/nginx/o/2020/11/26/13497151t1haba9.jpg)
Ar Covid-19 saslimušo ūdeļu liktenis audzētavā "Baltic Devon Mink" Iecavas novadā joprojām nav zināms. To izšķirs vīrusa genoma izpētes rezultāti, kas būs zināmi tuvākajā laikā. Laboratoriskie izmeklējumi liecina, ka vīrusa izraisītājs ir plaši izplatījies ūdeļu novietnē, taču dzīvnieku stāvoklis ir labs un ūdelēm jau ir konstatēta antivielu veidošanās, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
Ūdelēm šobrīd nenovēro slimības pazīmes un nekas neliecina, ka nobeigtos vairāk dzīvnieku. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālisti situāciju raksturo kā labu un cerīgu.
"Dzīvnieki jūtas labi, un sāk parādīties kucēni, piedzimuši. Tas mūs priecē, ka piedzimušie kucēni jūtas labi. Viņu mirstība nav novērota, kas mums dod papildu cerību. Tas process sāksies ļoti aktīvi, kucēnu dzimšana būs, tas dod cerību, ka viss būs kārtībā," sacīja PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktores vietnieks Edvīns Oļševskis.
Beigto dzīvnieku analīžu rezultāti rāda, ka Covid-19 ir plaši izplatījusies novietnē, kur mīt vairāk nekā 60 000 ūdeļu.
Oļševskis sprieda, ka inficējušies varētu būt 80%. "Labā ziņa, ka nav pazīmju un nav arī miršanas. Bet laboratoriskie izmeklējumi rāda, ka slimība ir izplatījusies strauji," stāstīja PVD pārstāvis.
Pagājušajā nedēļā no dzīvām ūdelēm paņemti asins paraugi un uztriepes no rīkles. No sešām ūdelēm četras bija pozitīvas.
"Tie rezultāti interesanti. Trijām no viņām bija antivielas jau izstrādājušās. Kombinācijas bija dažādas. Viena bija, kas jau pilnībā bez vīrusa, ar stabilu antivielu titru, kas ir pārslimojusi un pilnīgi aizsargāta," stāstīja Olševskis.
Paraugi nosūtīti vīrusa genoma izpētei, lai noteiktu, vai ūdelēs nav notikusi vīrusa mutācija. Tas ir iztrūkstošais faktors, lai pieņemtu gala lēmumu attiecībā uz ūdeļu nākotni.
Ar Covid-19 saslimuši astoņi ūdeļu audzētavas darbinieki.
"Šobrīd mēs zinām, kādi ir cilvēku sekvenēšanas rezultāti, un pietrūkst datu par ūdelēm," stāstīja PVD pārstāvis.
Ja nebūs būtiskas atšķirības vīrusa genoma sekvencēs no darbinieku sekvenēšanas rezultātiem, ja sekvences ir pilnīgi vienādas, tas pierādītu, ka cilvēki ir ienesuši slimību ūdeļu fermā.
Tādā gadījumā arī varēs secināt, ka, ūdeļu slimībai cirkulējot, dzīvniekiem inficējot viens otru, ūdeļu fermā nav notikušas mutācijas – “vīruss ir neizmainīts, tāds, kāds iegāja, tāds viņš ir. Tas ir ļoti svarīgi, lai tālāk spriestu par šo tālāko uzraudzību,” norādīja Olševskis.
Tad ūdelēm nedraudēs radikāli pasākumi.
Un, pat ja sekvences atšķiries un atklāsies vīrusa mutācija, tas vēl nenozīmēs, ka ūdeles jālikvidē.
"Ne visas šīs mutācijas ir tādas, kuras ūdeles var nodot cilvēkiem, jo piemēram. Lietuvā, kur ir četras ūdeļu novietnes skartas kopš novembra, joprojām tur strādā cilvēki, un saslimšana pēc tam nav konstatēta, kaut arī ūdelēm šis vīruss bija izmainīts. Viņš nedaudz var izmainīties, bet tas nenozīmē, ka rada bīstamību cilvēkiem,"Olševskis.
Ja vīrusa mutācija nav spēcīga, tas nav tik attīstīts, lai varētu atkal inficēt cilvēku. Tas ir novērots kaimiņos Lietuvā. Šobrīd ir zināmas divas valstis, kur vīruss ūdelēs ir pārveidojies un nonācis atpakaļ pie darbiniekiem. Tā ir Nīderlande un Dānija, kur šī iemesla dēļ izkāva ūdeles.
