Pasaules vēsturē plaša mēroga vakcinācija ir palīdzējusi samazināt vai praktiski izskaust daudzas bīstamas un nāvējošas slimības. Lai gan vakcīnas ir bijušas efektīvas draudu novēršanai, dažreiz ir grūti novērtēt, cik tās ir bijušas nozīmīgas cilvēku veselībai, ziņo portāls "History".

"Mēs dažkārt ļoti slikti novērtējam iespējamos riskus. Mēs nodomājam - ja daudz cilvēku nemirst no kaut kā, tad tas nav nekas nopietns," saka ASV epidemiologs un vakcīnu vēstures pētnieks Renē Nahera. 

Portāls "History" piedāvā atskatīties uz četrām nopietnām slimībām, kuras cilvēki, iespējams, ir jau piemirsuši vai pavisam aizmirsuši. Šīs četras slimības ir "aizmirstas" vai izskaustas, jo pret tām tika izgudrotas vakcīnas

Bakas

Edvards Dženers astoņus gadus vecu puiku vakcinē pret bakām. 1796. gads.

FOTO: Everett Collection/Shutterstock.com

Bakas ir vienīgā cilvēku slimība, kas visā pasaulē ir izskausta, pateicoties vakcīnām. Šīs slimības dēļ tika izveidota arī pirmā zināmā vakcīna pasaules vēsturē, kuru 1796. gadā izveidoja angļu ārsts Edvards Dženers. Viņš bija novērojis, ka govju slaucējas, kuras noķērušas "govju bakas" (vieglāku slimības formu), esot ieguvušas imunitāti pret bakām. Dženers nolēma uz kāda astoņus gadus veca zēna pamēģināt vakcīnu, kurā izmantoti slaucēju "govju baku" paraugi. Pēc tam, kad Dženers pakļāva zēnu bakām, kuram neradās nāvējošās slimības simptomi, viņš saprata, ka ir izstrādājis veidu, kā apturēt šo slimību. 

Lai gan Dženera eksperiments bija neētisks, skatoties pēc mūsdienu standartiem, tomēr tas kļuva par ļoti svarīgu atklājumu. Bakas tolaik cilvēkiem bija nāvējošas aptuveni 30% no inficēšanās gadījumiem. Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā šī nāvējošā slimība bija nogalinājusi milzīgu skaitu pamatiedzīvotāju pēc tam, kad Eiropas kolonisti ieveda bakas un citas jaunas slimības šajos kontinentos. Pēc Dženera vakcīnas izveidošanas, to vispirms sāka izmantot Spānija, lai potētu cilvēkus visā impērijā. Vēlāk vakcinēties sāka arī briti un ASV iedzīvotāji.  

"Līdz 20. gadsimta vidum, tūlīt pēc Otrā pasaules kara, pasaules valstis nodomāja: "Kāpēc mēs vienkārši neatbrīvojamies no bakām?" saka Nahera. "Un tā viņi pielika pūles, kā nekad iepriekš." Šī globālā kampaņa noveda pie tā, ka bakas līdz 1979. gadam bija jau izskaustas.

Trakumsērga

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Numstocker/shutterstock.com

Šī nāvējošā slimība vairs nav drauds virknei pasaules valstu, ja atskatās, kā bija agrāk. 

Šajā gadījumā, lielākā daļa vakcīnu, kas palīdz cilvēku veselībai netiek izmantota uz cilvēkiem. Tās lieto dzīvniekiem, kuriem ir risks pārnēsāt šo slimību un inficēt cilvēkus, kad tiem ir iekosts.

Kaut arī trakumsērga joprojām ir drauds dažās pasaules daļās, tomēr daudzās valstīs ir izstrādātas stabilas vakcinācijas un slimības izsekošanas programmas. "Latīņamerikā ir viena no pasaulē labākajām trakumsērgas apkarošanas programmām. Meksikā mani sešu gadu vecumā sakoda ar trakumsērgu slims suns. Viņi noķēra suni, kas pēc pāris dienām nomira un tāpat būtu bijis ar mani, ja es nebūtu vakcinēts," saka epidemiologs Nahera.

Pēdējie cilvēka trakumsērgas gadījumi Latvijā reģistrēti (pa vienam gadījumam gadā) 1993., 1996. un 2003. gadā. Pēdējais gadījums noticis 2019. gadā, kad Daugavpilī no trakumsērgas mirusī sieviete inficējusies, kad viņu kādā Āzijas valstī sakoduši suņi.

Savukārt pēdējais trakumsērgas gadījums meža dzīvniekiem konstatēts 2010. gadā, bet mājas (istabas) dzīvniekiem – 2012. gadā. Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija Latviju oficiāli atzinusi par valsti, kas ir brīva no trakumsērgas. Latvijā galvenie trakumsērgas izplatītāji dabā bija lapsas un jenotsuņi, no kuriem inficējas mājdzīvnieki (suņi, kaķi, mājlopi u.c.), liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija. 

Poliomielīts jeb "bērnu trieka"

Poliomielīta pacients "dzelzs plaušās".

FOTO: Everett Collection/Shutterstock.com

Poliomielīts savulaik bija viena no "populārākajām" bērnu slimībām arī tādās lielvalstīs kā ASV. Vīrusa infekcija var izraisīt īslaicīgu vai neatgriezenisku paralīzi, kā tas notika ar kādreizējo ASV prezidentu Franklinu D. Rūzveltu, kurš pārvietojās ratiņkrēslā. No šīs slimības var iestāties arī nāve.

Poliomielīta izraisītā paralīze varēja arī apturēt elpošanu, tāpēc inficētajiem cilvēkiem agrāk nācās gulēt iekārtās, kuras mēdza saukt par "dzelzs plaušām". 

Piemēram, ASV no poliomielīta 20. gadsimta vidū ik gadu inficējās vairāk nekā 35 000 cilvēku. 1952. gadā tika sasniegts jauns "rekords", kad inficējušies bija 57 879 cilvēki, bet 3145 cilvēki nomira.

1954. gadā ASV tika izmēģināta poliomielīta vakcīna, kura guva lielu atsaucību vecāku vidū, jo viņi vēlējās savas atvases vakcinēt. Izmēģinājuma periodā 623 972 bērni saņēma vakcīnu vai placebo. Rezultāti uzrādīja 80-90% efektivitāti pret šo slimību. Pateicoties vakcīnai, šī slimība vairumā pasaules daļās tika izskausta. 

Lai gan vakcinācijas rezultātā Latvijā un lielākajā daļā pasaules valstu poliomielīts ir izskausts, vakcinācija pret šo bīstamo infekciju turpinās, jo pastāv vīrusa ievešanas risks no dažādām Āzijas un Āfrikas valstīm. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem pēdējo 12 mēnešu laikā poliomielīta gadījumi, kurus izraisīja savvaļas poliomielīta vīruss tika reģistrēti Afganistānā un Pakistānā, savukārt poliomielīta gadījumi, kurus izraisīja dzīvas vakcīnas poliovīrusa derivāti (cVDPV) – dzīvās poliovīrusa vakcīnas celmi, kuriem notikušas ģenētiskās mutācijas, ilgu laiku cirkulējot vidē un nepietiekami imunizētajā populācijā – tika reģistrēti Nigērijā, Kongo Demokrātiskā Republika, Sīrijā, Somālijā un Papua-Jaungvinejā, liecina SPKC informācija.

Gripa

"Spāņu gripa" 1918. gadā ASV.

FOTO: Reuters/ScanPix

Covid-19 pandēmijas sākumā bija diskusijas, vai šī infekcija ir nopietna vai tomēr ir "tikai gripa".

Tomēr gripa joprojām skaitās nāvējoša slimība, kas ir izraisījusi iepriekšējās pandēmijas un, iespējams, var izraisīt pandēmijas arī nākotnē, saka epidemiologs Nahera.

Globāli gripa katru gadu nogalina no 291 000 līdz 646 000 cilvēku gadā. 

Visnopietnākais gripas uzliesmojums bija 1918. un 1919. gadā. Šī "spāņu gripas" pandēmija nogalināja ap 50 miljoniem cilvēku visā pasaulē. Tā, iespējams, inficēja arī trešdaļu pasaules iedzīvotāju jeb aptuveni 500 miljonus cilvēku. Kopš tā laika ir notikušas vairākas gripas epidēmijas.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!