Latvija ir apliecinājusi solidaritāti "ASV apņēmīgajai rīcībai par jaunām sankcijām pret Maskavu un krievu diplomātu izraidīšanu", teikts Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) izplatītajā paziņojumā.
Latvija apliecina solidaritāti "ASV apņēmīgajai rīcībai par jaunām sankcijām pret Maskavu" (2)
"Pēc ASV izsludinātajiem pasākumiem, reaģējot uz Krievijas Federācijas destabilizējošo darbību", ĀM uzsver, ka Latvijai, tāpat kā ASV, raisa bažas Krievijas destabilizējošā darbība, tostarp kibertelpā.
Latvija nosoda Krievijas veikto neiroparalītiskās "Novičok" grupas kaujas vielas lietošanu pret Sergeju un Jūliju Skripaļiem un opozīcijas politiķi Alekseju Navaļniju. Tāpat Latvija nosoda dezinformācijas kampaņas kaimiņvalstīs un pasaulē, tostarp attiecībā uz Covid-19, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ļaunprātīgu izmantošanu, un rīcību, kas vērsta uz demokrātisko procesu iedragāšanu vai vēlēšanu ietekmēšanu citās valstīs.
"Latvija pauž solidaritāti ar ASV apņēmīgo rīcību, reaģējot uz šīm destabilizējošajām darbībām. Latvija sagaida savaldību un atteikšanos no šādas graujošas rīcības. Mēs turpināsim cieši sadarboties ar partneriem, lai nepieļautu tamlīdzīgas darbības," teikts ĀM paziņojumā.
Jau ziņots, ka sodot Krieviju par kiberuzbrukumiem, iejaukšanos vēlēšanās un citām naidīgām darbībām, ASV ceturtdien paziņoja par jaunām sankcijām pret Maskavu un desmit krievu diplomātu izraidīšanu.
ASV prezidenta Džo Baidena rīkojums "raida signālu, ka Savienotās Valstis liks Krievijai maksāt stratēģiski un ekonomiski ietekmīgā veidā, ja tā turpinās vai eskalēs savu destabilizējošo darbību", paziņoja Baltais nams.
Sankcijas vērstas pret 32 fiziskajām un juridiskajām personām un no ASV izraidīti desmit Krievijas diplomāti, paziņoja Baltais nams.
Kā teikts Baltā nama paziņojumā, pieci no šiem diplomātiem ir Krievijas slepeno dienestu darbinieki.
"Finanšu ministrija noteikusi sankcijas pret 32 fiziskajām un juridiskajām personām, kas veikuši Krievijas valdības vadītus mēģinājumus ietekmēt ASV vēlēšanas 2020.gadā, kā arī citas dezinformācijas un iejaukšanās darbības," teikts Baltā nama paziņojumā.
Sankcijas noteiktas pret 16 fiziskajām un 16 juridiskajām personām. Sankciju sarakstā iekļautas sešas Krievijas tehnoloģiju kompānijas, kuras sniedz atbalstu Krievijas specdienestiem, kas sarīkoja hakeru uzbrukumu uzņēmumam "SolarWinds", kas tiek dēvēts par pašu bīstamāko kiberuzbrukumu ASV vēsturē.
Sankcijas noteiktas arī četrām specdienestu uzturētām propagandas vietnēm, kas tiek uzdotas par medijiem - "SouthFront", "NewsFront", "Strategic Culture Foundation" (SCF) un "InfoRos".
Sankcijas arī ir atbilde uz "ļaunprātīgajām kiberaktivitātēm pret ASV un sabiedrotajiem un partneriem, kā arī Krievijas vēršanos ārpus tās robežām pret disidentiem un žurnālistiem un ASV nacionālajai drošībai svarīgo valstu drošības graušanu".
Turklāt Finanšu ministrija kopā ar Eiropas Savienību, Austrāliju, Lielbritāniju un Kanādu nosaka sankcijas astoņām privātpersonām un juridiskām personām, kas saistītas ar Krimas okupāciju.
Tāpat ASV bankām būs aizliegts tirgot Krievijas valsts parāda obligācijas. ASV Finanšu ministrija izdevusi direktīvu, kas aizliedz finanšu organizācijām piedalīties rubļu vai nerubļu obligāciju izvietošanā sākotnējā tirgū. Kā vēstīja ASV mediji, tas attiecas uz obligācijām, kuras pēc 2021.gada 14.jūnija izdos Krievijas centrālā banka, Nacionālās labklājības fonds un Finanšu ministrija.
ASV Finanšu ministrijas direktīva ļauj ASV valdībai nepieciešamības gadījumā attiecināt sankcijas arī uz Krievijas valsts parādu.
Tikmēr Krievijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka atbilde uz sankcijām būs "neizbēgama" un izsaukusi uz sarunām ASV vēstnieku Maskavā Džonu Salivanu.Latvija ir apliecinājusi solidaritāti "ASV apņēmīgajai rīcībai par jaunām sankcijām pret Maskavu un krievu diplomātu izraidīšanu", teikts Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) izplatītajā paziņojumā.
"Pēc ASV izsludinātajiem pasākumiem, reaģējot uz Krievijas Federācijas destabilizējošo darbību", ĀM uzsver, ka Latvijai, tāpat kā ASV, raisa bažas Krievijas destabilizējošā darbība, tostarp kibertelpā.
Latvija nosoda Krievijas veikto neiroparalītiskās "Novičok" grupas kaujas vielas lietošanu pret Sergeju un Jūliju Skripaļiem un opozīcijas politiķi Alekseju Navaļniju. Tāpat Latvija nosoda dezinformācijas kampaņas kaimiņvalstīs un pasaulē, tostarp attiecībā uz Covid-19, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ļaunprātīgu izmantošanu, un rīcību, kas vērsta uz demokrātisko procesu iedragāšanu vai vēlēšanu ietekmēšanu citās valstīs.
"Latvija pauž solidaritāti ar ASV apņēmīgo rīcību, reaģējot uz šīm destabilizējošajām darbībām. Latvija sagaida savaldību un atteikšanos no šādas graujošas rīcības. Mēs turpināsim cieši sadarboties ar partneriem, lai nepieļautu tamlīdzīgas darbības," teikts ĀM paziņojumā.
Jau ziņots, ka sodot Krieviju par kiberuzbrukumiem, iejaukšanos vēlēšanās un citām naidīgām darbībām, ASV ceturtdien paziņoja par jaunām sankcijām pret Maskavu un desmit krievu diplomātu izraidīšanu.
ASV prezidenta Džo Baidena rīkojums "raida signālu, ka Savienotās Valstis liks Krievijai maksāt stratēģiski un ekonomiski ietekmīgā veidā, ja tā turpinās vai eskalēs savu destabilizējošo darbību", paziņoja Baltais nams.
Sankcijas vērstas pret 32 fiziskajām un juridiskajām personām un no ASV izraidīti desmit Krievijas diplomāti, paziņoja Baltais nams.
Kā teikts Baltā nama paziņojumā, pieci no šiem diplomātiem ir Krievijas slepeno dienestu darbinieki.
"Finanšu ministrija noteikusi sankcijas pret 32 fiziskajām un juridiskajām personām, kas veikuši Krievijas valdības vadītus mēģinājumus ietekmēt ASV vēlēšanas 2020.gadā, kā arī citas dezinformācijas un iejaukšanās darbības," teikts Baltā nama paziņojumā.
Sankcijas noteiktas pret 16 fiziskajām un 16 juridiskajām personām. Sankciju sarakstā iekļautas sešas Krievijas tehnoloģiju kompānijas, kuras sniedz atbalstu Krievijas specdienestiem, kas sarīkoja hakeru uzbrukumu uzņēmumam "SolarWinds", kas tiek dēvēts par pašu bīstamāko kiberuzbrukumu ASV vēsturē.
Sankcijas noteiktas arī četrām specdienestu uzturētām propagandas vietnēm, kas tiek uzdotas par medijiem - "SouthFront", "NewsFront", "Strategic Culture Foundation" (SCF) un "InfoRos".
Sankcijas arī ir atbilde uz "ļaunprātīgajām kiberaktivitātēm pret ASV un sabiedrotajiem un partneriem, kā arī Krievijas vēršanos ārpus tās robežām pret disidentiem un žurnālistiem un ASV nacionālajai drošībai svarīgo valstu drošības graušanu".
Turklāt Finanšu ministrija kopā ar Eiropas Savienību, Austrāliju, Lielbritāniju un Kanādu nosaka sankcijas astoņām privātpersonām un juridiskām personām, kas saistītas ar Krimas okupāciju.
Tāpat ASV bankām būs aizliegts tirgot Krievijas valsts parāda obligācijas. ASV Finanšu ministrija izdevusi direktīvu, kas aizliedz finanšu organizācijām piedalīties rubļu vai nerubļu obligāciju izvietošanā sākotnējā tirgū. Kā vēstīja ASV mediji, tas attiecas uz obligācijām, kuras pēc 2021.gada 14.jūnija izdos Krievijas centrālā banka, Nacionālās labklājības fonds un Finanšu ministrija.
ASV Finanšu ministrijas direktīva ļauj ASV valdībai nepieciešamības gadījumā attiecināt sankcijas arī uz Krievijas valsts parādu.
Tikmēr Krievijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka atbilde uz sankcijām būs "neizbēgama" un izsaukusi uz sarunām ASV vēstnieku Maskavā Džonu Salivanu.