Vakcinācija visiem iedzīvotājiem un 1,82 miljardu eiro atbalsts. Viss, kas jāzina par valdības sēdē lemto (9)

 Video: MK preses konference

No 3.maija sāks visu iedzīvotāju vakcināciju bez prioritāro grupu dalījuma

Visu iedzīvotāju vakcināciju bez prioritāro grupu dalījuma tomēr sāks no 3.maija, otrdien vienojās valdība.

Sākotnēji visu sabiedrības locekļu vakcināciju pret Covid-19 bez prioritāro grupu dalījuma bija plānots sākt ne vēlāk kā 10.maijā, tomēr diskusijās tika nolemts, ka šādu soli varētu spert jau ātrāk.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) žurnālistiem pavēstīja, ka šādā gadījumā no 3.maija cilvēki varēs ieiet "manavakcina.lv" un pieteikties vakcīnai. Attiecīgi, no 3.maija jebkuram iedzīvotājam no 16 gadu vecuma būs iespēja pieteikties uz attiecīgo brīvo vietu "manavakcina.lv". Pēc ministra vārdiem, tādējādi arī zūd līdzšinējā prioritārā secība.

Jau ziņots, ka, turpinot vakcināciju, šodien tika atvērta vaļā nākošā prioritārā grupa - ieslodzījuma vietu, patversmju iemītnieki un darbinieki, Nacionālā veselības dienesta vakcinācijas projekta pārstāve Agnese Strazda.

Šobrīd kopā vakcinācijai pret Covid-19 izmantotas 262 602 vakcīnas šādās prioritārajās grupās: 45 447 devas saņēmuši iedzīvotāji ar hroniskām saslimšanām, 105 890 devas - iedzīvotāji virs 60 gadiem, 69 194 devas - veselības aprūpes darbinieki, 14 244 devas - sociālās aprūpes centru darbinieki.

Ministru kabineta sēdi pārtrauc līdz ceturtdienai

Valdības otrdienas sēdei ieilgstot, ministri lēma tajā iesniegtos jautājumus pabeigt izskatīt ceturtdien, 29.aprīlī.

Plānots, ka valdības sēde ceturtdien notiks plkst.10 un tajā tiks skatīti ar Covid-19 pandēmiju saistītie jautājumi.

Līdz ar to valdība ceturtdien lems par aizdevumu piešķiršanu 51 pašvaldību investīciju projektam Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai.

Tāpat tiks spriests par klātienes mācību procesa papildināšanu ar nosacījumu, ka klātienē varēs īstenot arī individuālas nodarbības profesionālās ievirzes izglītības programmas izglītojamiem epidemioloģiski drošajos novados, kuru 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz slieksni 200.

Valdība arī spriedīs, vai atļaut rīkot valsts pārbaudījumus vidējās izglītības pakāpes iegūšanai.

Ministru kabinetam ceturtdien arī būs jālemj par priekšlikumu sašaurināt uzņēmumu loku, kas var pretendēt uz valsts atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem. Tāpat tiks lemts par astoņu miljonu eiro novirzīšanu sporta centru fiksēto izdevumu segšanai.

Valdība par ierobežojumu pārskatīšanu diskutēs pēc divām nedēļām

Valdība par ierobežojumu pārskatīšanu diskutēs pēc divām nedēļām, 11.maijā, otrdien vienojās Ministru kabinets.

Uzklausot valdības pieaicināto ekspertu viedokli par epidemioloģisko situāciju un viņu pausto priekšlikumu esošajā situācijā vēl nepārskatīt epidemioloģiskās drošības pasākumus, valdība vienojās pie šī jautājuma atgriezties pēc divām nedēļām, 11.maijā.

Vienlaikus ministri uzdeva ekspertiem līdz 11.maijam izvērtēt, pie kādiem nosacījumiem būtu iespējams nodrošināt pasākumus ārā, tostarp ēdināšanas un izglītības jomās.

Sēdes laikā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) aicināja jautājumu par ierobežojumu pārskatīšanu skatīt kontekstā ar vakcinācijas procesu un atteikšanos no vakcinējamo prioritārajām grupām. Šim viedoklim pievienojās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), kurš atzina, ka būtu jānodrošina iespēja ikvienam pieteikties vakcinācijai pret Covid-19.

Rezultātā ministri atbalstīja veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) priekšlikumu jau no 3.maija ikvienam gribētājam atļaut vakcinēties pret Covid-19.

Valdībā negūst atbalstu Pabrika ierosinājums 4.maijā atļaut militārās tehnikas braucienu Daugavpilī

Valdībā otrdienas vakarā neguva atbalstu aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP) ierosinājums 4.maijā atļaut militārās tehnikas braucienu Daugavpilī.

Atzīmējot Latvijas Neatkarības atjaunošanu, aizsardzības ministrs rosināja valdību 4.maijā atļaut militārās tehnikas "izbraukšanu cauri" Daugavpilij.

Pabriks otrdien valdībā skaidroja, ka pērn, ņemot vērā valstī izsludinātā ārkārtējā stāvokļa pagarināšanu, Daugavpilī 4.maijā plānotā Latvijas Neatkarības atjaunošanas 30.gadadienai veltītā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) diena, tostarp parāde, nenotika.

Ņemot vērā epidemioloģisko stāvokli, parādi arī šogad nevarēs rīkot, taču vienlaikus Aizsardzības ministrija ir padomājusi par nelielu 4.maija programmu, proti, "ierobežota daudzuma militārās tehnikas izbraukšanu cauri pilsētai". Šāds pasākums, pēc ministra teiktā, prasītu 5-10 minūtes.

Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis skaidroja, ka Operatīvās vadības grupā šāda militārās tehnikas demonstrēšanu atbalstu neguva, jo netika raksts kompromiss par to, kā drošā veidā šādu pasākumu organizēt.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) ministri - tieslietu ministrs Jānis Bordāns, satiksmes ministrs Tālis Linkaits un izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska - kopumā pauda atbalstu šādas militārās tehnikas demonstrēšanai.

Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) pauda atbalstu Pabrika iniciatīvai.

No citu ministru puses komentāri izpalika vai arī tie pauda skeptisku attieksmi Pabrika ierosinājumam. Piemēram, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) norādīja, ka no vienas puses šāds pasākums izklausās labs, taču ir jāpadomā par vietējiem iedzīvotājiem un to, kā iekšlietu struktūras spēs uzraudzīt, vai iedzīvotāji ievēro distanci. "Viss tas ir ļoti skaisti, tomēr labāk lai paliek savā mājā un katrs savā mājsaimniecībā uzklāj galdu," uzsvēra Gerhards.

Ministru diskusijās pat izskanēja 4.maija pretnostatīšana 9.maijam jeb Uzvaras dienai, kuras atzīmēšana ierasti pirms pandēmijas vienkopus pulcējusi daudzus iedzīvotājus.

Arī premjers Krišjānis Kariņš (JV), paužot savu viedokli, norādīja, ka atļaujas došana šādam pasākumam varētu liecināt par riskiem ar nepareiza signāla došanu sabiedrībai un to, kā sabiedrība to uztvertu. "Būs 20 cilvēki, bet ja sanāks tūkstošiem, tad nebūs iespējami kontrolēt," uzsvēra premjers.

Ņemot vērā minēto, Pabrika priekšlikums visu valdības locekļu atbalstu neguva.

Pabriks vēl ministriem vērsa uzmanību, ka lēmums aizliegt tehnikas demonstrēšanu ir nepareizs. Lai arī Operatīvās vadības grupa nedeva akceptu, Pabriks norādīja, ka valdība nevarot pilnīgi visus politiskos lēmumus pieņemt, šauri skatoties no epidemiologu viedokļa.

"Mēs patiesībā noraidām valstisku svētku atzīmēšanu pilsētā un vienlaikus mēs zinām, ka neko daudz vairāk nemainīsim arī nedēļu vēlāk. Valsti vada Ministru kabinets, nevis epidemiologi," norādīja Pabriks.

Lai iepazīstinātu ar NBS arī tos iedzīvotājus, kuriem nav iespēju apmeklēt tradicionālo valsts svētku parādi 18.novembrī Rīgā, 2012.gadā aizsardzības nozare sāka jaunu tradīciju - valsts Neatkarības atjaunošanas dienā, 4.maijā, kādā no Latvijas novadiem organizēt NBS dienu.

Bruņoto spēku dienas pasākumi kopš 2013.gada norit ar devīzi "4.maijs - Brīvības svētki".

Pirmā šāda diena notika 2012.gadā Rēzeknē.

Pavļuts: No nākamās nedēļas vakcinācijas centri darbosies katru dienu

No nākamās nedēļas vakcinācijas centri, kas līdz šim izmantoti nedēļas nogalēs, kad vakcīnu pieejamība to atļauj, darbosies katru dienu, žurnālistiem pavēstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Paredzēts atvērt arī līdz šim neizmantotus trešā tipa jeb mazākos vakcinācijas centrus Kuldīgā - Vieglatlētikas manēžā, Tukumā - Tukuma 3.pamatskolas sporta zālē, Madonā - Sporta centrā, Bauskā - Bauskas Sporta hallē, Alūksnē - Kultūras centrā un Ķekavā - Ķekavas vidusskolā.

Latgalē īstenos izbraukuma vakcināciju ar mobilajām teltīm

Sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem Latgalē divas dienas - piektdien, 30.aprīlī, un sestdien, 1.maijā, - tiks īstenota izbraukuma vakcinācija ar mobilajām teltīm, valdības sēdē atklāja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Šādu pieeju plānots īstenot pašvaldībās ar zemu vakcinācijas aptveri, tostarp Daugavpilī, kur vakcinēti 5% iedzīvotāju, un Rēzeknē, kur poti saņēmuši 8% iedzīvotāju. Tikmēr Daugavpils novadā - 7%, Līvānu novadā - 9%, Ludzas novadā - 9%, Krāslavas novadā - 7%, Preiļu novadā - 8%, Dagdas novadā - 7%, Viļānu novadā - 5%, Krāslavas novadā - 9%, Riebiņu novadā - 6%, Zilupes novadā - 7%, Ciblas novadā - 8%, Rugāju novadā - 9% un Vārkavas novadā - 9%.

Saskaņā ar otrdienas valdības sēdē skatīto prezentāciju par vakcinācijas gaitu, aizvien zemākā vakcinācijas aptvere ir tieši Latgalē, kur vakcinēti vidēji 7,1% iedzīvotāju. Tikmēr vidēji Latvijā šis rādītājs ir 13,6%, kamēr augstākais šis rādītājs ir Kurzemē, kur vakcīnu saņēmuši 15,6% iedzīvotāju.

Valdība atbalsta Latvijas pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no ES Atveseļošanas fonda

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Latvijas pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda.

Ministri atbalstīja Latvijas pieteikumu iesniegt Eiropas Komisijā (EK).

Latvijas pieteikums ES Atveseļošanas fondā paredz klimata pārmaiņu mazināšanas projektiem novirzīt 676,2 miljonus eiro, digitālajai transformācijai - 365,29 miljonus eiro, nevienlīdzības mazināšanai - 370 miljonus eiro, veselības jomai - 181,5 miljonus eiro, bet likuma varai - 37 miljonus eiro.

No plāna izriet, ka 40% jeb 643,21 miljons eiro no ES Atveseļošanas fonda būs tiešs atbalsts komersantiem, nedaudz mazāk kā 60% jeb 1,15 miljardi eiro būs publiskais pasūtījums komersantiem, bet valsts pārvaldes izdevumi veidos 26,64 miljonus eiro.

Vienlaikus valdība uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju līdz šā gada 29.aprīlim sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā (FM) priekšlikumu par inovāciju zinātniski tehnoloģiskās ekspertīzes kapacitātes stiprināšanu viena miljona eiro apmērā.

Tāpat Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) tika uzdots līdz 29.aprīlim sagatavot un iesniegt FM priekšlikumu par bezizmešu transportlīdzekļu iegādi desmit miljonu eiro apmērā. Otrdien notikušajā Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) informēja, ka patlaban notiek VARAM pārrunas ar inženieri un autosportistu Andri Dambi par iespējām Latvijā ražot elektroautobusus skolēnu pārvadājumiem.

Tāpat valdība uzdeva FM sadarbībā ar nozaru ministrijām līdz šā gada 31.maijam veikt Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna ieviešanas administratīvā sloga novērtējumu un sagatavot risinājumus papildu izmaksu segšanai, ņemot vērā EK norādes.

FM aģentūru LETA informēja, ka kopumā ieguldījumi plānoti sešās jomās - digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, veselībā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformā, kā arī likuma varas stiprināšanā.

Nozīmīgi ieguldījumi plānoti energoefektivitātes jomā - daudzdzīvokļu ēku siltināšanā un energoefektivitātes palielināšanā visā Latvijā. Paredzēti arī ieguldījumi elektrības tīklos un infrastruktūrā, kas potenciāli ļaus samazināt patērētājiem elektroenerģijas cenu par 3-5%. Tāpat paredzētas investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes palielināšanai, ar finanšu instrumentu palīdzību sniedzot iespēju uzņēmējiem veidot uzņēmējdarbības infrastruktūras energoefektivitātes projektus.

Pēc FM paustā, būtisks atbalsts paredzēts Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju apmācībai visos līmeņos, sākot no bērniem un senioriem un beidzot ar pieaugušajiem. Vienlaicīgi plānotas investīcijas procesu digitalizācijai uzņēmumos, piemēram, vadības, grāmatvedības, iekšējo resursu pārvaldības sistēmu modernizēšanai. Paredzēts atbalsts finanšu instrumentu veidā komersantu digitalizācijai, sniedzot atbalstu iekšējo resursu pārvaldības un loģistikas rīku attīstīšanai un digitalizācijai.

Nozīmīgas investīcijas plānotas valsts un reģionālas nozīmes autoceļu attīstībā. Savukārt, piemēram, ar industriālo zonu palīdzību paredzēts nodrošināt labi apmaksātu darbavietu izveidi reģionos. Tāpat reģionos plānots palielināt mājokļu pieejamību, attīstot īres dzīvokļu fondu. Plānots atbalsta palielinājums sociālajiem un nodarbinātības pakalpojumiem, palielinot finansējumu deinstitucionalizācijas pasākumiem.

Slimnīcu līmeņošanas reformas ietvaros plānoti ieguldījumi ambulatoro un stacionāro pakalpojumu attīstībā vismaz desmit lielo slimnīcu un 40 sekundāro ambulatoru pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras stiprināšanā un vides pieejamībā.

Atbalsts tiks sniegts arī inovāciju un privāto investīciju izpētē un attīstības veicināšanā, papildus ieguldot klasteru programmā, kuras ietvaros tiktu radīti jauni, zinātniski ietilpīgi inovatīvi produkti, veicināta uzņēmēju, zinātnieku un augstskolu sadarbība. Līdzekļi tiks novirzīti arī augstskolu pārvaldības reformai un atbalstam zinātnei un pētniecībai, doktorantūras zinātniskā potenciāla atjaunošanai.

Ieguldījumi plānoti ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšanai, tiesībsargājošo iestāžu darbinieku apmācībai, sākot no policistiem un beidzot ar augstākās tiesas tiesnešiem.

Tiks arī novirzīts finansējums sociālās iekļaušanas pasākumiem. Tāpat plānots atbalsts energoefektivitātes pasākumiem, uzsvaru liekot tieši uz daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes un uzņēmējdarbības energoefektivitātes pasākumiem. 

Papildu finansējums tiks novirzīts arī produktīvajām investīcijām pētniecībā un attīstībā. Plānā atbalstīta arī reģionālo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo izveide un plūdu risku samazināšanas pasākumi.

Maijā valsts atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem varētu apturēt 54 nozarēm

No šā gada maijā valsts atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem varētu apturēt 54 nozarēm, liecina izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtie Ekonomikas ministrijas (EM) grozījumi noteikumos par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.

EM norādīja, ka kopš šā gada 6.aprīļa ir pārtraukta valstī izsludinātā ārkārtējā situācija, tādējādi virkne nozaru, kuru darbība ārkārtējā situācijā tika apturēta, patlaban var savu saimniecisko darbību nodrošināt.

Ņemot to vērā, EM aicinās valdību lemt par atbalsta pārskatīšanu 54 nozarēm.

Valdības pozitīva lēmuma gadījumā, sākot ar maiju uz valsts atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem nevarēs pretendēt uzņēmumi, kas nodarbojas ar grants un smilts karjeru izstrādi, kūdras ieguvi, elektroenerģijas ražošanu, elektroenerģijas tirdzniecību, ūdenssaminiecību, atkritumu savākšanu, sanitāriju, kā arī dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību.

No maija valsts atbalsta kritērijiem varētu neatbilst uzņēmumi, kas nodarbojas ar ceļu un maģistrāļu būvniecību, dzelzceļu un metro būvniecību, ūdensapgādes sistēmu būvniecību, elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvniecību, hidrotehnisko objektu būvniecību, ēku nojaukšanu, būvlaukuma sagatavošanu, pētniecisko urbumu veikšanu, elektroinstalācijas ierīkošanu, kā arī cauruļvadu, apkures un gaisa kondicionēšanas iekārtu uzstādīšanu.

No maija atbalstu varētu vairs nesaņemt uzņēmumi, kas nodarbojas ar galdnieku darbu, grīdas un sienu apdari, krāsotāju un stiklinieku darbiem, jumta seguma uzklāšanu, kabeļu telekomunikācijas pakalpojumiem, bezvadu telekomunikācijas pakalpojumiem, pavadoņu telekomunikācijas pakalpojumiem, datorprogrammēšanu, konsultēšanu datoru pielietojumu jautājumos, kā arī datoriekārtu darbības pārvaldīšanu.

Atbalstam varētu vairs nekvalificēties uzņēmumi, kas nodarbojas ar datu apstrādi un uzturēšanu, interneta portālu darbību, nodarbinātības aģentūru darbību, cilvēkresursu nodrošināšanu, ainavu veidošanu un uzturēšanu, kombinētiem biroju administratīviem pakalpojumiem, kā arī kopēšanu, dokumentu sagatavošanu un citām specializētām biroju palīgdarbībām.

No maija valsts atbalstam varētu arī nekvalificēties uzņēmumi, kas nodarbojas ar informācijas zvanu centru darbību, datoru un perifēro iekārtu remontu, sakaru iekārtu remontu, sadzīves elektronisko iekārtu remontu, mājsaimniecības piederumu, mājas un dārzu iekārtu remontu, apavu un ādas izstrādājumu remontu, kā arī pulksteņu un juvelierizstrādājumu remontu.

Tāpat valdība lems par finansējuma palielināšanu atbalsta programmai līdz 483,8 miljoniem eiro līdzšinējo 310,8 miljonu eiro vietā.

LETA jau vēstīja, ka pagājušajā nedēļā valdības sēdē Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rosināja domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem.

Savukārt Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts aģentūrai LETA atzina, ka patlaban ir pāragri runāt par atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem.

"Par atbalsta pasākumu izbeigšanu jādomā brīdī, kad vīrusa izplatība būs apturēta un vairs nebūs epidemioloģiskie ierobežojumi. Kamēr ir pandēmija, tikmēr atbalsta pasākumi ir jāsaglabā," uzsvēra Latvijas Bankas eksperts.

Rīgas un tās apkārtnes sabiedriskā transporta attīstībai plānots piesaistīt 295 miljonus eiro

Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformai paredzēts piesaistīt Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 295 miljonu eiro apmērā, paredz otrdien Ministru kabinetā apstiprinātais Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns.

Kā aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijā (SM), ieguldījumi sabiedriskā transporta sistēmas sakārtošanā palīdzēs mazināt transporta radīto negatīvo ietekmi uz galvaspilsētas vides kvalitāti un ļaus veidot iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus integrētus sabiedriskā transporta pakalpojumus.

Piesaistot Eiropas Atveseļošanas fonda finansējumu, Rīgā un Pierīgā mērķtiecīgi plānots stiprināt sliežu transporta - dzelzceļa un tramvaja - lomu. Investīcijas paredzētas, lai uzlabotu pārvietošanās ātrumu ar sabiedrisko transportu, integrējot dzelzceļu ar citiem transporta veidiem.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pauda, ka galvenais uzdevums ir nodrošināt apstākļus, lai veicinātu Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju paradumu maiņu - izvēlēties videi draudzīgu sabiedrisko transportu savām ikdienas gaitām. "Reformu īstenosim, tās pamatā liekot cilvēku vajadzības pēc ērtas, mūsdienīgas, videi draudzīgas un vienotas sabiedriskā transporta sistēmas galvaspilsētā un ap to," sacīja satiksmes ministrs.

SM, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona pārstāvju un transporta nozares speciālisti kopā sagatavojuši vienotu redzējumu par sabiedriskā transporta attīstību Rīgas metropoles areālā. Līdz 2026.gadam pieejamās investīcijas tiks koncentrētas piecu multimodālo transporta koridoru attīstībai.

Ministrijas pārstāvji paredz, ka ieguvēji būs ne tikai apkaimju iedzīvotāji, kuri dzīvo šo transporta koridoru tuvumā, bet visi rīdzinieki. Plānots turpināt arī Rīgas-Bolderājas dzelzceļa līnijas attīstību.

Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta reformā līdz 2023.gada vidum paredzēts izstrādāt un apstiprināt integrētu sabiedriskā transporta konceptu, kas ietvers maršruta tīkla attīstības plānu, biļešu cenu un atlaižu politiku, integrētu kustības grafiku. Tāpat līdz 2023.gada beigām paredzēts ieviest vienoto biļeti, kā arī reāllaika pasažieru informācijas sistēmas.

Līdz 2026.gadam infrastruktūras uzlabojumi ir plānoti piecos no 13 multimodālajiem transporta koridoriem Rīgas metropoles areālā - Rīga-Carnikava-Saulkrasti, Rīga-Dreiliņi, Rīga-Ogre-Jēkabpils, Rīga-Jelgava un Rīga-Bolderāja. Investīcijas plānotas dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai, veidojot jaunus tramvaju līniju pagarinājumus un elektrificējot atsevišķas pilsētas un piepilsētas dzelzceļa līnijas.

Par Atveseļošanas fonda finansējumu plānots iegādāties bezizmešu transporta līdzekļus - jaunus elektroautobusus, tramvajus un bateriju elektrovilcienus.

SM skaidroja, ka, attīstot dzelzceļa satiksmi, plānā paredzēts stiprināt sabiedriskā transporta koridorus no Rīgas uz Bolderāju, Sarkandaugavu un Ziemeļblāzmu, mazinot atkarību no sastrēgumiem un saīsinot ceļā pavadāmo laiku. Savukārt no pilsētas centra uz Dreiliņiem un Purvciemu tiks veidota jauna metrobusa līnija, kāda Rīgā taps pirmo reizi.

Mudinot iedzīvotājus pārsēsties no privātā transporta uz sabiedrisko, tiks nodrošināta pilsētas sabiedriskā transporta integrācija ar dzelzceļa stacijām. Tiks sinhronizēts un integrēts maršrutu tīkls un kustības grafiks, vienlaikus uzlabojot pārsēšanās iespējas dzelzceļa stacijās. Šīs pārmaiņas ļaus pasažieriem ērtāk savienot dažādus transporta veidus.

Atveseļošanas fonda investīcijas paredzētas arī veloinfrastruktūras attīstībai Rīgā un Pierīgā aptuveni 60 kilometru garumā. Plānots attīstīt piecus maģistrālos veloceļu koridorus - Rīga-Carnikava, Rīga-Ulbroka, Rīga-Ķekava, Rīga-Babīte-Piņķi, Rīga-Mārupe. Katrā maršrutā tiks nodrošināta sasaiste starp pilsētas un reģionālās nozīmes veloceļiem.

Kā ziņots, Ministru kabinets otrdien atbalstīja Latvijas pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda.

Ministri atbalstīja Latvijas pieteikumu iesniegt Eiropas Komisijā (EK).

Latvijas pieteikums ES Atveseļošanas fondā paredz klimata pārmaiņu mazināšanas projektiem novirzīt 676,2 miljonus eiro, digitālajai transformācijai - 365,29 miljonus eiro, nevienlīdzības mazināšanai - 370 miljonus eiro, veselības jomai - 181,5 miljonus eiro, bet likuma varai - 37 miljonus eiro.

No plāna izriet, ka 40% jeb 643,21 miljons eiro no ES Atveseļošanas fonda būs tiešs atbalsts komersantiem, nedaudz mazāk kā 60% jeb 1,15 miljardi eiro būs publiskais pasūtījums komersantiem, bet valsts pārvaldes izdevumi veidos 26,64 miljonus eiro.

Atsevišķi valdības ministri aicina atļaut darboties āra kafejnīcām

Atsevišķi valdības ministri aicina Ministru kabinetam dot atļauju darboties āra kafejnīcām.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) valdības sēdē skaidroja, ka viņš nekad nav iestājies par epidemioloģisko drošības prasību atvieglošanu, taču viņš uzskata, ka Covid-10 ierobežojumu sistēmu ir iespējams turpināt sakārtot.

Pabriks novērojis, ka daudzi iedzīvotāji pēc maltītes iegādāšanās to notiesā tuvējos parkos, taču viņš uzskata, ka Covid-19 ierobežojumus ir iespējams sakārtot atbilstoši sezonālajiem apstākļiem. Tas nozīmētu ēstuvju apmeklētāju atrašanos uz terasēm ievērojot distanci.

Tas ļautu ēstuvju īpašniekiem kaut nedaudz plašāk strādāt un attīstīties ekonomikai.

Āra kafejnīcu atvēršanu atbalstīja arī labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV). Viņa uzskata, ka valdībai būtu jāsakārto sistēma, kas ļautu darboties āra terasēm.

"Uzņēmējus mēs jau ilgu laiku esam uzlikuši uz adatas. 100 miljoni mēnesī tiek nodedzināti pabalstos," uzsvēra politiķe.

Pēc viņas domām, uzņēmējiem ir jāļauj "kaut ko darīt" un jāļauj "ķepuroties no situācijas".

Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) apgalvoja, ka brīvdienās ir piedzīvojis situācijas, kad pie kafejnīcām ir izvietoti galdiņi, kur viesiem ieturēt maltīti, lai gan kafejnīcu pārstāvji apgalvo, ka šie galdiņi nav saistīti ar viņu iestādi.

"Tā ir izlikšanās, ka mums ir kaut kādi ierobežojumi," sacīja Linkaits, piebilstot, ka "mēs varam izlikties, ka stingri nosakām ierobežojumus".

Politiķis kritizēja valdības sēdē ekspertu pausto, jo viņi neesot piedāvājuši nevienu proaktīvu rīcību Covid-19 izplatības mazināšanai.

Uz "nejēdzībām ierobežojumos" norādīja arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA). Šādu ierobežojumu dēļ sabiedrība vairs neuzticas valdībai, uzskata politiķis.

Valdība aicinās deputātus atkārtoti izvērtēt grozījumus Aizsargjoslu likumā un nepieļaut aizsargājamo biotopu apdraudēšanu

Valdība šodien nolēma aicināt Saeimas atbildīgo komisiju atkārtoti izvērtēt grozījumus Aizsargjoslu likumā un nepieļaut aizsargājamo biotopu apdraudēšanu. 

Atbildes vēstulē Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai valdība norāda, ka grozījumi Aizsargjoslu likumā, kurā no 6.panta tiek izslēgta prasība krasta kāpu aizsargjoslā ciemu teritorijā iekļaut īpaši aizsargājamos biotopus, ir pieņemti otrajā lasījumā.

Ministru kabinets informē, ka neatbalsta šādas izmaiņas un lūdz atkārtoti izvērtēt likumprojektā iekļauto priekšlikumu un nepieļaut krasta kāpu aizsargjoslas sašaurināšanu ciemu teritorijā līdz 150 metriem, neņemot vērā īpaši aizsargājamos biotopus.

Kā ziņots, Saeima, pretēji atbildīgajā komisijā iepriekš lemtajam, nolēma izslēgt no likuma normu, ka konkrētos gadījumos ciemos krasta kāpu aizsargjoslā obligāti jāiekļauj tajā īpaši aizsargājamie biotopi un jāņem vērā vēsturisko apdzīvojuma struktūru.

Priekšlikums par šo normu izslēgšanu nosacīti neierasti tika atbalstīts ar tikai 35 deputātu balsīm, bet "pret" balsotāju skaits bija mazāks. Rosinājumu bija virzījusi deputāte Ilze Indriksone (NA).

Pašlaik likumā par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu iedalījumu ir minēta krasta kāpu aizsargjosla, kuras platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, bet nav mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija, izņemot konkrētus gadījumus.

Kā viens no izņēmumiem pašlaik likumā noteikti gadījumi, ja ciemu robežas ir apstiprinātas šī likuma specifiskā normā paredzētajā kārtībā un noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, krasta kāpu aizsargjoslas platums šajos ciemos nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus un ņemot vērā vēsturisko apdzīvojuma struktūru.

Tagad Saeima atbalstījusi šo vārdu "obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus un ņemot vērā vēsturisko apdzīvojuma struktūru" izslēgšanu no likuma.

Saeimas atbalstītās izmaiņas kritizēja Saeimas Vides un klimata apakškomisijā priekšsēdētāja Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP), kur uzsvēra, ka situācijā, kad liela daļa piekrastes un kāpu biotopu jau tā ir nelabvēlīgā aizsardzības stāvoklī, Saeimā atbalstītās izmaiņas Aizsargjoslu likumā to tikai pasliktinās.

Arī Vides Konsultatīvā padome izplatījusi paziņojumu, kurā pauž bažas par Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslas sašaurināšanu un pakļaušanu apbūvei.

Kā aģentūru LETA informēja Vides Konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Juris Jātnieks, grozījumi legalizēs nekvalitatīvi izstrādātu pašvaldības teritorijas plānojumu un tiks iegūtas jaunas apbūves platības jūras piekrastē uz dabas vērtību rēķina.

Nākamnedēļ Latvija varētu saņemt kopumā 163 560 vakcīnu devas

Nākamnedēļ Latvija varētu saņemt piegādes no visu līdz šim apstiprināto vakcīnu ražotājiem, kopumā iegūstot 163 560 vakcīnu pret Covid-19 devas, liecina valdības sēdē demonstrētā veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) prezentācija par vakcinācijas procesu Latvijā.

Pavļuts norādīja, ka joprojām no ražotāja "AstraZeneca" un "Johnson & Johnson" nav ziņu par turpmākajām piegādēm pēc nākamās nedēļas. Tikmēr no pārējiem ražotājiem - "Pfizer"/"BioNTech" un "Moderna" - piegāžu grafiks ir zināms vismaz līdz nedēļai no 28.jūnija.

Lielākā piegāde, ko nākamnedēļ Latvija varētu saņemt, būs no "Pfizer"/"BioNTech". Šobrīd plānots, ka šajā piegādē varētu saņemt 79 560 devu.

Nākamnedēļ plānots saņemt "AstraZeneca" piegādi 64 800 devu apmērā, kuru potenciāli paturēs rezervē otrajām devām. "Mums trāpa diezgan sāpīgi tas, ka mēs nezinām "AstraZeneca" turpmākās piegādes. Kamēr mums nav šīs skaidrības, tas mums liek šo lielo 64 000 devu piegādi vismaz pagaidām paturēt otrajām devām," sacīja Pavļuts.

Vienlaikus nākamnedēļ Latvija varētu saņemt 13 200 devu "Moderna" piegādi, kā arī 5000 "Johnson&Johnson" piegādi.

Šuplinska rosina uz trīs nedēļām rīkot klātienes mācības visiem 1.-4.klases skolēniem

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) rosināja Ministru kabinetā apsvērt iespēju uz trīs nedēļām visā valstī atļaut klātienes mācības 1.-4.klašu skolēniem, lai viņi varētu apgūt attālināto mācību procesa laikā nesaprasto, pierast pie "skolas ritma" un samazinātu spriedzi vecākiem.

Šuplinska uzsvēra, ka 1.-4.klases skolēni klātienes mācībās varētu piedalīties, ja to atbalsta skolēnu vecāki. 

Tāpat izglītības un zinātnes ministre rosina palielināt dalībnieku skaitu vienā nodarbības grupā no desmit līdz 20 cilvēkiem formālajā izglītībā, interešu izglītībā un darbā ar jauniešiem ar ierobežotām iespējām. Ministre uzstāja, ja saslimstība svaigā gaisā ir niecīga, tad viņai neesot saprotams, kāpēc Operatīvās vadības grupa kavējas ar cilvēku palielināšanu vienā grupā. 

Ministre piebilda, ka mērķēti un kontrolēti atļaut bērniem un jauniešiem pulcēties esot saprātīgāk nekā tagad, kad bērni un jaunieši nekontrolēti tiekas svaigā gaisā pēc savām vēlmēm. 

Šuplinska stāstīja, ka līdz šim regulāra testēšana skolās ir būtiski pieaugusi, bet tajā pašā laikā nav atklājusi lielāku Covid-19 pozitīvo testu īpatsvaru. Pēc ministres sacītā, tas ir saglabājies nemainīgs - nepilns pusprocents no visiem saslimšanas gadījumiem. 

Kā uzsvēra ministre, jo lielāka testēšanas kapacitāte tiek nodrošināta, jo precīzāka kopaina par saslimstību. Viņa atklāja, ka 12.aprīļa līdz 18.aprīlim tika testēti apmēram 27 000 izglītības darbinieku un 12.klases skolēnu, no kuriem 82 gadījumi bija Covid-19 pozitīvi. Uz kopējā saslimstības rādītāja tie ir 0,3%. 

Savukārt iepriekš, marta sākumā, testēti bija nepilni 8000 izglītības darbinieki, no kuriem Covid-19 pozitīvi arī bija 0,3%. Zema saslimstības tendence novērojama arī jaunākajās klasītēs.