Pk, 2.12.2022.

Latvijā šobrīd mežos zied viens no indīgākajiem augiem valstī

Apollo.lv
Latvijā šobrīd mežos zied viens no indīgākajiem augiem valstī
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Foto: Elīna Kursīte/TVNET

Savvaļas zalktene, tautā saukta par meža ceriņu, vilina noplūkt kādu zariņu, lai to paņemtu uz mājām. Šie augi ir ļoti indīgi, biologiem pielīdzinot tos velna rutkam vai driģenēm, kas satopami visā valsts teritorijā, vēsta raidījums "ReTV Ziņas".

Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Agnese Priede sacīja: "Es domāju, ka tas iemesls, kāpēc cilvēki to ir reti redzējuši, ir, ka cilvēki parasti neiet pavasarī šāda veida mežos. Tātad - tie ir auglīgie meži."

Šie augi visbiežāk sastopami mitros mežos. Atpazīt to nav grūti, jo pavasarī, kad nekas cits mežā nezied, zalktene ir vienīgā, kas ir koši pamanāma. Vasarā auga lapas līdzinās lauru lapām, un ogas ir brīdinoši koši sarkanas.

"Galvenais - odziņas viņiem nogatavojas un ļoti atgādina ķiršus. Spilgti sarkanas odziņas ar kauliņu iekšā. Un tādam bērnam pietiek divas ogas. Paldies Dievam, tās nav saldas, tās ir tādas dedzinošas. Ja kāds bērns paņem mutē, visdrīzāk, ka viņš to nevis norīs, bet izspļaus," sacīja Artūrs Tereško, ārsts - fitoterapeits.

Indīgās vielas ir visā augā, un pēc auga ārīgas vai iekšķīgas lietošanas sekas var būt dažādas, piemēram, ādas un gļotādas apdegumi. Bet sliktākajā gadījumā - bezsamaņa vai pat nāve.

Artūrs Tereško norādīja: "Ja jūs pieskarsieties ziediņam vai atrausiet miziņu nost, tad uz pirkstiem būs apsārtums un čūliņas, un, nedod Dievs, jūs paņemsiet ziediņu un iemetīsiet mutē, sakošļāsiet, tad jūs skriesiet uz to dīķi un mēģināsiet izskalot visu ārā. Šausmīgi dedzina."

Tomēr augs var arī kalpot cilvēcei - tieši šobrīd Vides risinājumu institūtā tiek veikti pētījumi par zalkteņa labajām īpašībām.

Vides risinājumu institūta vadošā pētniece Ieva Mežaka skaidroja: "Zalktenei šie toksīni, konkrēti mezerīns, ir sākotnējos pētījumos pierādīts, ka tam ir pretvēža efektivitāte. Tāpēc mēs esam uzsākuši pētījumus, lai noteiktu Latvijā esošo zalkteņu ķīmisko sastāvu – to, kā tas mainās dažādās vietās augušām zalktenēm, kā tas mainās atkarībā no audzēšanas apstākļiem, lai tālāko pētījumu gaitā varētu, ja viss labi noritēs, pārvērst par zālēm."

Šī pētījumā ietvaros turpmākos pāris gadus tiks analizēts auga ķīmiskais sastāvs katrā no tā daļām, lai pēc tam ar iegūtajiem rezultātiem farmācijas nozarē strādātu padziļinātāk.

Tēmas
Redaktors iesaka
Lasītākais šobrīd
Nepalaid garām
Uz augšu