T 12.05.2021.

"airBaltic" šajā gadā varētu lūgt papildu atbalstu no valsts 50 līdz 100 miljonu eiro apmērā

Lidsabiedrības "airBaltic" lidmašīna starptautiskajā lidostā "Rīga".

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" Covid-19 pandēmijas ietekmes dēļ šogad no valsts varētu lūgt papildu finansējumu 50 līdz 100 miljonu eiro apmērā, liecina informācija kompānijas publiskotajā pagājušā gada finanšu pārskatā.

Lidsabiedrība pārskatā norādījusi, ka par to 11.februārī informēts Ministru kabinets. Atbilstoši "airBaltic" publiskotajai informācijai, valdība paudusi, ka argumenti, kas pamatoja lidsabiedrības pamatkapitālā pagājušajā gadā ieguldītos 250 miljonus eiro, joprojām ir pamatoti un attaisnotu papildu ieguldījumus 2021.gadā, ja tas būtu nepieciešams.

"airBaltic" pandēmijas attīstībai 2021.gadā izstrādājusi trīs scenārijus - pesimistisks, reālistisks un optimistisks, uz kuriem balstītas arī prognozes par to, vai papildu finansējums no kapitālsabiedrības lielākā akcionāra būtu nepieciešams.

Reālistiskais scenārijs paredz pakāpenisku nozares atveseļošanos šā gada otrajā un trešajā ceturksnī. Šo scenāriju, lidsabiedrības ieskatā, pamato vakcinācijas tempa palielinājums Eiropā, kam varētu sekot arī daļēja ceļojumu ierobežojumu atcelšana. Optimistiskais scenārijs paredz ātrāku ātru tirgus atkopšanos.

Savukārt pesimistiskais scenārijs, kas pārskatā nosaukts arī par ticamāko, paredz, ka nozare atkopsies lēnāk, un teju normāla un neierobežota ceļošana vasaras periodā Eiropā nebūs iespējama. Šis scenārijs paredz, ka kompānijas pasažieru skaits katru mēnesi līdz jūnijam būs zem 50 000, un pakāpeniskā atkopšanās, kas prognozēta reālistiskajā scenārijā, notiks vēlāk. Pie šāda scenārija "airBaltic" valsts atbalsts būtu nepieciešams noteikti.

Vienlaikus "airBaltic" atzīmē, ka kompānijas izstrādātie scenāriji var arī nepiepildīties. Eiropas valdības var pagarināt ceļošanas ierobežojumus vēl ilgāk, "airBaltic" no krīzes var atkopties lēnākā tempā, nekā tas paredzēts. Tāpat pastāv iespēja, ka Latvijas valdība kompānijai nolemj naudu nepiešķirt. Arī gadījumā, ja valdība nolemtu līdzekļus piešķirt, veto transakcijai var teikt arī Eiropas Komisija (EK), kas 2020.gadā pēc vairāku mēnešu lemšanas apstiprināja lidsabiedrībai atbalstu 250 miljonu eiro apmērā, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai. Pērn 4.augustā finansējums tika ieguldīts, un "airBaltic" pamatkapitāls sasniedza 506,473 miljonus eiro.

Jau ziņots, ka "airBaltic" koncerns pērn strādāja ar 142,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 72% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi pieauga 29 reizes un sasniedza 264,6 miljonus eiro.

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%