Otrdien, 20. aprīlī, notika attālināta Ministru kabineta sēde. Pēc sēdes tika rīkota preses konference, kurā skaidroja pieņemtos lēmumus. Portāls "Apollo.lv" piedāvā otrdienas sēdē lemtā apkopojumu.

Video: MK preses konference

Pret Covid-19 vakcinētiem atbilstošā epidemioloģiskajā situācijā varētu ļaut lielākā skaitā pulcēties brīvā dabā un paplašināt pakalpojumu pieejamību

Pret Covid-19 vakcinētām personām atbilstošā epidemioloģiskajā situācijā un līdz ar zaļa sertifikāta ieviešanu, kā arī pie pietiekamas vakcinācijas aptveres varētu ļaut lielākā skaitā pulcēties brīvā dabā un saņemt plašāku pakalpojumu klāstu, liecina otrdien valdības sēdei iesniegtā Veselības ministrijas (VM) prezentācija par izņēmumiem vakcinētām personām un apsvērumiem obligātai vakcinācijai.

Par vakcinēto persona tiek uzskatīta divas nedēļas pēc pabeigta vakcinācijas kursa. Taču, ja iedzīvotājs potēts ar "AstraZeneca", tad viņš par vakcinētu tiek uzskatīts arī no 21. līdz 90.dienai pēc pirmās devas. Tāpat noteikts, ka par vakcinētu persona tiek uzskatīta, ja saņemta vakcīna, kuru atzinusi Eiropas Zāļu aģentūra, Pasaules Veselības organizācija vai regulators, ar kuru Eiropas Savienība vai Latvijai ir līgums par ražotāju pārbaužu atzīšanu.

Izņēmumus vakcinētajām personām varēs ieviest, kad būs nodrošināta pietiekama sabiedrības un riska grupu vakcinācija, valstī būs atbilstoša epidemioloģiskā situācija, tiek nodrošināta pieejamība vakcinācijai plašai sabiedrībai, ne tikai prioritāri vakcinējamām grupām. Tāpat nepieciešams novērst iespējamos riskus diskriminācijai, ieviest efektīvu vakcinācijas fakta kontroli - digitālo zaļo sertifikātu.

VM piedāvā izņēmumus ieviest divos posmos. Tuvākajā laikā varētu tikt ieviesti izņēmumi, kas saistīti ar specifiskiem gadījumiem - rutīnas skrīningu, sociālās aprūpes centriem (SAC), karantīnu. Tiklīdz būs pietiekama vakcinēšanas aptvere, varētu stāties spēkā izņēmumi, kas attiecas uz plašāku sabiedrību.

Tuvākajā laikā VM iesaka vakcinētām personām atcelt rutīnas skrīningu, kas notiek kolektīvos, tai skaitā Veselības inspekcijas organizētais. Taču laboratoriskā izmeklēšana uz Covid-19 vakcinētām personām joprojām būs jāveic saslimšanas gadījumā, pastāvot aizdomām par Covid-19, ja to nosaka ārstniecības persona pēc klīniskām veselības indikācijām, piemēram, pirms augsta riska manipulācijām. Tāpat tests Covid-19 noteikšanas būs jāveic pēc epidemioloģiskām indikācijām, ja to rekomendē Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs, piemēram, ja noticis Covid-19 uzliesmojums darba vietā vai iestādē.

Atsevišķi paredzēti arī atvieglojumi SAC klientiem. Plānots, ka pie vakcinētiem klientiem var ierasties apmeklētāji, lietojot sejas maskas. Tāpat vakcinētiem klientiem būs iespējas kopīgiem pasākumiem centrā, kā arī iespēja doties ārpus iestādes, ievērojot sabiedriskajās vietās noteiktās piesardzības pasākumus. Arī vakcinētiem māksliniekiem būs iespēja uzstāties SAC ar augstu vakcinācijas aptveri, kas pārsniedz 70%. Paredzēts, ka vakcinēti klienti un darbinieki, savstarpēji kontaktējoties, varēs nelietot individuālos aizsardzības līdzekļus.

VM ierosinājums arī paredz, ka pret Covid-19 potētas personas var neievērot mājas karantīnas nosacījumus, ja ir veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs.

Savukārt izņēmumi uz plašāku sabiedrību varēt būt ieviesti gadījumā, kad ir pietiekama vakcinācijas aptvere, atbilstoša epidemioloģiskā situācija un ieviests zaļais sertifikāts. Šajā situācijā vakcinētas personas varēs lielākā skaitā pulcēties brīvā dabā, piemēram, sporta aktivitātēs un pasākumus, kultūras un izklaides pasākumos. Tāpat šie iedzīvotāji varēs atrasties kopā ar citiem vakcinētiem cilvēkiem iekštelpās, tai skaitā kultūras un izklaides pasākumos, viņiem varētu sniegt arī ēdināšanas pakalpojumus. Šīm personām varētu nodrošināt arī citus pakalpojumus iekštelpās, taču arī pasākuma organizētājiem un pakalpojuma sniedzējiem jābūt vakcinētiem pret Covid-19.

Paredzēts arī, ka vakcinētas personas varēs neievērot pašizolāciju, ierodoties Latvijā no valstīm ar augstu Covid-19 izplatību, ja ir veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs. Vienlaikus tiek pieļauts, ka pašizolācija paliek spēkā, ieceļojot no valstīm ar Covid-19 celmiem, kas ir augsti infekciozi vai vakcīnas pret tiem mazāk efektīvas.

Arī vakcinēti pakalpojuma sniedzēji varētu nelietot individuālos aizsardzības līdzekļus, sniedzot individuālus pakalpojumus norobežotā telpā. Šis izņēmums neattieksies uz ārstniecības iestādēm. Tāpat arī darba kolektīvos, kuros ir vakcinēti darbinieki, varēs nelietot individuālos aizsardzības līdzekļus, ja darbiniekiem nav saskarsmes ar klientiem.

Atvieglojumus pret Covid-19 vakcinētajiem varētu noteikt, vakcinācijas aptverei sasniedzot 30%-40%

Dažādus atvieglojumus pret Covid-19 vakcinētajiem iedzīvotājiem varētu noteikt, vakcinācijas aptverei Latvijā sasniedzot 30%-40%, otrdien valdības sēdē sacīja veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) padomnieks rīcībpolitikas jautājumos Kaspars Bērziņš.

Lai ieviestu atvieglojumus vakcinētajām personām, vakcinācijas aptverei riska grupās būtu jābūt vēl lielākai, domā Bērziņš.

Pavļuts skaidroja, ka priekšrocības vakcinētajiem varētu ieviest, ja poti būs saņēmuši 600 000 un vairāk Latvijas iedzīvotāju.

Bērziņš atzīmēja, ka līdz atvieglojumu ieviešanai ir jāizvērtē iespējamie diskriminācijas gadījumi, piemēram, lai nerastos situācijas, kad cilvēks nevar iegūt atvieglojumus, jo nevar vakcinēties medicīnisko indikāciju dēļ. Lai novērstu diskrimināciju, atvieglojumus varētu ieviest vien tad, kad poti pret Covid-19 būs saņēmusi lielākā daļa no tiem, kas to ir vēlējusies darīt.

Bērziņš prognozēja, ka vairākus atvieglojumus, kas attiecināmi uz regulāra skrīninga neveikšanu vakcinētām personām vai vakcinēto sociālās aprūpes centru (SAC) klientu ikdienu, valdība varētu skatīt jau nākamnedēļ.

Tāpat valdība varētu pārvērtēt kārtību, kas nosaka Covid-19 kontaktpersonas statusa noteikšanu, proti, turpmāk vakcinētie mediķi pēc saskarsmes ar Covid-19 slimnieku varētu nedoties pašizolācijā.

Veselības ministrijas (VM) ieteikumi par izņēmumiem vakcinētām personām un apsvērumiem obligātai vakcinācijai paredz, ka pret Covid-19 vakcinētām personām atbilstošā epidemioloģiskajā situācijā un līdz ar zaļā sertifikāta ieviešanu varētu ļaut lielākā skaitā pulcēties brīvā dabā un saņemt plašāku pakalpojumu klāstu.

Izņēmumus vakcinētajām personām varēs ieviest, kad būs nodrošināta pietiekama sabiedrības un riska grupu vakcinācija, valstī būs atbilstoša epidemioloģiskā situācija, tiek nodrošināta pieejamība vakcinācijai plašai sabiedrībai, ne tikai prioritāri vakcinējamām grupām. Tāpat nepieciešams novērst iespējamos riskus diskriminācijai, ieviest efektīvu vakcinācijas fakta kontroli - digitālo zaļo sertifikātu.

VM piedāvā izņēmumus ieviest divos posmos. Tuvākajā laikā varētu tikt ieviesti izņēmumi, kas saistīti ar specifiskiem gadījumiem - rutīnas skrīningu, SAC, karantīnu. Tiklīdz būs pietiekama vakcinēšanas aptvere, varētu stāties spēkā izņēmumi, kas attiecas uz plašāku sabiedrību.

Tuvākajā laikā VM iesaka vakcinētām personām atcelt rutīnas skrīningu, kas notiek kolektīvos, tai skaitā Veselības inspekcijas organizētais. Taču laboratoriskā izmeklēšana uz Covid-19 vakcinētām personām joprojām būs jāveic saslimšanas gadījumā, pastāvot aizdomām par Covid-19, ja to nosaka ārstniecības persona pēc klīniskām veselības indikācijām, piemēram, pirms augsta riska manipulācijām. Tāpat tests Covid-19 noteikšanas būs jāveic pēc epidemioloģiskām indikācijām, ja to rekomendē Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs, piemēram, ja noticis Covid-19 uzliesmojums darba vietā vai iestādē.

Atsevišķi paredzēti arī atvieglojumi SAC klientiem. Plānots, ka pie vakcinētiem klientiem var ierasties apmeklētāji, lietojot sejas maskas. Tāpat vakcinētiem klientiem būs iespējas kopīgiem pasākumiem centrā, kā arī iespēja doties ārpus iestādes, ievērojot sabiedriskajās vietās noteiktās piesardzības pasākumus. Arī vakcinētiem māksliniekiem būs iespēja uzstāties SAC ar augstu vakcinācijas aptveri, kas pārsniedz 70%. Paredzēts, ka vakcinēti klienti un darbinieki, savstarpēji kontaktējoties, varēs nelietot individuālos aizsardzības līdzekļus.

VM ierosinājums arī paredz, ka pret Covid-19 potētas personas var neievērot mājas karantīnas nosacījumus, ja ir veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs.

Savukārt izņēmumi uz plašāku sabiedrību varēt būt ieviesti gadījumā, kad ir pietiekama vakcinācijas aptvere, atbilstoša epidemioloģiskā situācija un ieviests zaļais sertifikāts. Šajā situācijā vakcinētas personas varēs lielākā skaitā pulcēties brīvā dabā, piemēram, sporta aktivitātēs un pasākumus, kultūras un izklaides pasākumos. Tāpat šie iedzīvotāji varēs atrasties kopā ar citiem vakcinētiem cilvēkiem iekštelpās, tai skaitā kultūras un izklaides pasākumos, viņiem varētu sniegt arī ēdināšanas pakalpojumus. Šīm personām varētu nodrošināt arī citus pakalpojumus iekštelpās, taču arī pasākuma organizētājiem un pakalpojuma sniedzējiem jābūt vakcinētiem pret Covid-19.

Paredzēts arī, ka vakcinētas personas varēs neievērot pašizolāciju, ierodoties Latvijā no valstīm ar augstu Covid-19 izplatību, ja ir veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs. Vienlaikus tiek pieļauts, ka pašizolācija paliek spēkā, ieceļojot no valstīm ar Covid-19 celmiem, kas ir augsti infekciozi vai vakcīnas pret tiem mazāk efektīvas.

Arī vakcinēti pakalpojuma sniedzēji varētu nelietot individuālos aizsardzības līdzekļus, sniedzot individuālus pakalpojumus norobežotā telpā. Šis izņēmums neattieksies uz ārstniecības iestādēm. Tāpat arī darba kolektīvos, kuros ir vakcinēti darbinieki, varēs nelietot individuālos aizsardzības līdzekļus, ja darbiniekiem nav saskarsmes ar klientiem.

Lēmuma pieņemšanu par Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku formātu atliek uz maija beigām

Valdība lēmumu par XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku formātu pieņems maija beigās.

Otrdien Ministru kabinets uzklausīja izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) sniegto informāciju par XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Neskatoties uz Šuplinskas kolēģiem skaidroto, ka šogad minētie svētki nenotiks tradicionālā formātā, atsevišķi valdības pārstāvji tomēr aicināja skaidrāk pateikt, ka šovasar gaidāmie svētki nebūs jauniešu dziesmu un deju svētki.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicināja pielikt punktu spekulācijām, ka šogad varētu notikt XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, bet šim pasākumam būtu jāizdomā alternatīvs nosaukums.

"Ja mēs pateiktu, ka tradicionālie dziesmu un deju svētki nenotiks, bet notiks kaut kas garā līdzīgs, es to atbalstītu. [..] Šie svētki nevar notikt tādā formātā, kā to paredz likums. Nemelosim sabiedrībai. Labāk godīgi pateikt, ka jāgatavojas kam citam," uzsvēra Kariņš.

Arī finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pievienojās premjera paustajam. "Viena lieta ir jānorunā - tie nav dziesmu svētki. [.] Mums šim notikumam ir jāizdomā cits nosaukums," pauda Reirs, piebilstot, ka likums paredz dziesmu svētku norisi Mežapraka estrādē, lai gan ir skaidrs, ka tie šajā vietā nenorisināsies.

Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) norādīja, ka, tagad paziņojot par svētku norisi, varētu tikt dots nepārdomāts signāls, ņemot vērā, ka cilvēku izpratnē šie svētki notiek Mežaparka estrādē, Daugavas stadionā un notiek svētku gājiens.

Tāpēc ārlietu ministrs rosināja valdībai vienoties, ka jaunatnes dziesmu un deju svētki to tradicionālā formātā nenotiks. Vienlaikus viņš aicināja pieņemt lēmumu, ka šo svētku organizācijā iesaistītie un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz šā gada 27.maijam iesniedz valdībā priekšlikumu, kā šie svētki tiks nodrošināti epidemioloģiski drošā veidā un vai epidemioloģiskā situācija vispār atļaus šos svētkus rīkot. "Varbūt pat būs jālemj par pirmajiem pandēmijas dziesmu svētkiem," ironiski piebilda Rinkēvičs.

Ārlietu ministra priekšlikumam pievienojās kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), kura ieskatā līdz 27.maijam tiks "paturēta kāja durvīs" un, neskatoties uz gaidāmo svētku netradicionālo formātu, tomēr tiktu saglabāta Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku numerācija. Puntulis arī piebilda, ka patlaban būtu riskanti nenosaukt tos par dziesmu svētkiem, tādējādi noņemot šo svētku būtību.

Arī Šuplinska atbalstīja Rinkēviča priekšlikumu un atkārtoti uzsvēra, ka jauniešu dziesmu un deju svētki nenotiks tradicionālā formā.

Premjers vēlējās zināt, vai daļu no šogad gaidāmās dziesmu un deju svētku programmas varētu iekļaut 2023.gadā gaidāmajos Vispārējos Dziesmu un deju svētkos, uz ko kultūras ministrs atbildēja apstiprinoši, piebilstot, ka šāda iespēja tiek izvērtēta, bet detaļas viņš nevēlējās atklāt.

Noslēdzot diskusijas, valdība vienojās, ka ministri par XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku formātu lems 27.maijā pēc tam, kad tiks izvērtēts IZM ziņojums un epidemioloģiskā situācija.

Atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzē novirza vēl 126,5 miljonus eiro

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzē novirzīt vēl papildu 126,5 miljonus eiro.

Līdz šim Valsts ieņēmumu dienestam (VID) piešķirti 320 miljoni eiro, lai iestāde dažādās atbalsta programmās varētu piešķirt finansējumu Covid-19 krīzē cietušiem uzņēmumiem un darba ņēmējiem.

No šī gada sākuma līdz 6.aprīlim nodokļu maksātājiem izmaksāts atbalsts 235,79 miljonu eiro apmērā, un atbalsta turpmākai izmaksai VID pieejami 84,2 miljoni eiro.

Ņemot vērā, ka vidēji darba dienas laikā tiek izmaksāts atbalsts 5,5 miljonu eiro apmērā, FM atzina, ka atbalsta izmaksai piešķirtais finansējums būs pietiekams aptuveni līdz 27.aprīlim.

Līdz ar to, lai nodrošinātu nepārtrauktu atbalsta izmaksu nodokļu maksātājiem līdz šā gada vidum, FM rosināja valdību otrdien pieņemt lēmumu par papildu finansējuma 126,5 miljonu eiro apmērā piešķiršanu VID no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Minētā summa tiks piešķirta VID, lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem dīkstāvē esošu darbinieku, pašnodarbināto personu, individuālo komersantu un patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanai, nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai un Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.

Kariņš patlaban neredz iespēju lemt par Covid-19 ierobežojumu mīkstināšanu

Komentējot veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) otrdien valdības sēdes laikā pausto, ka, ņemot vērā pašreizējos saslimstības ar Covid-19 rādītājus, nepieciešams noteikt moratoriju turpmākai drošības pasākumu un ierobežojumu mīkstināšanai, Kariņš atzina, ka viņš ir līdzīgās domās ar veselības ministru.

Premjers stāstīja, ka valdība bija plānojusi trīs nedēļu ciklā diskutēt par atsevišķu ierobežojumu mīkstināšanu. Nākamās diskusijas plānotas nākamnedēļ, tomēr Kariņš norādīja uz saslimstības ar Covid-19 pieaugumu. "Man ir grūti iedomāties, ka valdība varētu vienoties par pārkārtojumiem, ko varētu uztvert kā atvieglojumus," pauda Ministru prezidents.

Viņš uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija nav beigusies un saistībā ar tās mazināšanu ieviestie ierobežojumi joprojām ir spēkā un tie ir jāievēro.

Kariņš aicināja sabiedrību pieteikties uz bezmaksas brīvprātīgo vakcināciju pret Covid-19. "Ja visi vakcinēsimies, izkļūsim no krīzes," piebilda premjers.

Valdības sēdes laikā Pavļuts atzīmēja, ka šobrīd 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju atkal pārsniedzis 400 gadījumu robežu. Vienlaikus septiņu dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju stagnē, pēdējās dienās situācijai nedēļas griezumā nepasliktinoties.

No rītdienas Vakcinācijas projekta birojs tiek pilnībā pievienots NVD

Vakcinācijas projekta birojs, kas sākotnēji tika izveidots kā Veselības ministrijas (VM) struktūrvienība, no trešdienas, 21.aprīļa, tiek pilnībā pievienots Nacionālajam veselības dienestam (NVD) kā tā struktūrvienība, izriet no otrdienas valdības sēdē lemtā.

Pabeigt Vakcinācijas biroja reorganizāciju un pievienošanu NVD bija plānots jau iepriekš, taču pēc plašākām diskusijām valdībā par pieprasīto līdzekļu apmēriem, šis process noslēdzies vēlāk nekā sākotnēji plānots.

Atbilstoši Ministru kabineta šī gada 19.janvāra rīkojumam no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" VM tika piešķirts finansējums ne vairāk kā 641 806 eiro apmērā, lai nodrošinātu Vakcinācijas projekta biroja darbību. No šīs summas Vakcinācijas biroja darba atalgojumam 2021.gadam bija paredzēti 525 646 eiro. Savukārt konsultācijām, ekspertīzēm un citiem ārpakalpojumiem - 116 160 eiro.

Tādējādi šobrīd bija nepieciešams paredzēt NVD finansējumu Vakcinācijas projekta biroja darbībai no šī gada 21.aprīļa.

Līdz ar to Ministru kabineta 19.janvāra rīkojumā tika veikti precizējumi pieprasīto līdzekļu apmērā. Valdības atbalstu guva iecere piešķirt finansējumu ne vairāk kā 439 915 eiro apmērā, lai nodrošinātu Vakcinācijas projekta biroja darbību.

No šīs summas Veselības ministrijai tiek piešķirti ne vairāk kā 133 796 eiro par laika periodu līdz šī gada 20.aprīlim, savukārt Nacionālajam veselības dienestam par laika periodu no 21.aprīļa līdz 31.decembrim tiek piešķirti ne vairāk kā 306 119 eiro.

No minētajiem 133 796 eiro Vakcinācijas biroja darba atalgojumam līdz 20.aprīlim tika piešķirti 102 578 eiro.

Līdz ar Vakcinācijas biroja pārveidošanu par NVD struktūrvienību, notiek šīs struktūrvienības pāreja uz vienoto atalgojuma sistēmu. Tā rezultātā, piemēram, vakcinācijas projekta biroja vadītāja 4905 eiro vietā saņems 1917 eiro, kamēr vēl vairāki citi darbinieki - vakcinācijas procesa, loģistikas, informāciju tehnoloģiju un komunikācijas koordinatori - 4247 eiro vietā saņems 1647 eiro.

Savukārt komunikācijas vadītāja asistents 2108 eiro vietā saņems 1190 eiro, bet komunikācijas konsultants - 3300 eiro vietā 1382 eiro. Tikmēr vakcinācijas procesa koordinācijas speciālisti saņems 1382 eiro, lai gan iepriekšējais atalgojums veidoja 2729 eiro un 2446 eiro.

Paplašinās muitas iestāžu ierēdņu tiesības pārbaudīt pasta sūtījumus

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu paplašināt muitas iestāžu ierēdņu tiesības pārbaudīt pasta sūtījumus.

Valdība otrdien izskatīja Pasta likuma, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Muitas likuma grozījumu projektus.

Ar likumu grozījumiem iecerēts paplašināt VID kompetenci, pārbaudot pārrobežu pasta sūtījumu kontroli, lai atklātu aizdomīgus pasta sūtījumus. Pārbaudes attieksies arī uz tādiem sūtījumiem, kas tiek sūtīti starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

FM skaidroja, ka strauji pieaug uzsākto kriminālprocesu skaits saistībā ar pārrobežu pasta sūtījumiem. 2019.gadā uzsāktie kriminālprocesi par narkotisko vielu sūtījumiem ar VAS "Latvijas pasts" starpniecību veidoja 83% jeb 682.

"Pasta sūtījumos atrodas dažādu veidu narkotiskās un psihotropās vielas, pārsvarā tās ir MDMA, marihuāna, hašišs, LSD, amfetamīns, halucinogēnās sēnes, retāk sastopams kokaīns un heroīns, kā arī dažādi aizliegtie medikamenti, piemēram, "Subutex" tabletes. Visbiežāk pasta sūtījumos konstatēto vielu apjoms ir līdz desmit gramiem," skaidroja FM.

Lielākā daļa pasta sūtījumu ar narkotiskajām vielām Latvijā nonāk no Nīderlandes, kā arī neliela daļa no Spānijas, Apvienotās Karalistes, Beļģijas un Vācijas.

Likumprojektu mērķis ir paplašināt muitas iestāžu ierēdņu tiesības attiecībā uz pārrobežu pasta sūtījumu pārbaudi, aizdomīgo pasta sūtījumu izņemšanu, glabāšanu un iznīcināšanu, kā arī noteikt muitas iestāžu veicamās darbības, konstatējot aizdomīgo pasta sūtījumu, to izņemšanu, glabāšanu un iznīcināšanu.

Ar grozījumiem VID likumā iecerēts noteikt, ka muitas iestāžu ierēdņiem būs tiesības veikt pārrobežu pasta sūtījumu kontroli, izņemt, atvērt un iznīcināt Pasta likumā noteiktos aizdomīgos pasta sūtījumus atbilstoši Muitas likumā noteiktajai kārtībai.

Savukārt ar grozījumiem Pasta likumā tiek definēts "aizdomīgs pasta sūtījums", proti, tas ir pārrobežu pasta sūtījums, par kuru ir aizdomas, ka tas satur narkotiskās vai psihotropās vielas, šo vielu izgatavošanai paredzētos izejmateriālus (prekursorus), jaunas psihoaktīvas vielas vai to saturošus izstrādājumus.

Aizdomu gadījumā par šāda sūtījumu pasta komersantam būs jāaptur šāda pasta sūtījuma nosūtīšana adresātam un minētais sūtījums nekavējoties jānodod muitas amatpersonai, kas konstatējusi aizdomīgo pasta sūtījumu.

Gala lēmumu par likumu grozījumiem pieņems Saeima.

Valdība akceptē iekšlietu dienestos nodarbināto vakcinēšanu pret Covid-19

Valdība šodien atbalstīja iespējami tuvākajā laikā iekšlietu dienestos nodarbināto vakcinēšanu pret Covid-19.

Valdība noteica iekšlietu dienestos strādājošo amatus, kuros nodarbinātie ir prioritāri vakcinējami pret Covid-19 infekciju.

Iekšlietu ministrijā (IeM) aģentūrai LETA skaidroja, ka konkrēts datums iekšlietu darbinieku vakcinēšanai nav noteikts, taču tiklīdz valdība dod zaļo gaismu un veselības ministrs paraksta attiecīgu rīkojumu, tā varēs sākt iekšlietu dienestos strādājošo vakcinēšanu.

Iekšlietu struktūru - Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas koledžas, Valsts robežsardzes koledžas un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas, nodarbināto vakcinācija nepieciešama, lai nodrošinātu IeM sistēmas iestādēm noteikto uzdevumu nepārtrauktu izpildi.

Tāpat vakcinēšana nepieciešama, lai nodrošinātu nodarbināto praktisko iemaņu, profesionālo zināšanu, kompetenču un prasmju pilnveidošanu, dienestā pieņemto personu profesionālo sagatavošanu atbilstoši IeM sistēmas iestāžu vajadzībām un prasībām.

LETA arī rakstīja, ka daļa policisti un robežsargi ir iesaistīti Covid-19 ierobežojumu kontrolē.

Kopumā esot nepieciešams prioritāri vakcinēt 11 610 darbiniekus, tostarp, dienestu priekšniekus.

Kopējais vakcinācijas plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums šogad ir 166 miljoni eiro

Kopējais indikatīvais finansējums vakcinācijas plāna īstenošanai 2021.gadā ir 166 065 966,8 eiro, valdības sēdē pavēstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Ar vakcīnu ievadīšanu, loģistiku un iegādi saistītās izmaksas veido lielāko daļu šīs summas, proti, 156 074 293 eiro un proporcionāli veido 93,98% kopējo izmaksu. No tām 90 521 212 eiro ir par vakcīnu iegādi, kas ir 54,51% kopējo izdevumu, kamēr vēl 1 346 716 eiro ir par loģistikas izmaksām. Savukārt 64 206 365 eiro jeb 38,66% ir vakcīnu ievades izmaksa -pakalpojuma izmaksas, ko sniedz vakcinētāji un tās iekļauj arī tarifus.

Pavļuts skaidroja, ka izmaksas par ievadi varētu būt zemākas nekā uzrādīts, jo tās tiek izlietotas pēc fakta, par vakcināciju.

Vienlaikus 0,72% jeb 1 203 053 eiro kopējo izdevumu ir par zvanu centra nodarbināšanu. Savukārt 640 000 eiro jeb 0,39% ir piemaksa ģimenes ārstiem par senioru un hronisko pacientu vakcinācijas aptveri.

Cita starp 1,45 miljoni ir maksimālās informāciju tehnoloģija projekta izmaksas, kamēr vēl 5 587 529 eiro nepieciešami nacionāla mēroga vakcinācijas kompleksu izmaksām.

Tāpat 48 000 eiro jeb 0,03% izmaksu novirzīti apmācībām ārstniecības personām, lai tās varētu iesaistīties vakcinācijas procesā.

FM: Covid-19 trešā viļņa gadījumā valstij būs resursi atbalstam krīzē skartajiem

Gadījumā, ja Latvijā sāksies Covid-19 izplatības trešais vilnis, valstij būs nepieciešamie finanšu resursi atbalsta pasākumiem, izriet no Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta vadītāja Nila Saksa teiktā otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.

"Resursu, par laimi, Latvijai ir tik, cik tie būtu nepieciešami, ja šāda krīze būs. (..) Šajā gadījumā [starptautiskajos finanšu tirgos] likmes ir zemas, Latvijai uzticas, un pastāv viedoklis, ka Latvija aizņemas tajos gadījumos, kur tiešām tas ir nepieciešami. Ja tāds trešais vilnis būs, tad, manuprāt, tas neradīs mūsu kredītreitinga samazinājumu," teica Sakss.

FM parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts Atis Zakatistovs (PCL, KPV LV) atzīmēja, ka ar Latvijas Banku ir bijušas sarunas, kurās aicināts valsts aizņēmuma līmeni nepārsniegt 50% apmērā no iekšzemes kopprodukta. "Tas ir tur, kur mēs apmēram pašreiz arī atrodamies. Tas aizņēmums, protams, ir saistībā ar budžeta deficītu, un šogad tas būs ievērojams," sacīja Zakatistovs.

Pašreiz plānots, ka šā gada beigās šis rādītājs būs 48,9%. Tādējādi, pēc Valsts kases pārstāvja Jāņa Rozenberga teiktā, vispārējais valdības parāds absolūtos skaitļos šā gada beigās sasniegs 15 miljardus eiro.

2022.gada beigās parāda līmenis paredzēts 50,3% apmērā no IKP, bet turpmākajos trijos gados - atkal zem 50%.

Jau vēstīts, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdienas valdības sēdē pauda, ka valdībai jāsāk domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzē novirzīt vēl papildu 126,5 miljonus eiro. Līdz šim tam bija novirzīti 320 miljoni eiro.

Kariņš precizēja, ka minētais finansējums ir "aizņemta nauda", kas piesaistīta no starptautiskajiem tirgiem.

Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) piebilda, ka Latvija "milzu soļiem" tuvojas nospraustajam kritērijam, proti, ka valsts aizņēmums veido 50% no IKP.

Reirs pauda bažas, ka gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija rudenī saasināsies, nav iespējams prognozēt valsts iespējas turpināt sniegt atbalstu Covid-19 krīzē cietušajiem.

Turpmāk kopējais subsidēto darbavietu skaits uzņēmumā nevarēs pārsniegt 50% no kopējā nodarbināto skaita

Turpmāk kopējais subsidēto darba vietu skaits uzņēmumā nevarēs pārsniegt 50% no kopējā nodarbināto skaita un ne vairāk par piecām subsidētajām darba vietām, paredz valdībā atbalstītie noteikumu grozījumi.

Kā aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijas pārstāvis Egils Zariņš, vienlaikus grozījumi paredz, ka turpmāk būs atļauts subsidētās darba vietas veidot arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām.

Tāpat noteikti elastīgāki nosacījumi darba vietas pielāgošanai vai ergoterapeita un citu speciālistu pakalpojumu saņemšanai, nosakot, ka darba devējs vai bezdarbnieks pieteikties finanšu atbalstam turpmāk varēs ne tikai pirms, bet arī mēneša laikā pēc darba tiesisko attiecību uzsākšanas.

Grozījumi arī paredz paaugstināt atlīdzību no pašreizējiem 200 līdz 250 eiro mēnesī par dalību algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos.

Kā norāda labklājības ministre Ramona Petraviča (PCL; KPV LV), atbalsta instrumenti ir nepieciešami, lai pārlaistu pandēmiju.

"Ir svarīgi nodrošināt pagaidu nodarbinātību un ienākumus cilvēkiem, kuri nevar atrast pastāvīgu darbu. Vienlaikus, šie grozījumi Ministru kabineta noteikumos atvieglos darbaspēka piesaisti un dos iespēju bezdarbniekiem plašāk izmantot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pakalpojumus," uzsver Petraviča.

Ar grozījumiem arī noteikta dienas maksimālā kompensācijas likme septiņu eiro apmērā reģionālās mobilitātes atbalsta pasākumā par transporta izdevumu segšanu, šādi mazinot administratīvo slogu gan klientiem, gan NVA.

Tāpat grozījumi noteikumos palielina izmitināšanas un ēdināšanas izdevumu izmaksas bezdarbnieku ar atkarības problēmām Minesotas programmā no pašreizējiem 13,37 eiro līdz 15 eiro dienā. Tas darīts, ņemot vērā ārstniecības pakalpojumu sadārdzinājumu, norāda Labklājības ministrija.

Bez tam, pilnveidojot pasākumu "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība", turpmāk studenti-bezdarbnieki varēs attīstīt darba iemaņas ne tikai pētnieciskajā un akadēmiskajā darbā savā augstskolā, bet varēs apgūt arī tādas iemaņas kā administratīvo un organizatorisko funkciju veikšana.

Šādas izmaiņas paredz Labklājības ministrijas sagatavotie noteikumu grozījumi, kas izstrādāti pēc ministrijas iniciatīvas, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas izraisītās nelabvēlīgās sekas uz darba tirgu un pilnveidotu NVA atbalsta pasākumus bezdarbniekiem.

Arī šogad 15 200 lauksaimnieki vienoto platības maksājumu varēs saņemt kā bezprocentu aizdevumu

Arī šogad 15 200 lauksaimnieki vienoto platības maksājumu varēs saņemt kā bezprocentu aizdevumu, otrdien lēma valdībā.

Valsts atbalsts īstermiņa aizdevumiem paredz lauksaimniekiem vienoto platības maksājuma avansu arī 2021.gadā piešķirt kā īstermiņa bezprocentu aizdevumu, lai mazinātu Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi un lauksaimniekiem stabilizētu naudas plūsmu, kā arī nodrošinātu ekonomisko dzīvotspēju un attīstību.

Noteikumi paredz, ka īstermiņa aizdevumu piešķirs lauksaimniekiem kā de minimis atbalstu vai arī kā saskaņotu valsts atbalstu atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam, ja lauksaimniekam trīs pēdējos fiskālajos gados piešķirtā de minimis atbalsta kopējā summa ir sasniegusi 25 000 eiro.

Īstermiņa aizdevumu aprēķinās no vienotā platības maksājuma avansa apmēra, ņemot vērā, ka īstermiņa aizdevuma likme noteikta 40 eiro par vienotajam platības maksājumam pieteikto hektāru. Savukārt aizdevumu nepiešķirs par tādu lauksaimniecībā izmantojamo zemes platību, kura ir deklarēta vienotā platības maksājuma saņemšanai ar kultūraugu un zemes izmantošanas kodu 710 un 720 (zālāju platību), ja lauksaimniekam uz šīm platībām 2021.gada 1.aprīlī Lauksaimniecības datu centrā nav reģistrēti lauksaimniecības dzīvnieki.

Iesniegumu īstermiņa aizdevuma saņemšanai lauksaimnieki Lauku atbalsta dienestā (LAD) varēs iesniegt līdz 1.septembrim.

Aizdevuma atmaksai LAD ieturēs izmaksāto īstermiņa aizdevuma summu no lauksaimniekam aprēķinātās avansa maksājuma summas vai aprēķinātā gala maksājuma par kārtējā gadā vienotajam platības maksājumam apstiprinātās platības.

Plānotais atbalsta saņēmēju skaits ir 15 200 lauksaimniecības primāro produktu ražotāju ar kopējo deklarēto platību 1,5 miljoni hektāru. Īstermiņa aizdevumu kopējā summa ir 60 miljoni eiro, kam papildu finansējums no valsts budžeta nav nepieciešams.

Ministru kabineta "Noteikumi par valsts atbalstu īstermiņa aizdevumiem lauksaimniecībā Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai" stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Valdība atbalsta Latvijas pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no ES Atveseļošanas fonda

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Latvijas atkārtoti izstrādāto pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka, lai arī plāns līdz iesniegšanai Eiropas Komisijā vēl tiks pilnveidots, tomēr viņš pauda gandarījumu par izstrādāto plāna projektu.

Premjers uzsvēra, ka, pateicoties no ES Atveseļošanas fonda piesaistītajiem līdzekļiem, Latvija varēs īstenot "nevis Eiropas, bet mūsu pašu nodomus, kā audzēt ekonomiku nākotnē". "Šis nav politisks, bet gan visas valsts attīstības projekts," piebilda premjers.

Lai Latvija saņemtu ES Atveseļošanas fondā iezīmētos1,82 miljardus eiro, Latvijai ir jāizstrādā ekonomikas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns un tas jāsaskaņo ar EK, savukārt plānu apstiprina ES Padome.

Vēlamais termiņš oficiālai Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna iesniegšanai EK ir šā gada 30.aprīlis. Paredzams, ka EK divu mēneša laikā izvērtēs plāna atbilstību regulas prasībām pēc plāna oficiālas iesniegšanas. Ja plāns atbildīs šīm prasībām, tad EK sagatavos padomes ieviešanas lēmumu, kas tiek iesniegts ES Padomei apstiprināšanai.

Iepriekš finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV) atzina, ka pārstrādātajā ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā Latvija prasīs 1,82 miljardus eiro līdz šim plānoto 1,65 miljardu eiro vietā.

Viņš skaidroja, ka pārskatītajā plānā integrēti Eiropas Komisijas (EK) un sociālo partneru priekšlikumi - paredzēts lielāks atbalsts privātajam sektoram un stiprināti sociālās noturības elementi.

Tāpat pārstrādātajā plānā lielāka vērība pievērsta Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) paredzētajiem pasākumiem ar skaidrāku ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu, kā arī papildu uzsvars likts uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm.

Dālderis uzsvēra, ka pilnīgi visus sociālo partneru priekšlikumus plānā nebija iespējams iekļaut.

Vienlaikus Dālderis norādīja, ka, FM ieskatā, nav atbalstāmi EK mudinājumi celt jebkādus nodokļus.

Dālderis skaidroja, ka pārstrādātajā plānā par 40% - līdz 643,21 miljonam eiro palielināts tiešais atbalsts komersantiem, savukārt publiskais pasūtījums komersantiem samazināts līdz 1,154 miljardiem eiro.

Finanšu ministra padomnieks sacīja, ka pārstrādātā plāna tiešā ietekme uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm pieaugusi par 24% - līdz 1,164 miljardiem eiro. Netiešā ietekme pieaugusi par 1% - līdz 327,681 miljonam eiro.

Pārstrādātajā plāna projektā klimata sadaļā kopējais prasītais finansējums palielināts par 65,707 miljoniem eiro - līdz 676,207 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā par 20,652 miljoniem eiro - līdz 57,282 miljoniem eiro paredzēts palielināt prasīto finansējumu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bet par 40 miljoniem eiro - līdz 120,586 miljoniem eiro plānots palielināt finansējumu uzņēmējdarbības energoefektivitātei finanšu instrumenta veidā.

Vienlaikus klimata sadaļā tiks prasīts 80 miljonu eiro finansējums elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai atjaunojamo energoresursu integrācijai un izmaksu mazināšanai, kas līdz šim plānā nebija paredzēts.

Pārstrādātajā plānā vairs nav paredzēts 40,293 miljonu eiro finansējums biometāna ražošanas un izmantošanas sistēmai, kā arī 21,978 miljonu eiro finansējums meža ekosistēmu noturības un vērtības celšanai. 

Tāpat pārstrādātajā plānā klimata sadaļā par 12,674 miljoniem eiro - līdz 20,293 miljoniem eiro samazināts prasītais finansējums plūdu risku samazināšanas pasākumiem.

Pārstrādātā plāna digitālās transformācijas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 35,293 miljoniem eiro - līdz 365,293 miljoniem eiro.

Būtiskākais pieaugums - par 54 miljoniem eiro, sasniedzot 94,788 miljonus eiro, šajā sadaļā paredzēts digitālo prasmju attīstībai. Uzņēmumu digitalizācijai un inovācijām prasītais finansējums palielināts par 11,293 miljoniem eiro - līdz 125,143 miljoniem eiro.

Savukārt valsts pārvaldes digitālajai transformācijai prasītais finansējums pārstrādātajā plānā samazināts par 30 miljoniem eiro - līdz 128,862 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna nevienlīdzības mazināšanas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 40 miljoniem eiro - līdz 370 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā lielākais pieaugums - par 40 miljoniem eiro, sasniedzot 111,61 miljonu eiro, paredzēts sociālo pakalpojumu attīstībai.

Pašvaldību kapacitātes stiprināšanai nevienlīdzības mazināšanas sadaļā tiks prasīti 2,5 miljoni eiro, kas iepriekš plānā nebija paredzēti, savukārt reģionālajiem industriālajiem parkiem paredzētais finansējums samazināts par 2,5 miljoniem eiro - līdz 80 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna veselības sadaļā prasītais finansējums saglabāts nemainīgs - 181,5 miljoni eiro.

Savukārt ekonomikas transformācijas un produktivitātes sadaļā prasītas finansējums palielināts par 31 miljonu eiro - līdz 196 miljoniem eiro. Šie līdzekļi paredzēti inovāciju un privāto investīciju veicināšanai pētījumos un attīstībā, kur prasītais finansējums pieaudzis līdz 113,5 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna likuma varas stiprināšanai prasītais finansējums palielināts par četriem miljoniem eiro - līdz 37 miljoniem eiro. Papildus prasītais finansējums paredzēts jauniem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai.

LETA jau vēstīja, ka no ES Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro.

Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai EK pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Pēc Finanšu ministrijā sniegtās informācijas, Latvijai pastāv iespēja pieteikties ES finansējuma mainīgajai daļai, kas patlaban aplēsta aptuveni 300 miljonu eiro apmērā. Papildus tam Latvijai būs pieejami aizdevumi indikatīvi 2,5 miljardu eiro apmērā.

No EK puses par iesniegto plāna projektu izskanēja kritika, un Latvijas politiķi atzina, ka tas būs jāpārstrādā un jāpilnveido. Finanšu ministrijā iepriekš aģentūrai LETA atzina, ka valdībā ar EK izdiskutētais Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns varētu nonākt aprīļa beigās.

Veselības inspekcijas vadītāja Dreika tiek iecelta VM valsts sekretāres amatā

Ministru kabinets šodien apstiprināja Veselības inspekcijas vadītājas Indras Dreikas iecelšanu Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra amatā.

Nepieciešamība iecelt jaunu VM valsts sekretāru radās pēc ministra lēmuma zemākā amatā pārcelt līdzšinējo valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško. Šāds lēmums pieņemts pēc pārbaudes un disciplinārlietas saistībā ar caurspīdīgas pārvaldes, iekšējās kontroles sistēmas un darba organizācijas trūkumiem, veicot vakcīnu pret Covid-19 iepirkumus.

Rīkojumu par Mūrmanes-Umbraško pārcelšanu zemākā amatā Pavļuts parakstījis pagājušajā nedēļā. Iepriekš Pavļuts paziņoja, ka Mūrmane-Umbraško saņems arī rājienu.

Dreikai ir ilggadēja pieredze valsts un pašvaldības iestāžu darbā. Pavļuta ieskatā viņas kompetences un prasmes ir būtiskas, lai sasniegtu VM stratēģiskos mērķus sabiedrības veselības labā, savukārt Dreikas juridiskās zināšanas palīdzēšot arī uzlabot un sakārtot lēmumu pieņemšanu ministrijā.

Dreika pauda, ka veselības nozares cilvēki jau vairāk nekā gadu strādā ārkārtējā situācijā. Saspringtajā darbā stratēģisku lēmumu pieņemšanu atvieglotu skaidra un visiem saprotama sistēma, pie kuras viņa sola stingri pieturēties, krīzes risināšanā iesaistot visus ministrijas resursus.

Dreika Veselības inspekciju vadījusi kopš 2017.gada 1.novembra. Viņai ir pieredze vadošos amatos starptautiskās kapitālsabiedrībās, kā arī valsts un pašvaldību iestādēs, piemēram, Nacionālajā veselības dienestā, Aizsardzības īpašumu valsts aģentūrā, Jūrmalas pilsētas domē, AAS "ERGO Latvija". Dreika absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, iegūstot diplomu tiesību zinātņu specialitātē. Viņai ir arī maģistra grāds sabiedrības vadībā un uzņēmējdarbības vadībā.

Kā ziņots, Pavļuts bija rosinājis pārbaudi saistībā ar vairākiem pirmajiem "BioNTech/Pfizer" vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, kuros Latvija bija iegādājusies mazāk vakcīnu, nekā bija pieejams.

Ministrija par šo jautājumu bija rosinājusi pārbaudi, pēc kuras Pavļuts rosināja disciplinārlietu pret Nacionālā veselības dienesta Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieku Aināru Lācbergu un VM valsts sekretāri Mūrmani-Umbraško.

Disciplinārlietā pret Lācbergu netika konstatētas viņa prettiesiskas darbības, lemjot par "BioNTech/Pfizer" vakcīnu iepirkšanu Latvijai.

Lai gan pirmajā dienesta pārbaudē secināts, ka amatpersonas nav rīkojušās prettiesiski un nav pārkāpušas dienesta pilnvaras, tomēr, vērtējot procesu, kā notikusi lēmumu pieņemšana, secināts, ka "viennozīmīgi nav ievēroti labas pārvaldības principi," iepriekš sacīja ministrs.

Kā piemēru viņš izcēla faktu, ka darba grupa, kas radīta vakcīnu iepirkumu veikšanai, nav izveidota ar rīkojumu - tā ir pastāvējusi pēc savstarpējas vienošanās. No liecībām esot nojaušams, kas sapulcēs ticis runāts, bet nav protokolu vai dokumentu, kuros aprakstīts, par ko runāts. "Ir iemesls domāt, ka tādu vienkārši nav bijis," piebilda politiķis.

Vēlāk martā intervijā Latvijas Televīzijai Pavļuts pavēstīja, ka ir nolēmis rosināt jaunu dienesta pārbaudi par visiem vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, veidojot vakcīnu portfeli kopš pagājušā gada rudens.

Jau vēstīts, ka pirmajā iepirkumā, līdz 2020.gada 19.novembrim, Latvija varēja pieteikties līdz 860 000 "Pfizer" vakcīnu devām, bet faktiski tika pieņemts lēmums par 97 500 iepirkšanu. Nākamajā kārtā, kad tika piedāvātas 430 000 šī ražotāja vakcīnu devas, Latvija pieteicās uz 100 000 devu.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!