Akcijā vērsīs uzmanību uz ēdinātāju izlietoto plastmasas atkritumu daudzumu un aicina ļaut atvērt āra terases

Cilvēki Doma laukumā ar pusdienām līdzņemšanai

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Latvijas lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs", Latvijas Restorānu biedrība (LRB) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) sākusi akciju "Nē plastmasai! Jā terasēm!", pievēršot uzmanību lielajam ēdināšanas uzņēmumu izmantotajam plastmasas trauku daudzumam laikā, kad to darbība klātienē klātienē nav ļauta.

LRB prezidents Jānis Jenzis preses konferencē trešdien žurnālistiem norādīja, ka, neraugoties uz to, ka ēdināšanas uzņēmumu apgrozījums ārkārtējās situācijas laikā ir krities pat par 70%, nozares veiktais pētījums liecina, ka uzņēmumu izmantotās plastmasas apjoms šajā laikā ir dubultojies.

Šī iemesla dēļ nozares organizācijas sāk akciju, aicinot sabiedrību diskutēt par šo situāciju. Tāpat akcijas rīkotāji cer pievērst valdības uzmanību, lai tā ēdinātājiem ļautu viesu apkalpošanu uz terasēm. Tādējādi klientu apkalpošanai nebūs vajadzīgs izmantot vienreizlietojamos traukus, radot liekus atkritumus, kā tas ir pašreiz.

Akcijā Latvijas ēdināšanas uzņēmumi un iedzīvotāji ir aicināti sociālajos medijos dalīties ar fotogrāfijām vai video, kuros ir iemūžinātas plašās un tukšās restorānu un kafejnīcu terases, kurām līdztekus atrodas vienreizējās plastmasas atkritumu kalni.

Jenzis uzsvēra, ka nozare ir izstrādājusi drošākas apkalpošanas protokolu un sanitārijas protokolu. Uzņēmēji ir pārliecināti, ka iedzīvotāju apkalpošana uz āra terasēm rada daudz mazāku epidemioloģisko apdraudējumu nekā tad, ja ēdiens līdzņemšanai tiek izsniegts vienreizlietojamos traukos un notiesāts "uz ietvēm, uz parka soliņiem vai atsevišķos gadījumos uz elektrības kastēm, vai citās vēl eksotiskākās vietās".

Viņš atklāja, ka LRB, LVRA un "Lauku ceļotājs" biedru aptauja liecina, ka vidēji viens ēdināšanas uzņēmums mēnesī izlieto no 5000 līdz pat 20 000 vienreizējo plastmasas trauku vienību, par tiem samaksājot no 1000 līdz pat 5000 eiro.

"Pieņemot, ka Latvijā darbojas aptuveni 2500 ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, tad mēnesī tie kopā līdzi ņemšanai vidēji izdala aptuveni 40 miljonus vienreizējā iepakojuma vienību par simtiem tūkstošu eiro, kas vēlāk tiek izmesti atkritumos," sacīja Jenzis.

Pēc viņa teiktā, tieši restorānos situācija pašlaik ir vēl traģiskāka, jo šāda līmeņa ēdienu pirms Covid-19 reti kad izsniedza līdzi ņemšanai.

"Tāpēc restorānos vienreizējo trauku apjoms ir pieaudzis visbūtiskāk un iztērētās summas ir grandiozas. Kā norāda restorānu īpašnieki, trijos mēnešos plastmasas traukiem iztērētās naudas pietiktu viena mēneša valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apmaksai! Uzņēmējiem tie ir milzīgi papildu izdevumi, nemaz nerunājot par kaitējumu, kas tiek nodarīts dabai un cilvēku veselībai," teica Jenzis.

Jautāts, kad nozare cer, ka valdība pieņems lēmumu, kas ēdinātājiem ļautu atvērt āra terases, Jenzis norādīja, ka "mēs principā sagaidām jau vakar šo lēmumu". Viņš atkārtoti uzsvēra, ka nozare ir daudz strādājusi pie dažādu protokolu izstrādes, lai darbu varētu atsākt pēc iespējas ātrāk un uzņēmēji to ir gatavi arī darīt.

Pēc viņa teiktā, notikusi arī nozares pārstāvju tikšanās ar valsts galveno infektologu Ugu Dupmi, kurš esot paudis atbalstu un minējis, ka vīruss ārā distancējoties nav tik bīstams, kā, piemēram, liftā vai sabiedriskajā transportā.

Nozare cer, ka, pieņemot lēmumu par āra terašu darba atsākšanu, pie viena galdiņa ļaus atrasties līdz astoņām personām, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi.

Tikmēr LVRA prezidents Jānis Naglis atzīmēja, ka ēdināšanas uzņēmumu īpašnieki, vienreizējo trauku kaudzes ne tikai piepilda tuvumā esošās atkritumu tvertnes, bet vismaz trešdaļa vienkārši tiek izmesta vidē, mētājas pa krūmiem vai zālienā. "Tāpēc daudzi ēdinātāji, rūpējoties par vidi, par savu naudu ir izvietojuši papildu atkrituma konteinerus, kas būtu katras pašvaldības uzdevums," teica Naglis.

Viņš uzsvēra, ka lēmums ļaut ēdinātājiem atvērt terases dotu valdībai "bezmaksas iespēju ļaut nozarei izdzīvot". Pēc Nagļa teiktā, no valsts budžeta tas neprasīšot pilnīgi neko, bet nodrošinās tūlītēju ekonomisko efektu un palīdzēs arī sabiedrības emocionālā noskaņojuma uzlabošanā.

Tāpat tūlītēja terašu atvēršana ļautu ievērojami samazināt atkritumu daudzumu pirms ikgadējās valsts mēroga lielās talkas, kā arī ļautu labot "traģikomisko situāciju", kad ēdināšanas uzņēmumu piedāvātais ēdiens klientiem jābauda tam nepiemērotās vietās.

Savukārt "Lauku ceļotāja" valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele uzsvēra, ka terašu atvēršana nav nozares kaprīze, jo ne tuvu visi uzņēmumi ir saņēmuši pienācīgu valsts atbalstu. Turklāt vairāki no uzņēmējiem, pēc Ziemeles teiktā, valsts atbalstam Covid-19 krīzes laikā pat nav pieteikušies, jo cita starpā baidās arī no nosodījuma.

"Mēs negribam atkritumus, mēs gribam, lai ļauj mums strādāt!" uzsvēra Ziemele.

Viņa arī norādīja, ka pilsētās, bet jo īpaši - laukos ir daudz vietas. "Ēdinātājiem jāļauj klāt galdus drošām maltītēm brīvā dabā - dārzā, uz terases, pļavā, lai izdzīvotu arī tie uzņēmēji, kuriem granti un pabalsti nav pieejami," teica asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Kā ziņots, valdība par iespējām mīkstināt ierobežojumus ēdināšanas nozarē un āra treniņu organizēšanu diskutēs aprīļa beigās, izriet no aizpagājušās nedēļas Ministru kabineta sēdes protokollēmuma.

Ministru kabinets 1.aprīlī vienojās par kritērijiem ierobežojumu mīkstināšanai sabiedriskās ēdināšanas nozarē un āra treniņos pieļaujamā cilvēku skaita palielināšanu.

Lai arī sākotnēji tika piedāvāts šajās jomās pārskatīt ierobežojumus gadījumā, ja Latvijas Covid-19 divu nedēļu saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniegs 320 slieksni, tomēr tika atbalstīts premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) priekšlikums šo ierobežojumu mīkstināšanu pārskatīt pakāpeniski.

No aizpagājušajā nedēļā notikušās valdības sēdes protokollēmuma izriet, ka Ministru kabinets pie jautājuma par ierobežojumu mīkstināšanu ēdināšanas nozarē un āra treniņiem atgriezīsies 22.aprīlī.