Latvijā bāzētā investīciju platforma "Grupeer" atstājusi sausā tūkstošiem ārvalstu investoru

Ilustratīvs foto.

FOTO: Shutterstock

Vairāku interneta investīciju platformu slēgšana Baltijā pirms gada turpina mest tumšu ēnu pār jauno finanšu tehnoloģiju industriju. Kā vēsta LTV raidījums "De Facto", Latvijā bāzētā platforma "Grupeer" arvien nav nokārtojusi saistības pret tūkstošiem ārvalstu investoru.

"Grupeer" tika dibināta kā satikšanās vieta investoriem un kreditēšanas kompānijām. Platforma palīdzēja no investoriem piesaistīt naudu, ko "Grupeer" sadarbības partneri aizdevēji tālāk izsniedza kredītos.

Šādā veidā tūkstošiem ārvalstu investoru caur "Grupeer" ieguldīja līdzekļus dažādos patēriņa kredītos un nekustamo īpašumu projektos. Pretī viņi saņēma ļoti dāsnus procentus. Līdz pagājušā gada martam.

"Naudas izņemšanas poga pārstāja darboties," 

5

atcerējās doktorantūras students Pedro Pereira no Portugāles. Viņš sākumā nav sapratis, kāpēc nevar tikt pie nopelnītās naudas, bet ap to laiku internetā jau parādījās atsevišķu blogeru brīdinoši raksti par "Grupeer".

"Platformā bija dažas investīcijas, kuras, pēc aizdevēju teiktā, vispār neeksistēja vai arī aizdevēji nebija devuši "Grupeer" tiesības vākt viņiem naudu. Arvien vairāk kļuva redzams, ka kaut kas nav kārtībā," atcerējās Pereira.

5

Pereira stāstīja, ka jau gadiem dzīvo taupīgi – neiet izklaidēties, neceļo, jo lielu daļu savas stipendijas investē. Pagājušā gada sākumā jau vairāk nekā puse viņa naudas atradās tieši "Grupeer".

Pereira platformā pavisam bija ieguldījis 30 tūkstošus eiro. Atpakaļ viņam bija jāsaņem 33 tūkstoši, bet no tiem viņš bija paspējis izņemt nepilnu tūkstoti, kad "Grupeer" pārtrauca naudas izmaksu.

Viņš pārdzīvoja par to, ka bija pierunājis arī citus izvēlēties tieši "Grupeer":

"Viens no maniem brāļiem ieguldīja 8000 eiro, otrs – 500 eiro, mana mamma - 1500 eiro, mans tēvs – 500 eiro. Es vēl palīdzēju saviem kaimiņiem, vecam pārim atvērt kontu "Grupeer"."

5

Pērn maijā "Grupeer" dibinātāja Alla Kisika vērsās ar video uzrunu pie investoriem. Viņa atvainojās par pieļautajām kļūdām:

"Mūsu biznesa modelis bija domāts ātrai izaugsmei. Mēs nebijām gatavi šai situācijai."

5

Kisika līdzekļu neatdošanu investoriem pamatoja gan ar Covid-19, gan ar ar nenoteiktību nozarē pēc divu Igaunijas platformu bankrota, gan ar ar pastiprinātām naudas atmazgāšanas pārbaudēm bankās, gan ar iesaldētiem kontiem. Viņa solīja, ka "Grupeer" fokusēties uz parādu nokārtošanu. Taču tūkstošiem investoru naudu tā arī nav redzējuši.

Advokātu birojs "Ellex Kļaviņš" pārstāv divarpus tūkstošu investoru lielu grupu, lielākoties no Rietumeiropas, kuriem "Grupeer" nav atmaksājis aptuveni 18 miljonus eiro.

"Kopumā, cik mums zināms, "Grupeer" platformā ieguldījumus ir veikuši gandrīz 28 tūkstoši investoru, un viņiem neatmaksāto prasījumu apmērs sastāda gandrīz 50 miljonus," stāsta biroja asociētais partneris advokāts Andris Lazdiņš.

5

"Grupeer" īpašniece Alla Kisika gan raidījumam apgalvoja, ka parāds nav tik liels kā min investori: "Par parādu var uzskatīt tādu summu, kam šobrīd iestājies termiņš. Uz šo brīdi no aizdevējiem pret aizņēmējiem ir ap 10 milj., to veido kavēto procentu un kavēto pamatsummu maksājumi." 

Taču advokātu birojā "Ellex Kļaviņš" uz to atbild, ka viņu klientiem vien, neskaitot pārējos, jau iestājies aptuveni 16 miljonu eiro atmaksas termiņš.

Kisika rakstiskās atbildēs atkārto jau iepriekš minētos skaidrojumus platformas problēmām.

"Nonācām absurdā situācijā - daļa aizņēmēji gatavi atgriezt naudu aizdevējiem, bet neesošu bankas kontu dēļ un VID apturētas saimnieciskās darbības dēļ nevaram saņemt un veikt maksājumus, daļa aizņēmēji nonākuši grūtībās un nevar izpildīt saistības, savukārt daļa aizņēmēji izmantoja situāciju un atteicās pildīt saistības pret aizdevējiem," viņa rakstīja.

Investorus pārstāvošais advokāts Lazdiņš gan "Grupeer" skaidrojumus vairāk uzskata par ieganstu naudas neatdošanai, jo apritējis jau vairāk nekā gads, bet reāli risinājumi nesot piedāvāti. Tieši pretēji – investori saskārušies ar pretdarbību.

Piemēram, šonedēļ no "Grupeer" mājaslapas pazuda ar investoriem slēgtie līgumi. Tie, kas nebija dokumentus saglabājuši, nevarēs pierādīt līgumu eksistenci. Pagaidām nav skaidrs, vai tā ir apzināta rīcība vai īslaicīga tehniska kļūme.

Investori ir pārliecināti, ka viņu ieguldītā nauda aizplūdusi uz kompānijām, kas saistītas ar "Grupeer" vadību. Platformu dibināja Latvijas pilsone Alla Kisika un valdes loceklis bija viņas brālis Andrejs Kisiks.

Savukārt divas kompānijas, kas no investoriem saņemto naudu dalīja tālāk kredītos, pieder pašai Kisikai. Tās ir "Finsputnik platforma" un "Primo invest", kurā Kisikas partnere ir Agnese Egle, bet valdes loceklis bijis Harijs Egle.

Tagad šīs abas Kisikai piederošās kompānijas "Finsputnik platforma" un "Primo invest" tiesā apstrīdējušas līgumus, kas slēgti ar tai pašai Kisikai piederošo "Grupeer". Un tieši šis strīds tiesā neļauj ierosināt "Grupeer" maksātnespēju.

Investoru rīcībā esošās līgumu sagataves liecina, ka ar "Grupeer" saistītie uzņēmumi vairāk nekā 11 miljonus eiro varētu būt pārskaitījuši Krievijas uzņēmumam "Sistema Kapital".

Tam nav saistības ar lielu aktīvu pārvaldītāju Krievijā ar līdzīgu nosaukumu. "Sistema Kapital" īpašnieku vidū atrodami Kisiku radinieki, un uzņēmuma meitasfirma "Planeta Cash" grasījās izplesties Krievijas mikro kreditēšanas tirgū. Bet, kā "Grupeer" tagad skaidro savā mājaslapā, Covid-19 un "Grupeer" reputācijas krīzes dēļ šie plāni nav realizēti.

"Pilnas bildes par to, kur ir šie līdzekļi gājuši un kur tie atrodas, mums nav," 

5

atzina investoru pārstāvis Lazdiņš. Vislabāk to spētu noskaidrot Valsts policija, kas pērn ierosināja izmeklēšanu, bet par rezultātiem pagaidām ziņu nav.

"Par zināmām negodprātības pazīmēm liecina tas, ka vairāki šajā platformā norādītie uzņēmumi, kas it kā ir "Grupeer" sadarbības partneri, mūsu veiktās izmeklēšanas vai pārbaudes rezultātā ir norādījuši, ka vai nu viņi vispār nesadarbojas ar "Grupeer" vai viņi nesadarbojas saistībā ar konkrēto projektu, kas norādīts platformā. Ir arī citi gadījumi, ka šī norādītā summa, kas it kā tiek ieguldīta projektā, ir augstāka, par to, ko faktiski ir saņēmis gala aizņēmējs un kas ir nepieciešama projekta realizācijai. Rodas jautājums, kur tad palika starpība starp šiem līdzekļiem," sacīja advokāts.

Nesakritības ir, piemēram, par nekustamo īpašumu projektiem Baltkrievijā un Norvēģijā. Kā "de facto" apgalvoja "Grupeer" mājaslapā minēts dzīvojamo māju attīstītājs Skandināvijā, viņi ar "Grupeer" nebija noslēguši līgumu par naudas piesaisti.

"Grupeer" atzīst, ka šajā gadījumā kļūdījušies, pirms dokumentu abpusējas parakstīšanas iekļaujot informāciju mājaslapā. Taču Kisika kategoriski noliedz apzinātu maldināšanu.

Uz jautājumu, kā sokas ar pieteiktajiem investīciju projektiem, viņa atbild sekojošo: "Diemžēl situācija ar nekustamajiem projektiem nav spīdoša, platformā pārsvarā bija izvietoti Baltkrievijas nekustamie īpašumi. Projektu cenu ietekmē gan valūtas svārstības, gan šī brīža pieprasījums. Gaidām no aizņēmējiem plānu kā nezaudējot aizdevēju līdzekļus šobrīd rīkoties."

Parādu atgūšanai "Grupeer" ir piesaistījuši pērn dibinātu uzņēmumu "Recollecta", kuru vada advokātu biroja "Repšs & Kvēps" advokāti. Pēc "Grupeer" teiktā, maija sākumā būtu jābūt pirmajiem tiesas spriedumiem naudas piedziņas lietās.

"Grupeer" Latvijā nebija izņēmis nekādu licenci, tāpēc drīkstēja apkalpot tikai ārzemju klientus, ne Latvijas iedzīvotājus, raidījumam skaidroja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Pērn septembrī, kad uzņēmumam jau bija naudas grūtības, tas paziņoja investoriem, ka gatavojas brokera licences iegūšanai Latvijā. Taču pēc FKTK lūguma "Grupeer" bija spiesti šo ziņu atsaukt kā maldinošu. Regulatorā LTV raidījumam minēja, ka pašlaik uzņēmums nekādas atļaujas nekārto.