Aiz sevis atstājot kuplu skaitu mazmazmazbērnu, mirusi pasaulē vecākā amerikāniete

Hestere Makkardela Forda 2016. gadā.

FOTO: AP/Scanpix

Vecākā amerikāniete pasaulē Hestere Makkardela Forda mūžībā devās sestdien, 17. aprīlī. Viņa bija 115 (iespējams, 116) gadu veca.

Hestere piedzima Lankasteras apgabalā, Dienvidkarolīnā un savu vīru Džonu Fordu apprecēja vien 14 gadu vecumā, vēstīts izdevumā "The Charlotte Observer". Pirmais bērns no divpadsmit pārim piedzima jau nākamajā gadā, kad Hestere bija 15 gadu veca. Gadsimtu vēlāk savā mūža pēdējā dienā viņai bija 68 mazbērni, 125 mazmazbērni un vismaz 120 mazmazmazbērni.

"Viņa bija mūsu ģimenes nelokāmais pīlārs un sniedza mums visiem nepieciešamo mīlestību, atbalstu un sapratni," izdevumam "The Charlotte Observer" teica Hesteres mazmazmazmeita Teniša Patersone-Pove.

1

Viņas ģimene pamanīja, ka dažos dokumentos par Hesteres dzimšanas gadu minēts 1905. gads, bet citos – 1904. Jebkurā gadījumā Hestere par vecāko amerikānieti kļuva 2020. gada novembrī, kad nomira iepriekšējā rekordiste Alēlija Mērfija, kura nāves dienā bija 114 gadu veca.

Hestere un Džons Fordi uz Šarloti Dienvidkarolīnā pārēlās ap 1960. gadu. Pēc vīra nāves 1963. gadā Hestere līdz 108 gadu vecumam dzīvoja viena, līdz ievācās pie savas ģimenes, kur dienas vadīja dziedot, spēlējot spēles, baudot svaigu gaisu, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, skatoties filmas un šķirstot vecus fotogrāfiju albumus, stāstīja viņas mazmeita Mērija Hila.

Kad viņai 2020. gada intervijā jautāja, kas ir viņas ilgā mūža pamatā, Hestere atbildēja: "Viss, ko es zinu, ir tas, ka es dzīvoju pareizi." Protams, zinātniekiem ir ir pašiem savas teorijas par tādiem ilgdzīvotājiem kā Hestere.

Piemēram, 2019. gada pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "Proceedings of the National Academy of Sciences", noskaidrots, ka ilgdzīvotājiem ir lielāks retu imūnsistēmas šūnu līmenis asinīs. Šīs šūnas, kas tiek dēvētas par CD4 CTL šūnām, spēj tiešā veidā uzbrukt inficētajām un vēža šūnām, palīdzot cilvēkam izvairīties no slimībām.

Citos pētījumos noskaidrots, ka arī gēni spēlē nozīmīgu lomu cilvēka mūža garumā. Piemēram, gēnu ABO, CDKN2B, APOE un SH2B3 varianti ir biežāk sastopami ilgdzīvotājos nekā cilvēkos, kuru mūža ilgums ir normāls. Šie gēnu varianti samazina dažādu ar vecumu saistītu slimību, piemēram sirdskaišu vai Alcheimera slimības risku.

Protams, arī dzīvesveids un dažādi psiholoģiskie faktori ļauj cilvēkam pagarināt savu mūžu. Dažos pētījumos parādīts, ka optimistiskāki cilvēki mēdz dzīvot ilgāk nekā pesimisti. Tas varētu būt tāpēc, ka "rožaināka" attieksme veicina veselību rosinošākus paradumus un palīdz cīnīties ar neveselīgiem impulsiem.

Arī noteikta diēta ir saistīta ar ilgāku mūžu, tomēr zinātne, kas slēpjas aiz tās, joprojām nav līdz galam skaidra.

Hila pastāstīja, ka viņas vecmāmiņa dienu parasti sāka ar putraimiem brokastīs, pankūkām, vafelēm vai auzu pārslu biezputru. Pēc tam viņa mielojās ar desiņām vai bekonu ar olām, tostermaizi un pusi banāna.