Pavāre, kura nekad vairs neēdīs: Es gatavoju ar acīm, degunu un intuīciju

Pēdējo reizi Loreta ēda pirms sešiem gadiem - viņa noknieba kraukšķīga kartupeļa gabaliņu un samīcīja tā mīksto iekšpusi. Viņa ar savu mammu Jūliju bija parūpējušās, lai vakariņas būtu tieši tādas, kā jaunā sieviete vēlējās, jo abas zināja, ka šī būs viņas pēdējā maltīte mūžā.

Jau pēc pāris minūtēm Loretu pārņēma jau pazīstamas sāpes, kā tas notika vienmēr, kad viņa kaut ko apēda vai izdzēra. Viņa jutās pilna, un viņai metās nelabi, it kā viņas vēders tiktu rauts uz visām pusēm.

Loreta pastūma malā ar ēdienu pildīto šķīvi, lai turpinātu izbaudīt vakaru ģimenes lokā vietā, kas pildīta ar brīnišķīgām bērnības atmiņām, izmēģinot savus spēkus kulinārijā.

"Sēdēt pie vakariņu galda ar mammu un māsu šķita sirreāli un lieliski," teic Loreta.

23 gadus vecā sieviete no šķidra uztura pārtiek jau kopš 2015. gada, taču kāds speciālists Loretai bija lūdzis atkal mēģināt ko apēst, lai izprastu, kāpēc jaunā sieviete pēc ēšanas nonāk tādās sāpēs, kā arī, kāpēc viņa nespēj aiziet uz tualeti nedēļām, reizēm pat mēnešiem ilgi.

Mirkli pirms Loreta bija kādā Londonas slimnīcā, kur viņai pārbaudīja gremošanas sistēmu. Beidzot pēc vairākiem gadiem neziņas un neprecīzu diagnožu kāds padziļināti pievērsās Loretas veselībai.

 

 

 

 

View this post on Instagram

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

A post shared by Cant Eat Can Cook ?✌️ (@the.nil.by.mouth.foodie)

Kad Loreta bija maza, viņa ar savu vecmammu mēģināja atkārtot dažādas receptes, ko redzēja kādā televīzijas kulinārijas raidījumā.

"Viņa bija konditorejas pavēlniece. Katra kūka, ko viņa uzcepa, bija leģendāra," par savu vecmammu atceras Loreta, bilstot, ka viņas un māsas starpā vienmēr izcēlies ķīviņš, kura dabūs izlaizīt bļodu, kurā tika gatavots kūkas krēms. 

Daudzi Loretas atmiņu stāsti par ēdienu vijas ar jaukām un siltām atmiņām par viņas bērnību un ģimenes dzīvi.

Katru ceturtdienu ģimene devās baudīt mielastu vecmammas mājās - Loreta atminas sēdēšanu pie liela galda, ēdot aveņu musu.

"Visi centās parūpēties, lai vectēvs pirmais nepaķer trauku ar mērci, pretējā gadījumā pārējiem vienkārši nekas nepalika," viņa atminas.

11 gadu vecumā Loreta jau gatavoja visai ģimenei - viņas mamma bija friziere, kura līdz vēlam vakaram strādāja salonā, kas bija izveidots garāžā. Viņas klientes jau bija radušas, ka mazā Loreta ieskrien laiku pa laikam, lai iedotu mammai nogaršot jaunāko veikumu.

"Man patika doma, ka no nekā varu uztaisīt ko baudāmu visai ģimenei," stāsta Loreta. 

 

 

 

 

View this post on Instagram

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

A post shared by Cant Eat Can Cook ?✌️ (@the.nil.by.mouth.foodie)

Viņa sāka, atdarinot mammas gatavoto pastu, bet drīz vien sāka gatavot dažādus sautējumus un pīrāgus. Loretas gatavotās gaļas bumbiņas un vistas salāti esot ģimenes iecienītākās maltītes.

Pamatskolā meitene bija skolas kulinārijas konkursu līderis, aiz sevis atstājot arī vecākus bērnus. Kamēr citi skolēni pieturējās pie pastas gatavošanas, Loreta visus pārsteidza ar, piemēram, marinētu cūkgaļu vai stundām ilgi sutinātu liellopa gaļu.

Meitenes mamma Jūlija min, ka Loreta vienmēr bijusi ļoti nekārtīga virtuvē, un tā tas esot vēl šodien. Viņa esot no tiem pavāriem, kurš pamanās izlietot visus katlus, pannas un piederumus, taču Jūlija neesot iebildusi, jo sapratusi, cik ļoti viņas meita šo procesu izbauda.

15 gadu vecumā Loretai diagnosticēja anoreksiju, kas ilga nedaudz mazāk par gadu, un jau šajā laikā jauniete laiku pa laikam sūdzējās par gremošanas sistēmas problēmām, taču joprojām ar smaidu uz lūpām turpināja gatavot un, galvenais, mieloties ar savu veikumu.

Beidzot skolu, Loretai tikai piedāvāta vieta vienā no labākajām Lielbritānijas kulinārijas skolām. Viņa cerēja doties slavenā pavāra Džeimija Olivera pēdās, tomēr pabeidza tikai vienu no trim skolas gadiem, jo sākās nopietni veselības sarežģījumi.

19 gadu vecumā sāpes viņu piekala gultai

"Situācija pasliktinājās ļoti strauji - es nevarēju ne paēst, ne aiziet uz tualeti. Sākās murgs vairāku gadu garumā, no kura nevarēju pamosties," stāsta Loreta.

Murgs sākās ar kāda mediķa pārliecību par to, ka jaunietes straujais svara zudums izskaidrojams vien ar anoreksijas atgriešanos. 

Drīz vien iesaistījās psihoterapeiti, un divus gadus Loreta pavadīja sarunās par ēšanas traucējumiem. Vienu brīdi viņa svēra vien 25 kilogramus.

Piespiest sevi ēst, lai pieņemtos svarā, šķita vienīgā izeja no šī nebeidzamā apļa, pat ja sāpes bija neciešamas.

 

 

 

 

View this post on Instagram

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

A post shared by Cant Eat Can Cook ?✌️ (@the.nil.by.mouth.foodie)

Depresija pieņēmās spēkā, un trīs reizes Loretu pārveda uz psihiskās aprūpes nodaļu.

"Es viņiem skaidroju, ka vienīgais iemesls manai depresijai ir neciešamās sāpes un problēmas ar vēderu, taču neviens man neticēja," viņa stāsta.

Vairākas reizes Loreta mēģināja izdarīt pašnāvību, jo jutusies pilnīgi bezcerīgi savu sāpju, ar kurām neviens nepalīdz cīnīties, dēļ.

Laiks slimnīcā gājis uz riņķi, katrai dienai esot tādai pašai kā vakardiena. 

Pacientiem sešas reizes dienā bija jādodas uz virtuvi, kur viņiem bija sagatavotas trīs galvenās maltītes, kā arī trīs uzkodas. Katra šī maltīte bija jāapēd noteiktā laikā, ko varēja noteikt pēc radio - kad laiks iztecējis, radio izslēdzās. Tā kā nevienam neļāva iet prom no galda, kamēr paēduši nebija visi, Loretu steidzināja un ar komentāriem aplaimoja ne vien citi pacienti, bet arī slimnīcas personāls.

Lielāko daļu laika Loreta pavadīja, saritinājusies bumbā, lai kaut nedaudz mazinātu sāpes, kurās viņa dzīvoja. 

Kaut kādas atbildes par savu veselības stāvokli Loreta saņēma vien pēc vairākiem gadiem, kad viņas reakcijas uz kartupeļiem dēļ, kā arī papildu testiem, jaunietei tika uzstādīts Ēlerta-Danlosa sindroms (EDS) - iedzimta saistaudu slimība, kas var izpausties dažādi.

Testos bija redzams, ka Loretas vēders ir daļēji paralizēts, to nespējot arī iztukšot.

Par šo sindromu jautājumu vē ir daudz, taču skaidrs bija viens - ar varu jaunieti spiest ēst bija pilnīgi bezjēdzīgi.

Mediķis Alans Hakims pauž, ka varot paiet līdz pat 14 gadiem, lai šo sindromu kādam diagnosticētu, jo tā simptomi ir dažādi. 

"Cilvēks var staigāt no speciālista pie speciālista, bet slimību uzreiz var neatklāt. Paiet ilgs laiks līdz tiek savilkti visi pavedieni," viņš skaidro.

 

 

 

 

View this post on Instagram

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

A post shared by Cant Eat Can Cook ?✌️ (@the.nil.by.mouth.foodie)

Sešus gadus pēc savas pēdējās maltītes, Loreta zina, ka vairs nekad neēdīs un pat nepadzersies. Kopš viņai 18 stundas dienā tiek nodrošināta parenterālā barošana, viņas pašsajūta atkal ļauj nodoties saviem vaļaspriekiem, kā arī, kā atzīst pati Loreta, viņa priecājas, ka tas viņai atgriezis svaru un ļāvis atkal iepirkties pieaugušo, ne bērnu nodaļā. 

Protams, tam ir arī ēnas puse, kas ļoti jāuzmana, jo pat mazākais putekļu daudzums var izraisīt infekciju, kas var rezultēties nāvē, tomēr Loreta atzīst, ka viņā ir atgriezusies enerģija, lai pieceltos no gultas.

"Tas noteikti man ir iedevis vairāk, kā atņēmis," pauž Loreta, kurai tagad ir spēks, lai radītu ko jaunu, tāpēc viņa izveidoja "Instagram" profilu, kurā dalās ar savām receptēm.

Ēdienus testē Loretas dzīvokļa biedrene un viņas "Instagram" bilžu autore Eimija, kura pauž lielu prieku par iespēju būt tai, kura var nogaršot visus Loretas radītos brīnumus. 

"Iemesls, kāpēc es netrakoju par zaudēto iespēju ēst - es esmu ļoti atvieglota pēc daudziem sāpēs pavadītiem gadiem. Gatavošana ir tā, kas man sagādā patieso baudu," teic Loreta.

Abas pavada ilgu laiku plānojot, lai ēdiens būtu ne vien gards, bet arī labi izskatītos. Loreta pavadot pat vairākas stundas gatavojoties vien.

"Es gatavoju ar savām acīm, degunu un intuīciju," viņa teic, skaidrojot, ka reizēm pietiek ar smaržu vien, lai noteiktu, cik bagātīga būs ēdiena garša.

Viņa min, ka citi cilvēki ar līdzīgām problēmām ēdienu pagaršojot un uzreiz izspļaujot, taču viņai šāda ideja nekad nav likusies pievilcīga.

"Es neilgojos pēc paša ēdiena, drīzāk pēc komforta un atmiņām, ko tas var sniegt," skaidro Loreta.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!