Kā pērtiķu vakcinācija varētu novērst nākamo pandēmiju (4)

Mākoņainā oktobra rītā zinātnieku grupa Brazīlijas mežos devās meklēt pērtiķus. Viens no vīriešiem nesa kaut ko līdzīgu vecai televīzijas antenai un mačeti. Sieviete viņam blakus turēja mazu metāla būri un divas somas, pilnas ar banāniem.

Viņu misija - apturēt nākamo dzeltenā drudža uzliesmojumu pērtiķos, pirms tas tiek nodots cilvēkiem.

Brazīlijā ir otrs lielākais Covid-19 upuru skaits pēc ASV. Taču zinātnieki bažījas, ka šī otra slimība, kas ir daudz nāvējošāka, varētu atkal uzliesmot Dienvidamerikas valstī.

Ar dzelteno drudzi ik gadu saslimst aptuveni 200 000 cilvēku, no kuriem 30 000 mirst. Slimība paņem vairāk dzīvību nekā terorakti un aviokatastrofas kopā.

To izraisa vīruss, ko primāti caur moskītiem nodod cilvēkiem, slimības simptomi ir smags drudzis, galvas sāpes un dažiem pacientiem āda kļūst iedzeltena, no kā cēlies tās nosaukums. Smagos gadījumos slimība var izraisīt iekšējo asiņošanu un aknu mazspēju.

Aptuveni 15% slimnieku, kas nav vakcinēti, mirst.

Pēdējos gados Brazīlijā bijuši vairāk dzeltenā drudža gadījumu nekā jebkurā citā valstī. 2016. gada decembrī izcēlās uzliesmojums Minasžeirasas štatā, kas izpletās uz blakus esošo Espiritu Santu. Tobrīd aptuveni 40 miljoni brazīliešu, kam bija risks saslimt ar dzelteno drudzi, trūka vakcīnu. Līdz 2017. gada maijam slimība bija izplatījusies visā Brazīlijā, karstie punkti bija Riodežaneiro un Minasžeirasā, taču uzliesmojumi konstatēti arī Paras štatā valsts ziemeļos, kas ir aptuveni 4800 kilometru attālumā.

Tas bija smagākais uzliesmojums vairāk nekā 80 gadu laikā. Vairāk nekā 3000 cilvēku saslima. Dažu mēnešu laikā dzīvību zaudēja gandrīz 400.

"Kad mazos mežos lielā blīvumā ir ieslodzīti primāti, nav grūti saslimt ikvienam," sacīja Ziemeļriodežaneiro Štata universitātes biologs Karloss Ramons Ruizs-Miranda. Moskītu pilnajos Brazīlijas mežos slimība, šķiet, īpaši viegli no zeltainajiem lauvpērtiķiem jeb lauvtamarīniem tiek nodota cilvēkiem. Lai gan slimību pārnēsā moskīti, situāciju pasliktina cilvēki. Ielaužoties aizvien dziļāk mežā, tiek samazināta bioloģiskā daudzveidība un palielināta saskare ar primātiem.

Šī tendence tuvākajā laikā nemazināsies, kas nozīmē, ka nākamais uzliesmojums var būt vēl nāvējošāks.

Vakcīnu izaicinājums

Vien 80 kilometru attālumā no meža, kur zinātnieki mēģina noķert pērtiķus, atrodas Riodežaneiro - sestā lielākā metropole Amerikā. Sešu stundu brauciena attālumā uz ziemeļiem klusā okeāna piekrastē atrodas Sanpaulu - lielākā metropole rietumu puslodē.

Šo blīvi apdzīvoto teritoriju tuvums mežiem rada ideālus apstākļus epidēmijai, par kuras apmēriem nav dzirdēts, kopš pirms gandrīz gadsimta tika atklāta vakcīna pret dzelteno drudzi.

Un tas ir par spīti tam, ka pret dzelteno drudzi ir vakcīna, kas ir "ļoti efektīva", sacīja Ruiza-Miranda kolēģe Mirela D'Arka, kas pēta primātus un ģenētiku.

2018. gadā Brazīlijas veselības ministrs paziņoja par kampaņu, lai pret dzelteno drudzi savakcinētu 80 miljonus no 210 miljoniem valsts iedzīvotāju.

Dažās pašvaldībās sapotēti līdz pat 95% iedzīvotāju. Tomēr Brazīlijas lielākajās pilsētās vakcinēto skaits knapi pārsniedz 50%.

Daudzi brazīlieši neuzticas valsts īstenotajiem pasākumiem, kad runa ir par sabiedrības veselību. Korupcija valstī ir plaši izplatīta un, lai arī vakcinēšanās ir bezmaksas, daudzi pieņem, ka viņus aicina potēties, lai kāds no tā pelnītu. Neuzticēšanās kavējusi nesenos centienus vakcinēt 23 miljonus cilvēku, kas dzīvo Sanpaulu un Riodežaneiro un to piepilsētās. Pēc uzliesmojuma 2016.-2017. gadā izveidojās garas rindas pēc vakcīnas, taču saziņas lietotnēs izplatījās viltus ziņas.

Turklāt visiem vakcīnu varētu nepietikt. Pasaules veselības organizācija aicinājusi farmācijas uzņēmumus palielināt ražošanu, taču vakcīnas "joprojām ir ierobežotā daudzumā ierobežotās ražošanas kapacitātes dēļ", ziņo UNICEF. Tā rezultātā pret dzelteno drudzi sapotēti knapi puse Riodežaneiro iedzīvotāju.

Taču iespējams cits ceļš. Pasaulē ir 7,8 miljardi iedzīvotāju, bet tikai apmēram divarpus tūkstoši zeltaino lauvtamarīnu.

Tādēļ, lai novērstu uzliesmojumus nākotnē, cilvēki varētu izmantot citu pieeju - mūsu spalvaino "radinieku" vakcinēšanu.

"Viens veids, kā apturēt slimības izplatību, ir vakcinēt gan cilvēkus, gan tamarīnus," sacīja D'Arka.

"Ja tiek vakcinēti pērtiķi, ir mazāk indivīdu, kas pārnēsā slimību," teica Ruizs-Miranda. "Tā ir pūļa imunitāte."

Tamarīni reiz bija sastopami plašos apgabalos Brazīlijas atlantisko mežu dienvidaustrumos. Taču līdz 1970. gadiem mežu izciršanas dēļ to dabiskā vide bija sašķelta mazos gabaliņos. 1971. gadā savvaļā bija palikuši mazāk nekā 400 dzīvnieki. Lai tos paglābtu no izmiršanas, desmitiem pērtiķu no savas dabiskās vides tika pārcelti uz dabas rezervātiem.

Tas nostrādāja un līdz 2014. gadam suga bija atkopusies līdz 1700-2400 dzīvniekiem. Vairums no tiem dzīvo atlikušajos meža apgabalos Riodežaneiro upes baseinā. Suga pārklasificēta no "kritiski apdraudētas" uz "apdraudētu". Līdz nesenajai dzeltenā drudža epidēmijai šķita, ka tamarīni izdzīvos.

Epidēmija nogalina 30% pērtiķu populācijas

"Ļoti reti ceļa malā var atrast beigtus pērtiķus - tas gandrīz nekad nenotiek," sacīja Ruizs-Miranda. Tādēļ viņš bija šokēts, kad tas notika 2017. gadā. Kāds fermeris biologu un viņa komandu aizveda līdz beigtam dzīvniekam mežā. Analīzes uzrādīja, ka tam bijis dzeltenais drudzis. Drīz tika atrasti vēl pieci miruši pērtiķi. Līdz epidēmijas beigām, no dzeltenā drudža 2017. gadā bija miruši vairāk nekā 4000 dzīvnieki. Starp dažām bļauru grupām mirstība bija 80-90%.

Slimība skāra arī aizsargājamos tamarīnus. 

"Kopumā mēs zaudējām 30% populācijas. No 3700 līdz 2600 pērtiķiem mazāk nekā gada laikā," sacīja Ruizs-Miranda.

Pēc tam viņa komanda sāka regulāri ievākt paraugus apvidos, kur bija miruši tamarīni. Katru reizi, kad tika veiktas analīzes, vismaz vienam vai diviem tika konstatēts dzeltenais drudzis.

2017. gada epidēmija parādīja, ka ne tikai cilvēki var kļūt par slimības upuriem.

Brazīlijā mīt vairāk primātu sugu nekā jebkurā citā valstī. Lai pasargātu cilvēkus, mums varētu būt jāpasargā tamarīni. Tas ir tas, ko ar lamatām un banāniem centās panākt D'Arka.

Teritorijā starp Riodežaneiro un savvaļas rezervātu vērojama cilvēku iejaukšanās dabā - šoseja, banānu audzētavas un ganības, kas iestiepjas līdz pat mežiem.

Pārbaudīti un vakcinēti dienas laikā

Zinātnieki mežā iekļuva pa caurumu drāšu žogā. Jau drīz viņi pamanīja to, ko meklēja - uz šaura zara sēdošu pērtiķis ar oranžu kažoku. Tā bija tamarīnu mātīte, ko pazina pēc numura F16. Kad tā pamanīja zinātniekus, viņa nebēga. Zinātkāra tā tuvojās cilvēkiem.

"Lielākoties dzīvnieki baidās no cilvēkiem," sacīja D'Arka. "Bet šeit zeltainie lauvpērtiķi pie mums ir pieraduši."

Komanda ķērās pie darba. Viens no pētniekiem izmantoja nelielu GPS ierīci, lai piefiksētu dzīvnieka atrašanās vietu un izsekotu tā pārvietošanos mežā. Citi uz koka paliktņa izvietoja divas lamatas.

Pētnieki skatījās, kā krātiņam pietuvojas pērtiķis un pēc brīža vēl viens. Pirmais, kurš bija uzmanīgs, uzlēca kokā un vēroja, kā otrs ieiet krātiņā, lai paņemtu banānu, Durvis aizcirtās, iesprostojot tamarīnu. Parādījās trešais - kalitrikss, kas ir tuvs tamarīnu radinieks. Pērtiķis iegāja otrā krātiņā un arī tika noķerts.

Kad bija notverti gana daudz tamarīni, D'Arka ar komandu devās uz laboratoriju, kur uzvilka aizsargtērpus, sejas maskas un cimdus. Lai nodrošinātu, ka pērtiķi neko nejūt, pētnieki tos aizmidzināja. Pēc tam viņi pārbaudīja dzīvnieku veselību, mērot svaru un ķermeņa temperatūru un paņemot fēču, asins un siekalu analīzes.

Tad dzīvnieki tika vakcinēti. Zinātnieki uzmanīgi noskuva matus pērtiķu vēdera lejasdaļā un veica injekciju.

Pēc visu dzīvnieku vakcinācijas, pirms pamošanās tie tika nogādāti atpakaļ mežā. Kā laipnības vai varbūt atvainošanās žests - pie dzīvniekiem tika atstāta banānu kaudze.

Līdz dienas beigām pētnieki bija noķēruši, testējuši, vakcinējuši un nogādājuši atpakaļ mežā astoņus tamarīnus no trim dažādām ģimenēm. Taču darbs ir tikai sācies - divu gadu laikā plānots vakcinēt 500 tamarīnus, sacīja Ruizs-Miranda.

Pēc tam plānots piecas dzīvnieku grupas nogādāt rezervātā, kur 2017. gada epidēmijā nomira daudz pērtiķu.

Cilvēku problēma

Tāpat kā Covid-19, dzeltenā drudža izcelsme, iespējams, meklējama dzīvnieku valstī. Taču pasaulē tas izplatījās ar cilvēkiem.

"Dzeltenais drudzis ir Āfrikā izcēlusies slimība. Šeit tā nebija pirms vergu tirdzniecības," sacīja antropoloģijas profesors Hulio Cēzars Bika-Markess, kurš pēta dzeltenā drudža izplatību bļauros Brazīlijā. 

Slimība Amerikā nonāca pirms trim līdz četriem gadsimtiem, un kontinents nebija tam gatavs.

"Primāti Āfrikā ir daudz izturīgāki pret dzelteno drudzi, jo tie attīstījās kopā ar vīrusu," sacīja antropologs. "Mūsu primātiem nebija vēstures, nebija evolucionāras aizsardzības pret vīrusu. Tādēļ daži no tiem pret to ir daudz uzņēmīgāki un var ļoti viegli nomirt."

Dzeltenais drudzis izplatās, kad moskītu mātīte iekož cilvēkiem vai citiem inficētiem primātiem, un pēc tam iekož citam, inficējot tos. Epidēmijai sākoties, primātos vīruss ir aktīvs aptuveni četras līdz sešas dienas, kuru laikā to var nodot tālāk, sacīja Ruizs-Miranda. Tādējādi pērtiķi kļūst par slimības "pastiprinātājiem".

Pateicoties mežu izciršanai, risks kļūst aizvien lielāks.

Brazīlijas atlantiskie meži stiepjas vairāk nekā 100 000 kvadrātkilometru platībā. Taču reiz tas bija 12 reizes lielāki. Lielākā daļa meža izcirsta pēdējo piecsimt gadu laikā, kopš Brazīlijā ieradās portugāļu kolonizatori. Iznīcinot mežus, primāti tiek iespiesti aizvien mazākās teritorijās. Tas rada lielāku slimības nodošanas risku. Cilvēkiem ielaužoties šajās zonās, paaugstinās risks, ka slimību nodod arī viņiem.

Pagājušajās desmitgadēs izciršanu veicināja pieprasījums pēc dažādiem Brazīlijā augošiem kokiem. Mūsdienās lielākais vaininieks ir gaļa. Brazīlijas Amazones reģionos ganās aptuveni 200 miljoni govju. 80% mežu izciršanas notiek, lai radītu vietu ganībām un "liellopu audzēšanas uzņēmumi tagad aizņem aptuveni 75% Amazones izcirsto platību," liecina Pasaules Bankas aplēses.

Taču vainīgi nav tikai brazīlieši. Vairums valsts liellopu gaļas tiek eksportēta uz tādām valstīm kā ASV. 2018. gadā katrs piektais hamburgers pasaulē nāca no Brazīlijas.

Tā rezultātā ainava ir sašķelta - šur un tur pa kādam kvadrātkilometram meža, starp kuriem mīt cilvēki. Turklāt mežu izciršanas dēļ samazinājies tajos mītošo sugu skaits.

Tas apdraud ne tikai dabu, bet arī cilvēkus. Bioloģiskā daudzveidība kalpo kā buferzona pret slimībām, sacīja Ruizs-Miranda.

"Ja par epidēmiju domā kā par invazīvo sugu, tad - jo degradētāka vide, jo vieglāk slimībai izplatīties," sacīja biologs.

Iesprostoti aizvien mazākos mežu fragmentos, pērtiķi spiesti pārvietoties no vienas vietas uz citu, paaugstinoties inficēšanās riskam, dzīvniekiem nonākt saskarē ar vairāk moskītiem un cilvēkiem.

Rodas ideāli apstākļi uzliesmojumam. Brazīlijas atlantisko mežu reģionā dzīvo gandrīz 150 miljoni cilvēku - trešdaļa no visas Dienvidamerikas populācijas. Tas nozīmē, ka, notiek dzeltenā drudža uzliesmojumam, slimība var izplatīties ātri. Vairums tamarīnu dzīves laikā migrē vien dažu kilometru robežās, savukārt cilvēki dažās stundās var veikt milzu attālumus.

Meža fronte

Pētnieki saka, ka 2017. gada epidēmija bija trauksmes zvans, kas parādīja, cik ātri dzeltenais drudzis var no vienas valsts daļas nonākt citā.

Lai novērstu nākamo nāvējošo uzliesmojumu, nepieciešams vakcinēt pēc iespējas vairāk cilvēku, norāda veselības aprūpes speciālisti. Taču primatologi uzskata, ka ir cits ceļš, pārtraucot mežu izciršanu un saglabājot un aizsargājot atlikušo sugu daudzveidību. Lai to panāktu, būs nepieciešama smaga cīņa.

"Kopš biju bērns, sešus vai septiņus gadus vecs, mežu izciršana te bija normāla," sacīja 32 gadus vecais Mardone Kastro Rodrigezs, kuram pie meža robežas pieder neliela ferma.

Fermeri mežus izcirta, lai iestādītu graudus, viņš stāstīja. Ja raža bija pārāk maza, zeme tika pārveidota ganībām, tika izcirsts vēl mežs un viss sākās no jauna. Tagad Rodrigezs cenšas izmantot tehniku, kas ļauj nodarboties ar lauksaimniecību, nepostot mežu. Taču viņam ir sieva un divi bērni, kas jāpabaro, un viņa iespējas ir ierobežotas.

53 gadus vecā Ana Beatrise Kordero, kura strādā ekotūrismā, domā, ka ir pamats cerībai, pieaugot urbanizācijai. "Cilvēki negrib dzīvot šajos lauku reģionos, tādēļ tos pamet. Un teritorijas atjaunojas, cilvēkiem dodoties uz pilsētu," viņa sacīja.

Kordero izvēlējās pretējo, atstājot Riodežaneiro, lai dzīvotu pie meža esošajā Silvahardimā. Viņa audzē orhidejas un rīko izglītojošos ceļojumus bērniem un pieaugušajiem no pilsētas.

Tagad mežā redzams vairāk faunas nekā pirms 15 gadiem, viņa stāstīja. Kordero domā, ka tas liecina - cilvēki var būt bioloģiskās daudzveidības aizbildņi, ja vien pacenšas, kas nāk par labu arī primātiem.

"Zeltainos lauvpērtiķus te mīl. Viņi ir skaisti dzīvnieki," sacīja sieviete.

Tie ir arī noderīgi. Bika-Markess tos salīdzina ar kanārijputniņiem raktuvēs, kas var liecināt, ka jāsāk satraukties par dzelteno drudzi.

Taču ne visi ciena tamarīnus. 2017. gada uzliesmojuma laikā desmitiem pērtiķu tika nosisti, nošauti vai sadedzināti, jo cilvēki baidījās, ka tie izraisa nāvējošo slimību.

"Iepriekšējos uzliesmojumus Brazīlijas dienvidos vietējo varas pārstāvju reakcija bija pērtiķu nogalināšana," sacīja Ruizs-Miranda. "Vienā brīdī Veselības ministrijas dzelteno drudzi sauca par "pērtiķu slimību"."

"Taču pērtiķi ir vēstneši - tie parāda, ka sācies dzeltenais drudzis."

Epidēmijai turpinoties, biologs ar kolēģiem aicināja tos, kas dzīvoja pie meža: "Neejiet nogalināt pērtiķus!"

"Dažiem cilvēkiem tie šķiet skaisti un apbrīnojami. Citiem slimības dēļ no tiem ir bail," sacīja fermeris Rodrigezs. "Bet cilvēku domas mainās. Viņi sāk apzināties, ka pērtiķi ir tādu slimību ka dzeltenais drudzis upuri tāpat kā cilvēki."

Ja vien netiks sapotēti vairāk pērtiķu un cilvēku, veselības aprūpes speciālisti brīdina, ka uzliesmojumu kļūs sliktāki. Pēc vienām aplēsēm 2026. gadā Brazīlijai vajadzēs 226 miljonus cilvēku vakcīnu devas.

Atšķirībā no Covid-19 cilvēki dzeltenajam drudzim ir soli priekšā, pateicoties plaši pieejamai un efektīvai vakcīnai. Zinātnieki uzskata - ar pareizo finansiālo atbalstu un iepirkumiem, iespējams apturēt nākamo dzeltenā drudža uzliesmojumu Brazīlijā vēl pirms tas sākas.