Jau gadu desmitiem katoļu baznīca saskaras ar krīzi seksuālās vardarbības un pedofilijas skandālu dēļ. Pola Sullina pētījumā par homoseksualitāti un seksuālo vardarbību baznīcās tika secināts, ka, lai arī vairāk nekā 80 procenti upuru ir bijuši zēni, dažādi pētījumi norāda, ka vardarbība ir saistīta ar priesteru homoseksualitāti. Taču upuriem no vienas puses un baznīcai no otras ir dažādi viedokļi par to, kas notiek patiesībā. 

Pēdējos gados katoļu baznīca piedzīvojusi virkni skandālu, nākot gaismā skandāliem par garīdznieku pastrādātiem seksuāliem uzbrukumiem. Kā liecina portāla "The New York Times" veiktā analīze, 2018. gadā katoļu baznīcu satricināja ziņojums ASV, kurā Pensilvānijas štatā par seksuālu vardarbību pret vairāk nekā 1000 nepilngadīgajiem 70 gadu laika apsūdzēti vairāk nekā 300 priesteri.

Seksuālās vardarbības gadījumi katoļu baznīcās ir notikuši daudzviet pasaulē, taču ne visi ir saistīti ar homoseksualitāti. Piemēram, Austrālijā laika posmā no 1980. līdz 2015. gadam tika veikta aptauja, kurā atklājās, ka vairāk nekā 1000 katoļu baznīcās tika ļaunprātīgi izmantoti 4444 cilvēki. Tāpat tika veikta arī izmeklēšana, kurā secināts, ka laika posmā no 1950. līdz 2010. gadam 7 procenti katoļu baznīcas priesteru tika apsūdzēti par bērnu seksuālu izmantošanu.

Bijušais pāvests Benedikts seksuālās vardarbības, pedofilijas un pornogrāfijas problēmas katoļu baznīcā nodēvējis par morāles sabrukumu. Reaģējot uz skandāliem katoļu baznīcās, viņš sacīja, ka baznīcas tiesiskā sistēma dažkārt ir pārāk aizsargājusi apsūdzētos garīdzniekus, atsaucoties uz tā sauktajām tiesu garantijām.

Seksuālā vardarbība pret bērniem

Bērni jau izsenis ir cietuši no sistemātiskas seksuālas vardarbības reliģiskajās iestādēs visā pasaulē. Pēc virknes veiktiem pētījumiem katoļu baznīca ir viena no šādām institūcijām, kas nonākusi starptautiskā redzeslokā.

Bērnu cilvēktiesību starptautiskā organizācija 2000. gadu sākumā publicēja ziņojumu, kurā bija dokumentēts, kā katoļu baznīca daudzus gadu desmitus ir centusies slēpt ļaunprātīgu izmantošanu, lai aizsargātu savu tēlu. 

2002. gadā Džona Džeja pētījumā, kuru pasūtīja baznīcas vadītāji, tika konstatēts, ka geju seksuālā pieredze nepadara priesterus par varmākām, taču četri no pieciem cilvēkiem sacīja, ka ir priesteru upuri.

Laika posmā no 1970. līdz 2015. gadam Lielbritānijā tika saņemtas vairāk nekā 900 sūdzības par vairāk nekā 3000 bērnu seksuālas izmantošanas gadījumiem. Seksuālā vardarbība pret bērniem ietvēra masturbāciju, orālo seksu un izvarošanu. Pēc veiktās izmeklēšanas tika noskaidrots, ka vardarbību papildināja sadistiskas sišanas, ko izraisīja seksuāls apmierinājums.

Kad tika iesniegtas sūdzības, baznīca vienmēr neatbalstīja upurus, taču rīkojās, lai aizsargātu iespējamos vainīgos, pārvietojot viņus uz citu draudzi.

Kā teikts ziņojumā - "seksuālā vardarbība pret bērniem tika paslaucīta zem paklāja".

19

Izmeklēšanas priekšsēdētājs Alekss Džejs sacīja: "Gadu desmitiem ilgi katoļu baznīcas nespēja risināt bērnu seksuālās izmantošanas problēmas, līdz ar to tādu pašu likteni piedzīvoja daudz vairāk nepilngadīgie. Ir skaidrs, ka baznīcas reputācija tika vērtēta vairāk nekā upuru labklājība, apsūdzības ignorējot un vainīgos aizsargājot."

Savukārt 2021. gadā tika publicēts neatkarīgs ziņojums par Vācijas garīdznieku ļaunprātīgām darbībām vairāku gadu garumā, kuru pasūtīja Vācijas lielākā katoļu bīskapija. Ziņojumā identificēti aptuveni 243 varmākas, kas strādā baznīcā, un vismaz 386 upuri no 1946. līdz 2018. gadam. 

Aptuveni 55% gadījumos upuri bija bērni, kas jaunāki par 14 gadiem, un aptuveni puse gadījumi bija saistīti ar seksuālu vardarbību.

Gandrīz divas trešdaļas pārkāpumu veica garīdznieki, pārējos – laji. Ziņojums norādīja uz neizprotamu ziņoto pārkāpumu pieaugumu laikā no 2004. līdz 2018. gadam.

Upura pieredzes stāsts 

Lietuviešu priesteris Alojs Volskis tiek apsūdzēts par astoņus gadus veca bērna izvarošanu un sazāļošanu Detroitā, ASV 2010. gadā, paziņoja Viļņas arhibīskaps Gintars Grušs. Kamēr izmeklēšana un tiesas process turpinās, pats priesteris vainu noliedz, vēsta portāls "15min.lt".

2010. gadā astoņgadīgais zēns mācījās bīskapa Kellija katoļu skolā. Notikuma dienā zēns atradies skolotāju atpūtas istabā, jo bijis saaukstējies. Kad priesteris to pamanījis, viņš zēnam piedāvājis divas zilas tabletes, kuras zēns esot paņēmis. Kā teikts tiesas paziņojumā, zēns tās norijis, kļuvis mierīgs un vēlāk - zaudējis samaņu.

Tiesas paziņojumā teikts, ka bērns nav varējis pakustēties un drīz pēc tam priesteris viņu izvarojis skolotāju atpūtas telpā.

Puisēns apgalvo, ka dzirdējis, kā priesteris Volskis izvarošanas laikā runājis latīņu valodā, skaitījis lūgšanas un dziedājis.

19

Pēc notikušā gadījuma zēns savai mātei pateicis, ka nekad vairs nevēlās doties uz šo skolu un kategoriski atteicies pildīt mājasdarbus. Tomēr zēns turpinājis apmeklēt skolu, kā rezultātā viņš piedzīvoja trauksmi, depresiju un citas mentālās veselības problēmas. Turpinot apmeklēt katoļu skolu, viņa trauma tikai saasinājās, teikts paziņojumā.

Bērns tuviniekiem atklājis iespējamo priestera vardarbību tikai 2018. gada sākumā, jo Volskis kopš notikuma esot viņam konstanti draudējis, ka nodarīs ļaunumu viņa ģimenei, ja viņš kādam to izstāstīs.

Arhibīskaps skaidro, kāpēc baznīcās pastāv pedofilija

2013. gadā Polijas katoļu baznīcas galva arhibīskaps Juzefs Mihaliks paudis viedokli, ka pedofiliju un cita veida vardarbību pret bērniem izraisījusi pornogrāfija, feminisms un egoistiska mīlestība, kas mazinājusi ģimenes lomu sabiedrībā.

"Apkaunojošie pārkāpumi, ko pieaugušie pastrādā pret bērniem, ir rezultāts pornogrāfijas pieņemšanai un (..) neīstas, egoistiskas mīlestības atbalstīšanai starp cilvēkiem," 

19

dievkalpojumā Vroclavas katedrālē norādīja arhibīskaps Mihaliks.

Mihalika izteikumi šajā sakarā pagājušajā nedēļā izpelnījās kritiku, lai gan arhibīskaps nekavējoties atvainojās.

Mihaliks izteicās, ka šie pārkāpumi notikuši, kad "bērni meklējuši mīlestību".

19

Vēlāk arhibīskaps sacīja, ka viņam "paslīdējusi mēle", atbildot uz žurnālista jautājumu, iepriekš nesagatavojoties.

Dievkalpojumā Vroclavas katedrālē Mihaliks norādīja, ka, neskatoties uz ģimenes kā institūcijas respektējamo vietu Polijā, lielākām ģimenēm uzspiesta kauna zīme.

"Jūs esat dzirdējuši par to, ka pieaugušie dara pāri bērniem un šādu ļaunumu nevar paciest, bet neviens nevaicā par tā cēloni," norādīja Mihaliks.

Arhibīskaps notiekošajā vainoja telekanālus, kas propagandē "pornogrāfiju un egoistisku mīlestību".

Arhibīskaps kritizēja arī "jauno dzimumu ideoloģiju", ko piedāvājot universitātes, un agresīvās Polijas feministes, kas "ņirgājas par baznīcu un tradicionālo ētiku", atbalsta abortus, kā arī cīnās pret tradicionālo ģimenes modeli un laulāto uzticību.

"Dzimumu ideoloģija raisa pamatotas bažas, jo tā ir pretrunā dabas likumiem, atbalsta laulības starp viendzimuma cilvēkiem un cīnās par tiesībām šiem pāriem adoptēt bērnus," norādīja Mihaliks.

Pieņēmums, ka katrs trešais ir homoseksuāls

Gadiem ilgi baznīcas vadītāji kaunā ir padzinuši draudzes pārstāvjus, kuri bijuši geji, uzstājot, ka homoseksuālās tieksmes ir nepieļaujamas. Tomēr tūkstošiem baznīcas priesteru esot homoseksuāli.

Arī Pāvests Francisks pēdējos gadus ir kļuvis kritiskāks, nosaucot homoseksualitāti par "modi", aicinot šo tendenci nepieņemt arhibīskapiem un priesteriem.

Visiem homoseksuāliem priesteriem ir jāievēro celibāta zvēresti, solot, ka ir šķīsti. Tomēr daudzi priesteri sacīja, ka viņi ir nodarbojušies ar seksu ar citiem vīriešiem, lai izpētītu viņu seksuālo identitāti. Daži priesteri ir skatījušies pornogrāfiju, lai redzētu, kā diviem vīriešiem ir sekss.

Neskatoties uz zvērestu, pēc vairākiem skandāliem katoļu baznīcās šobrīd arvien vairāk geju priesteri iestājas par savām tiesībām,

19

pieprasot atzīt gan viņu lomu baznīcā, gan to, ka viņu seksuālajai orientācijai nav nekādas saistības ar seksuālo vardarbību.

Geju priesteru stāsti ir aizsegti no ārpasaules, un ir zināmi tikai dažiem. Lai gan tikai daži homoseksuāli priesteri ASV ir "iznākuši no skapja" publiski. Pētnieki lēš, ka geju priestwri, iespējams, veido vismaz 30 līdz 40 procentus no visiem katoļu garīdzniekiem ASV.

Viens no priesteriem Viskonsīnā, ASV, pieņēmis, ka katrs trešais priesteris ir gejs, savukārt citi nezina, kāda ir viņu orientācija.

Īpašā draudzība, "iznākšana no skapja" un bīstamas spēles

2019. gadā divdesmit priesteri no 13 ASV štatiem pastāstīja laikrakstam "The New York Times" par viņu kā geju dzīvi baznīcā. Priesteri piedāvāja ielūkoties viņu dzīvēs, kas, pēc viņu domām, ir niecīgāka nekā vientulība cietuma kamerā.

ASV pilsonim Georgijam Greitenam bija tikai 17 gadi, kad priesteri baznīcā organizēja ļaunprātīgu "spēli", ko nodēvēja par "dzīves spēli". 1982. gadā viņš kopā ar klases biedriem mācījās kļūst par priesteriem Romas katoļu baznīcā.

Baznīcas priesteri lūdza katram zēnam klasificēt, ko viņš drīzāk izvēlētos: apdedzināt vismaz 90 procentus no ķermeņa, kļūt paralizētam vai par geju?

19

Katrs zēns izvēlējās būt apdedzināts vai paralizēts, taču neviens neizteica vārdu "gejs". Pēc septiņiem pavadītiem gadiem Romas katoļu baznīcā viņš secināja, ka viņš ir homoseksuāls. Viņš atcerējās, kā pats pirmo reizi to pateica, apzinoties, ka tas bijis kā nāvessods. 

Kā norāda Greitens, augstākstāvošie cilvēki gadiem ilgi ir brīdinājuši, ka jebkura vīriešu draudzība ir pārāk bīstama, jo var pārvērsties par to, ko dēvē par "īpašo draudzību".

Priesteris par attiecībām starp vīriešiem un sievietēm stāstīja: "Nevar būt īpaša draudzība ar vīrieti, jo galu galā kļūsiet par homoseksuālu cilvēku. Tāpat arī jūs nevarat būt draudzīgs ar sievieti, jo tā var beigties ar iemīlēšanos. Ar kuru cilvēku jums ir attiecības, kas būtu "veselīgas" cilvēku attiecības?"

Priesteri nevar precēties, tāpēc seksualitāte jau no paša sākuma bija saistīta ar atturību un paklausību. Taču priesteri mēdz "iznākt no skapja" vecumā no 30 līdz 40 gadiem. Greitenam bija 24 gadi, kad viņš saprata, ka ir gejs, tāpēc apsvēra iespēju izlēkt pa savas istabas logu.

Viņš pašnāvības vietā izlēma uzticēties klasesbiedram, kas sarunā ar Greitenu pats "iznāca no skapja". Greitenam tā bija atklāsme, ka ir arī citi cilvēki, kas mācās par priesteriem un ir geji.

Tikai pirms dažiem gadiem, kad viņš publiski paziņoja par savu seksuālo orientāciju geju priesteru grupā, visi aplausos pielēca kājās. Viņa stāsts iedvesmoja "iznākt no skapja" daudzus priesterus. Piemēram, 90 gadus vecs priesteris viņam piezvanīja, sakot, ka visu savu dzīvi "nodzīvojis skapī" un vēlas, lai nākotne būtu citādāka.

Kāds priesteris, kurš neatklāja savu identitāti, pirmo reizi dzimumattiecībās ar vīrieti, kuru iepazina tiešsaistē, stājās 63 gadu vecumā.

19

Cits priesteris vaicāts, vai viņš kādreiz uzskatījis sevi par geju, viņš sacīja: "Es vairākas reizes iemīlējos vīriešos, taču jau no paša sākuma zināju, ka tas ilgi nevar turpināties."

Garīgais līderis un seksuālas jogas pasniedzējs

Ar seksuālo vardarbību baznīcās ir saskārušās arī mūķenes. 2019. gadā divas kādreizējās mūķenes raidsabiedrībai BBC pastāstīja par pieredzi katoļu baznīcā.

Ročija Figoroja ir teoloģe un pasniedzēja Oklendā, Jaunzēlandē. Viņa no priestera seksuālas vardarbības cieta Limā, Peru. Sieviete katoļu baznīcai pievienojās kā pusaudze no ļoti nabadzīgas vides, jo viņai "vajadzēja kaut ko darīt".

"Man bija 15 gadu - draudzes dibinātājs lūdza mani uzsākt mūķenes garīgo ceļu ar vikāru, kurš kļuva par manu garīgo vadītāju," stāsta Ročija.

"Vairākos mēnešos viņš iemantoja manu uzticību, un tad kādu dienu lūdza paņemt līdzi uz draudzi sporta inventāru, lai mācītos jogu. Pēc dažām grupu nodarbībām viņš vēlējās mani trenēt privāti. Vikārs teica, ka iemācīs dažus vingrinājumus, kas palīdzēs attīstīt manu paškontroli pār seksualitāti. Es biju ļoti naiva, man nebija seksuālas pieredzes," sacīja sieviete.

Ročija stāstīja, ka cilvēki, kuriem viņa uzticējās un viņas acīs bija dieva vēstneši uz zemes, īstenībā bija meļi un varmākas.

Ko par to saka baznīcu pārstāvji?

Bērnu seksuālā izmantošana ir smags un neattaisnojams noziegums, kas salīdzināms ar savulaik noteiktās kultūrās piekopto cilvēku upurēšanu, 2019. gadā paziņoja pāvests Francisks.

Viņš solījis, ka baznīca vairs nepieļaus bērnu seksuālās izmantošanas gadījumu noklusēšanu.

"Nevienu pārkāpumu nedrīkst noklusēt, kā tas parasti noticis agrāk, jo noklusēšana vairo ļaunumu un veido jaunu skandāla slāni," uzsvēris pāvests. "Ļaužu taisnīgajā sašutumā baznīca saskata Dieva dusmu atspoguļojumu, jo šie iesvētītie krāpnieki nodevuši un apvainojuši Dievu," norādījis pāvests.

"Mazie cilvēki, kas viņos atrada nevis tēvus un garīgos vadītājus, bet mocītājus, ar savu apslāpēto kliedzienu satricinās liekulības un varas apziņas nocietinātās sirdis. Mūsu pienākums ir dziļi ieklausīties šajā apslāpētajā kliedzienā," uzsvēris Francisks.

Vairāk nekā 30 gadus pēc seksuālās uzmākšanās skandālu izcelšanās Īrijā un Austrālijā un 20 gadus pēc skandāla ASV, bīskapi un vadošie garīdznieki daudzviet Eiropā, Latīņamerikā, Āfrikā un Āzijā vai nu noliedz, ka seksuālā vardarbība un uzmākšanās ir problēma garīdznieku vidū, vai arī cenšas mazināt šīs problēmas apmērus.