Zaļā atmoda! Mežu stādīšanas ābece

Lai uzskaitītos ieguldījumus veicinātu, nepieciešams arī kvalitatīvi apsaimniekot mežu, un šeit pavasarim ir ļoti liela loma, jo nu jau visā Latvijā ir uzsākušies meža atjaunošanas darbi, to stādot.

Atšķirībā no citām Eiropas valstīm, Latvijā meža apsaimniekošanu stingri reglamentē normatīvais regulējums, tai skaitā arī nepieciešamību atjaunot mežu ar noteiktu kociņu skaitu.

Arī meža īpašnieki ir sapratuši, ka meža atjaunošana stādot, ilgtermiņā nodrošina to, ka mežs aug ātrāk un daudz kvalitatīvāk, tai skaitā sniedzot ieguldījumu gan valstij gan sabiedrībai kopumā, to apliecina arī statistikas dati, apliecinot, ka pēdējo desmit gadu laikā stādīšanas apjoms pieaudzis par 25%. Šeit gan lietderīgi pieminēt, ka šādu izvēli veicina arī iespēja pieteikties ES atbalstam jaunaudžu kopšanai.

Stādīts mežs, atšķirībā no dabiski ieauguša meža, ir par apmēram 25 % ražīgāks nekā dabiski ieaudzies mežs.

2020. gadā Latvijā no AS "Latvijas valsts meži" kokaudzētavām tika realizēti 56 miljoni stādu, savukārt privātās stādaudzētavas realizēja aptuveni 9 miljonus stādu. Priekšstatam, lai apstādītu vienu hektāru meža atzītu par atjaunotu, piemēram, atjaunojot ar egli, audzē jābūt vismaz 2000 jauno kociņu.

Ražošanas jaudas plāno kāpināt gan valsts gan privātais sektors, jo gan iekšējā gan ārējā tirgus pieprasījums pēc meža stādiem ir milzīgs, turklāt, lai meža īpašnieks tiktu pie stādiem, tie nereti ir jāpasūta vismaz divus gadus uz priekšu. Latvijas izaudzēto stādu kvalitāti novērtē arī Skandināvijas valstis, kuras ik gadu sūta ievērojamus apjomus meža stādu.

Meža īpašnieki, papildus stingrajam normatīvās vides regulējumam, izvēlas arī sertificēt savus mežus PEFC meža sertifikācijas sistēmā, tādā veidā apliecinot sabiedrībai, ka apsaimnieko savus mežus ilgstpējīgi.

Viens no šādiem uzņēmumiem ir SIA "Latvijas Finieris mežs", kas apsaimnieko vairāk kā 1400 hektāru meža. Ar stādīšanas pieredzi un izaicinājumiem portālu "Apollo.lv" iepazīstina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Agris Meilerts.

Meilerts norāda, ka mežu stādīšanas pieredze uzņēmumam ir vairāk nekā 20 gadus. Viņš izceļ, ka vissvarīgākais aspekts pirms meža stādīšanas darbiem ir vietas izvēle, piemēram, vai konkrētajā vietā var augt attiecīgā suga. "Tas ir jautājums nr. 1 jebkuram cilvēkam, kurš grib stādīt mežu. Visvienkāršākais veids - vienkārši paskatīties apkārt, vai tur aug tādi koki vai neaug," norāda Meilerts.

Tālāk - ļoti svarīga ir augsnes sagatavošana. "Ja vieta ir sausāka, tad sagatavošanās stādu darbiem var būt sekla, ja vieta ir slapjāka, tad vieta būs jāsagatavo rūpīgāk, lai augiem ir labi apstākļi," izceļ "Latvijas Finieris mežs" vadītājs.

Kad jāstāda?

"Ir bijušas sezonas, kad mēs rudenī sākam stādīt un visu ziemu stādījām. Piemēram, pagājušajā gadā, kad sala nebija," uzsver Meilerts. "Bet normālos apstākļos [labvēlīgākais stādīšanas laiks] būtu pēc ziemas beigām,

tiklīdz zeme ir atlaidusies un var iedurt lāpstu. Tas ir labākais brīdis, kad to var darīt."

Speciālists skaidro, ka pavasari bieži vien atnes sausuma periodus - aprīļa beigas vai maijs -, tāpēc uzreiz, kad zeme ir atlaidusies, ja stādiņš tiek iestādīts, kociņam ir dots pēc iespējas garāks laiks, lai paspētu līdz šim sausumam "saņemties un iesakņoties", un sākt augt.

Lai mežu varētu stādīt, ir nepieciešami stādi, tie var būt dažādi - tie var būt stādi ar kūdras substrātu apkārt vai kailsakņu stāds. "Ja mēs, piemēram, tieši par bērzu runājam, vislabākie stādi ir ar uzlabotu sakņu sistēmu, tas nozīmē to, ka koks būs sabalansētāks - stobra garums pret sakņu sistēmu masu būs balansā un līdz ar to pats koks būs spēcīgāks," uzsver Meilerts.

Mežu stādīšanas eksperts stādīšanas darbus salīdzina ar ķēdi - "kāds ir ķēdes vājākais posms, tāds arī būs rezultāts".

"Respektīvi - jums var būt vislabākie stādi un vislabākie stādītāji, bet, ja jūs iestādīsiet sliktā vietā, tad rezultāts būs slikts.

No katra šī mazā posmiņa ir atkarīgs viss iznākums kopumā."

Meilerts dalās ar piemēru no profesionālās pieredzes, proti, SIA "Latvijas Finieris mežs" stādījums, kas ir stādīts Auces novadā 2000. gadā. Tur tikuši sastādīti bērzi no dažādām Latvijas malām, kā Meilerts norāda - zinātnes vārdā. Augsne tika sagatavota principā kā lauksaimniecībai, līdz ar to zeme bijusi pateicīga. "Tagad pēc 21 gada krāja vietām sasniedz pat 340 kubikmetrus, tas ir tāds visspožākais piemērs," izceļ speciālists, piebilstot, ka šeit visi "ķēdes posmi" bijuši veiksmīgi.

Uzņēmuma ilgajā pieredzē ir gadījušies arī ne tik veiksmīgi piemēri. "Pagājušo gadu vienā plātībā - aizaugušā pļavā - augsne bija gatavota ar frēzi. Jūnijā mēs pārbaudījām, ka nevajag īsti kopt, un mēnesi vēlāk platība bija tā aizaugusi, ka stādus nevarēja redzēt," atklāti stāsta Meilerts. "Mēs meklējām kopējus, kas varētu platību aprūpēt, bet nevienam tas nebija pa spēkam, līdz ar to stādījums faktiski aizgāja postā."

Jautāts, ko var darīt ar zemes platību, kur stādījumi faktiski ir gājuši bojā, Meilerts paskaidro rīcības plānu caur piemēru: "Bieži vien ir tā, ja iestāda egli, pat ja tu kaut kad to platību neizkop, mēdz būt situācijas, ka atnāc pēc trim gadiem tu redzi, ka tā eglīte ir izlīdusi ārā un turpina augt.

Ar bērza stādiem tā nekad nenotiek, ja bērziņš nav paaudzies pirmajā gadā, tad arī, visticamāk, nebūs."

Speciālists iesaka egļu stādījumu gadījumā nogaidīt divus, trīs gadus - iespējams, kaut kas iesējas -, bet bērzu gadījumā - ja nav, tad arī nebūs. Viņš norāda, ka šādas neizdevušās augsnes ir iespējams papildināt - nākamajā gadā piestāda klāt. "Parasti tā papildināšana ir 10 līdz 20%," norāda Meilerts.

"Ja ir zeme, zemei ir kaut kas jāražo."

Lai iestādītu mežu, maksimālās izmaksas ir tūkstotis eiro uz hektāru, norāda Meilerts. "Protams, ka privātie mežu īpašnieki var ietaupīt, negatavojot augsni vai pašrocīgi stādīt, vai kopt - iespējas ietaupīt ir dažādas -, tūkstotis eiro principā ir lielākais cipars, kas būtu jāizdod par mežu stādīšanu," norāda eksperts.

Meilerts min, ka viņa uzņēmums pirmās krājas kopšanu apstādītajās platībās veic pēc 17 gadiem, kad tiek arī atgūta lielākā daļa naudas, kas iztērētā sākumposmā. "Tad tiek veikta nākamā krājas kopšana, kas seko vēl pēc 10 gadiem, tad tiek atgūtas visas izmaksas.

Savukārt pēc 40 gadiem, ja, piemēram, būs 300 kubikmetri un vairāk, tie būs aptuveni padsmit tūkstoši uz hektāru vismaz, kas ir tīrie ienākumi."

"Mēs zinām, ka Latvijā vēl aizvien ir kādi 200 tūkstoši hektāri neizmantotās zemes, ja mēs būtu jau pirms 20 gadiem to apstādījuši, tad tagad jau būtu peļņa - sanāk, ka visus šos gadus cilvēki maksā nodokļus, bet pretī neko neiegūst," norāda Meilerts.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.