Covid-19 pandēmijas dēļ ir ierobežotas ceļošanas iespējas ārzemēs, taču tas nenozīmē, ka šis atpūtas veids ir aizliegts pilnībā. Arī tepat, Latvijā, ir daudz dabas taku un objektu, kurus iespējams aplūkot svaigā gaisā!

Kas gan var būt labāks par pastaigu svaigā gaisā kopā ar ģimeni? Portāls "Apollo.lv" ir apkopojis vairākus dabas objektus un takas, kurās ir iespējams baudīt kārtīgu atpūtu.

1. Tērvetes dabas parks

"Latvijas valsts mežu" (LVM) dabas parks Tērvetē ir viena no tūristu iecienītākajām un ģimenei draudzīgākajām vietām Latvijā. Tā kopējā platība ir ap 1200 hektāru, no kuras trešo daļu aizņem Pasaku pasaule.

Iecienītākās parka vietas, kuru apskatei nepieciešamas vismaz trīs stundas, ir Pasaku mežs, Atrakciju laukums un Rūķīšu mežs.

Aktuālie drošības pasākumi parkā:

-rūķu namiņi Rūķu ciemā un pilsētā Čiekurē slēgti,

-koka konstrukciju atrakcijas slēgtas,

-Pasaku bānītis nekursē.

Pastaigu takas apmeklētājiem ir pieejamas, kā arī koka skatu tornis ir atvērts.

Ievērojot aktuālos piesardzības pasākumus, iegādājoties biļetes, tiek aicināts lietot sejas aizsegu, kā arī pastaigas laikā ievērot distanci no citiem parka apmeklētājiem.

Parkā iespējams sastapt gan koka skulptūrās atveidotus pasaku un rakstnieces Annas Brigaderes lugu varoņus – Sprīdīti un Lutausi, Meža Ķēniņu ar galmu, Anneli ar draudzenēm un rūķu saimi –, gan "dzīvus" pasaku tēlus. Šeit iepazīsiet arī seno zemgaļu varenību - tie mūsdienu paaudzēm māj atmiņas, pakāpušies trīs senajos pilskalnos.

Atrakciju laukumā, kur iekārtota atpūtas vieta ar soliem, galdiem un nojumi, var baudīt līdzpaņemto cienastu. Piknika vieta ar grilu, soliem un galdiem izveidota arī līdzās parka centra ēkai, kuru aicinām rezervēt iepriekš, zvanot uz dabas parka Tērvetē informācijas centru.

Parks piedāvā iespēju braukt ar Pasaku bānīti, velosipēdu, nūjot, uzkāpt koka skatu tornī vai Veco priežu parkā ļauties nesteidzīgām pastaigām.

Latvijas valsts mežu dabas parkā Tērvetē vairākas takas ir piemērotas, lai pa tām varētu ērti pārvietoties ratiņkrēsla lietotāji un vecāki ar bērnu ratiņiem. Jo īpaši draudzīgs taku un celiņu reljefs ir Rūķu mežā, un arī pārējās parka daļas apmeklētājiem, kas izmanto speciālos palīglīdzekļus, ir pieejamas asistenta pavadībā.

Laipni aicināti ņemt līdzi arī savu mājdzīvnieku, nodrošinot dzīvnieciņu ar pavadiņu, kā arī nepieciešamības gadījumā - uzpurni.

Tērvetes dabas parks atzīts par izcilāko Eiropas tūristu galamērķi Latvijā EDEN projekta ietvaros.

2. Skrīveru dendroloģiskais parks

Tikai nepilnus 80 kilometrus no Rīgas, šosejas Rīga – Daugavpils malā atrodas Skrīveru svešzemju koku stādījumi, bet ceļa otrā pusē starp šoseju un Daugavu – Skrīveru dendrārijs.

Tie ir unikāli Eiropas nozīmes meža vēstures objekti, kuru veidošana uzsākta 1891. gadā. Parka stādījumu plānu izstrādājis un dēstījumus īstenojis Skrīveru muižas īpašnieks Maksimilians Siverss (1857 – 1919).

Skrīveru dendroloģiskais parks kopā ar svešzemju koku stādījumiem aizņem 392 hektārus, tajā sastopamas apmēram 300 introducētās koku un krūmu sugas, kas saglabājušās no tām 679 sugām, kas te auga pirms Pirmā pasaules kara.

30 no tām ir ievērojami retumi Eiropas mērogā. Kopš 1977. gada 17 hektārus lielais Skrīveru dendrārijs ir aizsargājams dabas objekts. Dendrāriju katru gadu apmeklē dendrologu delegācijas no dažādām Eiropas valstīm.

Skrīveru svešzemju koku stādījumi.

FOTO: mammadaba.lv

Šī ir iespēja iepazīties ar citu zemju tradicionālo mežu ainavu, nepametot Latvijas teritoriju. Šurp var doties izzinošā vienas dienas ekskursijā kopā ar ģimeni vai klasi, vai arī iekļaut šo objektu kādā garākā ceļojuma maršrutā.

3. Pokaiņu mežs

LVM Pokaiņu mežs ir neparasts tūrisma objekts savu brīnumaino nostāstu dēļ. Tas atrodas 13 kilometru attālumā no Dobeles, braucot Īles virzienā. Izvietojies uz stāviem pauguriem un dziļām ielejām, veido neparasti gleznainu ainavu.

Te, sapulcējušies grupās, kaudzēs, akmens upēs un valnīšos, atrodas slavenie Pokaiņu akmeņu krāvumi. Tik liela visu izmēru un formu akmeņu koncentrācija vienuviet rada patiesi neparastu iespaidu.

Tas daudziem cilvēkiem liek sajust savdabīgus enerģijas strāvojumus - vieni redz vīzijas, bet citi – uztver informācijas plūsmu. Gidi un LVM Pokaiņu meža apmeklētāji stāsta arī par novērotām anomālām dabas parādībām, savukārt zintnieki, dziednieki un ekstrasensi šo vietu nešaubīgi uzskata par senu svētvietu.

Pokaiņu mežs.

FOTO: mammadaba.lv

Ja tomēr dzīves pārliecība un zinātniskā pamatojuma trūkums liedz ticību pārdabiskiem brīnumiem, tad apkārtnes miers un iespēja izbaudīt interesantu pastaigu svaigā gaisā iepriecinās jebkuru skeptiski noskaņotu prātu. Galvenais – neaizmirst ērtus apavus, jo takas ved pa paugurainu apvidu, ko sevišķi iecienījuši orientēšanās sporta piekritēji.

4. Meža ieloka pērle - Gulbju ezers

Vien rudenim raksturīga maģiskā rīta migla, saulainas dienas un dzestri vakari. LVM atpūtas un tūrisma centrs "Spāre" atrodas gleznainā Gulbju ezera krastā. Šogad, kad tūristi priekšroku dod ceļojumiem un atpūtai, baudot Latvijas ainavas, bijusi liela interese par ezeru – par tā dziļumu, lielumu un vēsturi.

Gulbju ezers atrodas Ventas – Usmas ieplakā 29 metrus virs jūras līmeņa. Uz ziemeļaustrumiem no Usmas ezera, Talsu novadā 0,2 kilometrus no Spāres stacijas.

Ezera platība ir viens kvadrātmetrs, ezers ir ovālas formas 2,2 kilometru garš ar salu. Sala A pusē nu jau kļuvusi par pussalu. Baseina platība 7,5 kvadrātmetri.

Ezera krasti ir daļēji purvaini (tos nosusina), ezers ātri aizaug. Pie ezera A krasta dienvidu daļā ir lapu kokiem, galvenokārt, bērziem apaugusi sala 1,5 hektāru lielumā. Ieteku ezeram nav. Iztek neliels strauts uz Usmas ezera pieteku Kāņupi.

Gulbju ezera ziemeļaustrumu krastā atrodas apdzīvota vieta Spāre. Ezerā mīt līdakas, asari, raudas, sapalīši, ālanti, zuši, sīgas. No dažādiem avotiem saprotams, ka ezers nav dziļš, tā vidējais dziļums 1,5m, bet dziļākā vieta 2,1m. Visu ezera gultni klāj zemūdens augi.

Gulbju ezers.

FOTO: mammadaba.lv

Teika par ezera rašanos

Ja par vairākiem Latvijas ezeriem atrodamas dažādas teikas par to rašanos, tad vienīgā liecība par Gulbju ezeru saistīta ar Spāres muižas vadītājas Tabitas Kalniņas reiz dzirdēto nostāstu, par kādas meitenes nelaimīgo mīlestību. Meitene ar puisi tikusies vietā, kur šodien atrodas Gulbju ezers.

Reiz meitene atnākusi satikt mīļoto, bet viņu nesagaidīja. Meitene šurp devusies katru vakaru, sēdējusi un raudādama gaidījusi savu mīļoto. Puisi tā arī nesagaidījusi, bet no meitenes asarām izveidojies Gulbju ezers. Pati meitene pārvērtusies par gulbi, lai varētu turpināt gaidīt savu izredzēto. Tā radies pats ezers un arī tā nosaukums.

5. Zvirgzdes baltā kāpa

Latvijas valsts mežu Vidusdaugavas reģiona Vecumnieku novadā ir atklāta jauna tūrisma vieta – Zvirgzdes Baltā kāpa. Tā ir viena no augstākajām iekšzemes kāpām Latvijā, tāpēc šai teritorijai ir gan ģeomorfoloģiska, gan ainaviska vērtība.

Saimnieciskā meža teritorijā ir izveidota skatu platforma, kas ļauj vērot ainavu virs koku galotnēm un iekārtota atpūtas vieta ar informatīvu stendu un aprakstu par Zvirgzdes Balto kāpu. un iekārtota atpūtas vieta ar informatīvu stendu un aprakstu par Zvirgzdes Balto kāpu. Atpūtas vietā labi redzamas koksnes izmantošanas priekšrocības – visas būves ir no koka. Atpūtas vieta pieejama arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Zvirgzdes baltā kāpa.

FOTO: mammadaba.lv

Apkārtējai saimniecisko mežu teritorijai sadarbībā ar Vecumnieku novadu, Vecumnieka novada tūrisma centru, biedrību "Zemgales Mantojums" apspriests un saskaņots teritorijas apsaimniekošanas plāns, kas ietver gan mežsaimniecisko, gan tūrisma vietas uzturēšanas darbību aprakstu.

Latvijas valsts meži, aicina saudzēt Zvirgzdes kāpu masīvu un nepārvietoties ar motorizētiem transporta līdzekļiem teritorijās ārpus ceļiem, kas iedarbojas degradējoši uz kāpām un meža vidi, un vienlaicīgi ir pretrunā ar likumdošanas normatīvajiem aktiem.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.