/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2020/10/28/13440261t1hb884.jpg)
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), sekojot ASV prezidenta Džo Baidena paziņojumam par Armēņu genocīda oficiālu atzīšanu, paziņojis, ka uzskata šādu lēmumu par nepārdomātu un pauda, ka šāds solis no Latvijas puses būtu uzskatāms par nacionālo interešu upurēšanu.
Pabriks uzsvēris, ka Baidena lēmums sarežģīs Turcijas un ASV savstarpējās attiecības, kā arī NATO iekšējo kohēziju. Viņaprāt, Armēnijas genocīda atzīšana ir nepārdomāts solis un viņš kritiski vērtē citu Saeimas deputātu ieceri atzīt Osmaņu impērijas īstenoto sistemātisko masveida nogalināšanas un piespiedu relokācijas kampaņu pret Armēņu tautu kā genocīdu.
Tiek lēsts, ka divus gadus ilgajā Turku nacionālistu īstenotajā vardarbības kampaņā bojā gāja aptuveni 1 miljons armēņu.
Genocīda rezultātā tika iznīcinātas vairāk kā 2 tūkstošus gadu ilgās Armēņu kultūras tradīcijas Anatolijas pussalā.
ASV prezidenta pozīcija senajā armēņu genocīda jautājumā tikai apgrūtinās sadarbību starp 2 NATO valstīm, tad kad tas visvairāk vajadzīgs. Līdzīgu padomu varu dot arī tiem Latvijas parlamentāriešiem, kuri ar šādu soli vēlas nopirkt indulgences sev, upurējot nacionālās intereses.
— Artis Pabriks (@Pabriks) April 25, 2021
Pabriks iepriekš savos publiskajos izteicienos ieņēmis Turciju atbalstošu pozīciju.
1915.gada 24.aprīlī toreizējās Osmaņu impērijas varasiestādes apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties nogalināti. Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu ceļā zaudēja dzīvību slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ.
Saskaņā ar armēņu vēsturnieku aplēsēm Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara gados tika nogalināts aptuveni pusotrs miljons armēņu. Vēsturiskajā Armēnijā, kas atrodas mūsdienu Turcijas ziemeļaustrumos, genocīdā un deportācijās armēņu kopiena tika pilnībā iznīcināta.
Armēnija pieprasa, lai mūsdienu Turcija atzīst notikušo par genocīdu, bet Ankara kategoriski atsakās to darīt, un turpina turēties pie viedokļa, ka armēņu upuru skaits mērāms ap pusmiljonu, nevis pusotru miljonu, kā uzskata Erevāna.
Turcija turklāt apgalvo, ka patiesībā Pirmā pasaules kara laikā, norisinoties cīņai starp Osmaņu un Krievijas impērijām par kontroli pār Anatolijas austrumdaļu, līdz ar simtiem tūkstošiem armēņu gāja bojā tikpat daudz turku.