EM.

Jau ziņots, ka no 7.aprīļa pastiprinātas drošības apstākļos darbu klātienē atsākuši visi veikali ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, savukārt lielos tirdzniecības centros atļauta tikai pakalpojumu sniegšanas vietu un atsevišķu veikalu veidu darbība. Tāpat atļauta arī ielu tirdzniecības organizēšana, ievērojot drošas tirdzniecības protokolu visā āra tirdzniecībā.

Piemaksām par virsstundām Covid-19 krīzē atsevišķiem VID darbiniekiem valdība piešķir 76 998 eiro

Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Finanšu ministrija (FM) priekšlikumu atsevišķiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekiem piemaksām par virsstundām Covid-19 krīzē piešķirt 76 998 eiro.

Pēc FM sniegtās informācijas, šogad janvārī un februārī virsstundu darbu veica 245 VID nodarbinātie un, nodrošinot atbalsta pasākumu izmaksu, nostrādāja 3338 virsstundas, kas kopumā izmaksāja 76 998 eiro.

Ņemot vērā, ka VID piešķirtie budžeta līdzekļi nav pietiekami, lai nodrošinātu virsstundu darba samaksu VID nodarbinātajiem, kuri nodrošina atbalsta pasākumu savlaicīgu izmaksu, valdība nolēma no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" VID piešķirt papildu finansējumu 76 999 eiro apmērā.

"Tā kā saņemto iesniegumu skaits par atbalstu izmaksu nepārtraukti pieaug un atbalsta pasākumu sniegšanas termiņš šobrīd ir noteikts līdz 2021.gada jūnijam, VID nodarbinātajiem būs nepieciešams turpināt veikt darbu virs normālā darba laika, lai nodrošinātu atbalstu izmaksu normatīvos noteiktajā termiņā," skaidroja ministrijā.

Latvija novirzīs 10 000 eiro Baltkrievijā izdarīto cilvēktiesību pārkāpumu dokumentēšanai

Latvijas valdība šodien atbalstīja 10 000 eiro piešķiršanu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, veicot vienreizēju iemaksu Eiropas Demokrātijas fondā (EDF) kā mērķdotāciju nevalstisko organizāciju (NVO) platformai cilvēktiesību pārkāpumu Baltkrievijā dokumentēšanai, liecina valdības darba kārtība.

ĀM norādīja, ka 9.augustā Baltkrievijā notika valsts prezidenta vēlēšanas. Valsts iestāžu paziņoto vēlēšanu rezultātu nesakritība ar NVO veikto aptauju rezultātiem, kā arī neskaitāmie pārkāpumi pirmsvēlēšanu laikā un vēlēšanu dienā, tostarp kandidātu un aktīvistu apcietināšana, iebiedēšana un pret civiliedzīvotājiem vērstā vardarbība izraisīja plašus Baltkrievijas sabiedrības protestus.

Protesti laika posmā no 2020.gada 9.augusta līdz 2020.gada 13.augustam tika apspiesti, pielietojot nepamatotu spēku. Aplēses liecina, ka vairāk nekā 8000 cilvēku ir aizturēti, vairāk nekā 600 ir iesnieguši sūdzību par cilvēktiesību pārkāpumiem un nehumānu apiešanos aizturēšanas laikā, akcentēja ĀM.

Pēc ĀM paustā, ņemot vērā, ka Baltkrievija ir ignorējusi savas kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalsts saistības nodrošināt saviem pilsoņiem tiesības paust savu viedokli brīvās vēlēšanās, kā arī to, ka Baltkrievija ir Austrumu Partnerības dalībvalsts, Latvija un Eiropas Savienība (ES) nevar nereaģēt uz uzskatāmiem cilvēktiesību un politisko brīvību pārkāpumiem, kā arī valsts varas nepamatotu un neproporcionālu vardarbību pret saviem pilsoņiem.

ĀM informēja, ka 2021.gada janvārī virkne ES dalībvalstu nāca klajā ar iniciatīvu izveidot starptautisku NVO platformu pašu nopietnāko cilvēktiesību pārkāpumu Baltkrievijā sistemātiskai dokumentēšanai un saglabāšanai. Šī iniciatīva izriet no EDSO Maskavas mehānisma ietvaros sagatavotā ziņojuma par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā un tajā ietvertajām rekomendācijām.

ĀM vērsa uzmanību, ka platformas izveidošana būs pirmais solis ceļā uz neatkarīgu ANO atbildības mehānismu, kuru plānots nodibināt Cilvēktiesību padomes ietvaros, un kurš varētu uzsākt darbību 2021.gada beigās, ja tiks panākta ANO Cilvēktiesības Padomes vienošanās par šāda mehānisma izveidi.

Platformā vadošo lomu ir uzņēmusies Dānijā bāzētā starptautiskā NVO "Dignity", kura cieši sadarbosies ar baltkrievu NVO "Viasna". Atbilstoši savam mandātam "Dignity" un citi platformas dalībnieki pievērsīsies tikai pašiem smagākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā, tādiem kā patvaļīgām un prettiesiskām aizturēšanām, prettiesisku nonāvēšanu, spīdzināšanu vai citu necilvēcīgu attieksmi, piespiedu pazušanām.

Centrālais uzdevums ir ar profesionālu juristu, psihologu, tiesu medicīnas ekspertu palīdzību apkopot, klasificēt un droši saglabāt pierādījumus par cilvēktiesību pārkāpumiem, tādējādi atvieglojot nākotnes darbu ANO Cilvēktiesību Padomes atbildības mehānismam, nodrošinoties, ka cietušo rīcībā ir pietiekami pierādījumi nākotnes nacionālajos un starptautiskos tiesu procesos.

ĀM uzsvēra, ka iemaksa EDF budžetā 10 000 eiro apmērā tiks veikta kā mērķdotācija platformai. Plānots, ka EDF apkopos vairāku donorvalstu dotācijas šai NVO platformai, nodrošinot vieglāku un efektīvāku finansējuma piešķiršanas procedūru.

Pēc ĀM paustā, projekta īstenošana tiks nodrošināta ĀM budžeta programmā "Iemaksas starptautiskajās organizācijās" 2021.gadam apstiprinātā finansējuma ietvaros, pārdalot līdzekļus no veiktās iemaksas Eiropas Izcilības centra cīņai ar hibrīdo apdraudējumu budžetā.

Pret Covid-19 agrāk vakcinēs olimpiešus un hokejistus

Valdība šodien nolēma pret Covid-19 agrāk vakcinēt 215 Tokijas Olimpisko un Paralimpisko spēļu dalībniekus, kandidātus un apkalpojošos darbiniekus, pārceļot viņus no piektās uz ceturto vakcinējamo personu grupu.

Tāpat augstākā vakcinējamo grupā - no piektās uz ceturto - pārcelti Latvijas vīriešu izlases hokejisti un apkalpojošie darbinieki - kopumā 60 personas.

Līdz ar Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) pieņemto lēmumu par visa 2021.gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem organizēšanu Rīgā, valdībā lēma steidzami vakcinēt arī čempionāta organizēšanā iesaistītos kritiski svarīgos darbiniekus - kopskaitā 35 personas.

Tāpat ceturtajā grupā iekļauti arī Olimpiādei akreditētie Latvijas masu informācijas līdzekļu darbinieki - kopā 30 personas, kas klātienē atspoguļos Tokijas olimpisko spēļu norisi.

Tokijas Olimpiskās spēlēs norisināsies no 23.jūlija līdz 8.augustam, savukārt Tokijas Paralimpiskās spēles - no 24.augusta līdz 5.septembrim. Ņemot vērā, ka Latvijai ar pieejamām vakcīnām imunitātes iegūšanai ir nepieciešama divu vakcīnu saņemšana un intervāls starp vakcīnām ir deviņas līdz 12 nedēļas, kā arī to, ka otrā vakcīna sportistiem ir jāsaņem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms došanās uz Tokiju, olimpiešu un paralimpiešu vakcinācija ir jāuzsāk vēlākais aprīļa vidū. Rezultātā, ja netiek mainīta vakcinējamo personu prioritārā grupa, minētos termiņus ievērot nav iespējams.

Tāpat IZM uzstāj, ka Latvijas vīriešu hokeja izlases vakcinācija jāsāk līdz 2021.gada pasaules čempionāta sākumam - 21.maijam, kā arī jānodrošina, ka viss izlases sastāvs tiek vakcinēts līdz Olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīram 2021.gada rudenī.

Komentāri (3)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu