Laikam kļūstot siltākam, arvien vairāk cilvēku izvēlas atpūtu dabā. Viena no, iespējams, labākajām - aktīva atpūta mežā. Portāls "Apollo.lv" apkopojis vairākas aktīvās atpūtas iespējas Latvijas mežos.

Orientēšanās

Orientēšanās ir viena no populārākajām sporta spēlēm, kurā var piedalīties visa ģimene. Tas ir sporta veids, kur dalībnieks izmanto precīzu karti un kompasu, lai atrastu apvidū izvietotus kontrolpunktus.

Orientēšanās.

FOTO: mammadaba.lv

Kā saka paši orientieristi: "Varētu teikt, ka orientēšanās mazliet atgādina piedzīvojumu ar mantu meklēšanu, ar ko tik jautri nodarbojās Pepija Garzeķe."

Lai to darītu, nav nepieciešama iepriekšēja pieredze vai īpaša sagatavošanās. Viss, kas vajadzīgs, ir vēlēšanās pavadīt laiku svaigā gaisā, piemērots apģērbs un – ak, jā, vēl arī apavi, kompass un karte.

Makšķerēšana

Latvijas mežos ir daudz zivīm bagātu ezeru, kur kārtīgam copmanim izvilkt savu lielo lomu. Te jāpiemin, ka līdakas un asarus jūs atradīsiet visos LVM pārvaldījumā esošajos ezeros, bet Zebrus ezerā paveras lieliskas iespējas pacīnīties ar prāvu zandartu, kuri ziemā tur ķeras īpaši labi.

Makšķerēšana.

FOTO: mammadaba.lv

Pie zemāk minētājām LVM apsaimniekošanā esošajām ūdenskrātuvēm atrodams tas, kas nepieciešams veiksmīgai makšķerēšanai: naktsmītnes, laivu noma, ērta autostāvvieta un labiekārtota atpūtas vieta, lai makšķernieks varētu doties šurp kopā ar visu ģimeni vai kuplākā draugu pulkā.

Ūdenskrātuvju saraksts:

  • LVM Tērvetes ūdenskrātuve;
  • LVM Kaņiera ezers;
  • LVM Gulbju ezers;
  • LVM Lielauces ezers;
  • Tūrisma un atpūtas centrs "Spāre";
  • Konferenču un tūrisma centrs "Ezernieki".

Medības

Neatņemama dabas sastāvdaļa Latvijā ir medījamie dzīvnieki, kurus cilvēki vēsturiski medījuši, lai nodrošinātu sev iztiku.

Mūsdienās medību tradīcijas tiek turpinātas, lai, regulējot dzīvnieku skaitu, novērstu postījumus mežsaimniecībai un lauksaimniecībai.

Latvijā no visiem dzīvniekiem medījami ir tikai daži. Un šiem dzīvniekiem ir noteikta medību sezona.

Visu gadu ir atļauts medīt tikai tos dzīvniekus, kas pārlieku savairojušies – meža cūkas, lapsas, Amerikas ūdeles un jenotsuņus.

Meža cūkas.

FOTO: mammadaba.lv

Protams, jāielāgo, ka pavasarī medniekam īpaši jāuzmanās, lai dzīvniekus netraucētu laikā, kad pasaulē nāk to mazuļi.

Vasaras sezonai sākoties, ir atļauts medīt stirnas, āžus, bebrus, slokas, vilkus, pelēkās vārnas un žagatas.

Iestājoties rudenim drīkst medīt aļņus, staltbriežus, rubeņus, mežirbes, fazānus, lauku un mājas baložus, pelēko un balto zaķus, meža caunas, seskus, meža zosis. Medību kalendārs ir redzams šeit.

Latvijā ir aptuveni 25 00 mednieku, kas ir tikai 1% no Latvijas iedzīvotājiem. Mednieki ir tie, kas vislabāk pārzina Latvijas mežus un faunu.

Viņi rūpējas arī par meža dzīvniekiem, ziemā tos piebarojot, kā arī veic medījamo dzīvnieku uzskaiti un aizsardzību.

Medību norisi nosaka Medību likums, un uzrauga Valsts meža dienests (VMD). Lai drīkstētu medīt un saņemtu mednieka apliecību, jānokārto gan teorētiskais, gan praktiskais eksāmens.

Arī ārvalstu pilsoņi ir tiesīgi medīt mūsu valstī, ja viņi saņēmuši savā valstī izdotu mednieka apliecību un VMD izsniegtu atļauju medīt Latvijā. Gadā medīšanai Latvijā tiek izsniegtas atļaujas vairāk nekā 1000 ārzemniekiem.

Egils Ozols, LVM Rekreācija un medības direktors stāsta: "Medības Latvijā iecienījuši mednieki no Austrijas, Dānijas, Francijas, Itālijas, Norvēģijas, Polijas, Somijas, Vācijas, Zviedrijas un citām valstīm.

Šie mednieki atšķirībā no vietējiem maksā prāvas summas, lai piedalītos īpaši viņiem organizētā medību procesā."

Ir daudz iespēju medīt Latvijas valsts mežos, taču šeit norādītas vietas, kur tiek piedāvāta pilna apjoma medību organizācija – sākot ar labiekārtotu atpūtas vietu un naktsmītni un beidzot ar pavadīšanu un transportēšanu uz medību vietām - tūrisma un atpūtas centrs "Spāre" un konferenču un tūrisma centrs "Ezernieki".

Purva takas

Purvs ir īpaša pasaule ar savām krāsām, smaržām un noskaņām, ar augiem, kādi neaug citur, un dzīvniekiem, kuru senči purvu par mājvietu izvēlējušies pirms gadu tūkstošiem. Bet, lai iemīlētu, purvs ir jāiepazīst.

Purva taka.

FOTO: mammadaba.lv

Neraizējieties, nemaz nevajadzēs mērcēt kājas purva rāvā, mūsdienās purvu var izstaigāt arī sausām kājām, jo LVM vien Latvijas purvos ir uzbūvējusi astoņas dēļu laipas:

  • Vasenieku purvā;
  • Tīrumnieku purvā;
  • Dunikas purvā;
  • Bezdibeņa ezeram;
  • Čužu purvā;
  • Planču purvā, apkārt Purezeram un Bezdibeņa ezeram.

Par to, kādas neparastas sajūtas pārņem purvā, kādus augus, dzīvniekus, putnus var ieraudzīt, kādas krāsas un smaržas valda šajā īpašajā pasaulē, iespējams uzzināt "Mammadaba" žurnālā "Purva rapsodija".

Putnu vērošana

Pavasaris ir īstais laiks, kad dabas mīļiem un zinātgribētājiem doties putnus lūkot un ausīties.

Putnu vērošana var kļūt par interesantu aktivitāti ģimenes un draugu lokā un, iespējams, pat pāraugt hobijā vai aizrautīgā sacensībā, kurš atklās vairāk putnu!

Tomēr, vai putnus vērot ir tik viegli? Uz to atbildi sniegs LVM un Latvijas putnu fonda izdotais izziņas materiāls.

Putnu vērošana.

FOTO: mammadaba.lv

Ziemā katrs meža iemītnieks veido krājumus. Interesanti, ka putnus barot ziemā nav nepieciešams, jo, lai cik bargi būtu laika apstākļi, putni ir raduši paši sev vajadzīgajā daudzumā atrast barību arī aukstajā sezonā.

Tomēr gan Latvijā, gan citur pasaulē putnu barošana ziemā ir cilvēku iemīļota nodarbe un, ja to dara atbildīgi, tas putniem atvieglo barības sameklēšanu. Uzziniet, kā to darīt pareizi.

Lai gan putnu vērošana ir iespējama jebkur, Latvijā ir vietas, kurās noteiktā sezonā un apstākļos uzturas ievērojami lielāks skaits putnu nekā citur.

Piedāvājam iepazīties ar dažām no putnu vērošanas vietām, kur veiksmes gadījumā sastopams lielāks sugu skaits, vai ieraugāmi retu sugu pārstāvji.

Taču jāņem vērā – meklējot kādu konkrētas sugas pārstāvi, jāzina tā dzīvesveids, piemēram, dzeņus meklēt jādodas mežā, bet zosveidīgos – uz jūras piekrasti.

Portāls "Apollo.lv" apkopojis vietas, kurās iespējams vērot putnus:

  • Dunikas dabas liegums un purva taka;
  • Daugavas loki;
  • Līgatnes upes krasts;
  • Niedrāju - Pilkas purvs;
  • Skrīveru Dendroloģiskais parks;
  • Baltā kāpa (Pūrciema apmetne);
  • LVM Tērvetes ūdenskrātuve;
  • LVM Kaņiera ezers;
  • Jūrkalnes stāvkrasts;
  • LVM tūrisma un atpūtas centrs "Ezernieki".

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.