Lietuvas premjere priekšlikumu veidot Baltijas valstu ceļošanas burbuli vērtē atturīgi

Komentējot Igaunijas ārlietu ministres Evas Marijas Līmetsas izteikto ierosinājumu atsākt sarunas ar Latviju un Lietuvu par šāda risinājuma iespējām, viņa norādījusi, ka pašlaik labi jāapsver, kam veltīt vairāk spēku.

Kā ziņots, Līmetsa trešdien izteicās, ka grib saņemt savas valdības mandātu sarunām ar abām pārējām Baltijas valstīm par iespējām atkal izveidot tā dēvēto Baltijas burbuli, kurā būtu spēkā īpaši pārvietošanās noteikumi. Pēc viņas teiktā, pirmā sarunu kārta iecerēta nākamnedēļ.

"Diskusijas, protams, var notikt. Bet paturot prātā, ka norisinās debates par Eiropas risinājumu, jautājums ir par to, kādā virzienā jākoncentrē spēki un kas tiks izdarīts ātrāk - vai vispirms izveidosies tādi apstākļi, ka varēsim izmantot Eiropas risinājumu, vai arī Baltijas reģionam būs vajadzīgs savs pārejas laiks," ceturtdien žurnālistiem Lietuvas Seimā sacījusi valdības vadītāja.

“Es uz to raugos no praktiskās īstenošanas viedokļa - vai mums patiešām būs vajadzība pēc šāda burbuļa. Ja būs, tad, protams, - tas darbojās pagājušajā vasarā un var darboties arī šovasar,” viņa norādījusi.

"Tomēr man šķiet, ka pašlaik visām Eiropas valstīm ir viena prioritāte - pēc iespējas drīzāk sapotēt pēc iespējas vairāk cilvēku, lai ļaudis varētu vairāk ceļot, vairāk pārvietoties ne tikai Baltijas valstīs, bet arī citur Eiropas Savienībā - varbūt vasaras beigās - un atvaļinājumā doties kaut kur citur. Šim nolūkam tiek gatavoti arī tehniskie risinājumi zaļā sertifikāta veidā. Pašlaik ir grūti pateikt, cik lielā mērā šāds burbulis būtu patiešām efektīvs rīks un cik - drīzāk teorētiska konstrukcija,” spriedusi Šimonīte.

Līmetsa trešdien Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR atzina, ka pašlaik attiecībā uz Baltijas burbuli būtu pāragri spriest, vai to var atjaunot tādā pašā veidā kā pērn. Vienlaikus viņa izteica viedokli, ka tagad ir īstais brīdis sākt šādas diskusijas, jo vakcinēto cilvēku skaits sabiedrībā ar katru nedēļu pieaug un saslimstības rādītāji visās trīs Baltijas valstīs patlaban ir aptuveni vienādi, lai gan nebūt vēl nav "tādā līmenī, kāds vajadzīgs pilnīgai sabiedrības atvēršanai".