ĀM komentē izskanējušās runas par iespējamo "Baltijas burbuļa" atjaunošanu

ĀM uzsvēra, ka vispirms ir jāstrādā pie daudz lielākās iedzīvotāju vakcinācijas aptveres, kas būtu noteicošais faktors drošai un brīvai kustībai, tostarp starp Baltijas valstīm.

Jau rakstīts, ka Igaunijas ārlietu ministre Eva Marija Līmetsa grib saņemt savas valdības mandātu sarunām ar Latviju un Lietuvu par iespējām atjaunot tā dēvēto Baltijas burbuli, kurā būtu spēkā īpaši pārvietošanās noteikumi.

Kā viņa pastāstījusi Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR, pirmā sarunu kārta iecerēta nākamnedēļ.

"Mūsu mērķis šajās konsultācijās ir uzzināt, kas notiek Latvijā un Lietuvā, kā tur raugās uz nākotnes iespējām. Šīs konsultācijas būs vērstas uz nākotni, jo vakcinēto cilvēku skaits sabiedrībā ar katru nedēļu pieaug," norādījusi Līmetsa.

"Attiecībā uz tā dēvēto Baltijas burbuli būtu pāragri spriest, vai to var atjaunot tādā pašā veidā kā pērn. Pašlaik mēs plānojam konsultēties ar Baltijas partneriem par to, ko mēs konkrēti varētu darīt," piebildusi ministre.

Pēc viņas teiktā, ir īstais brīdis sākt šādas diskusijas, jo saslimstības rādītāji visās trīs Baltijas valstīs pašlaik ir aptuveni vienādi.

"Tas gan vēl nav tas līmenis, kāds vajadzīgs pilnīgai sabiedrības atvēršanai, tomēr tagad ir īstais laiks sākt gatavoties un pārrunāt, kā to varētu darīt," izteikusies Līmetsa, norādot, ka Igaunijai ar abām pārējām Baltijas valstīm jāpārrunā arī jautājums par vakcinācijas pasēm, ko Eiropas Savienībā plāno ieviest jūnijā, lai atvieglotu ceļošanu vakcinētajiem, kā arī tiem, kuri paši pārslimojuši Covid-19 vai testējušies.

"Igaunija ir gatava piedalīties pilotprojektā. Vai tajā piedalīsies Latvija un Lietuva un vai mēs kopā varēsim virzīties uz priekšu ātrāk - šos jautājumus plānojam pārrunāt konsultācijās," sacījusi ministre.

Savukārt Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte paudusi atturīgu attieksmi pret nepieciešamību atjaunot Baltijas valstu ceļošanas burbuli laikā, kad Eiropas mērogā tiek izstrādāts digitālais zaļais sertifikāts ceļošanai Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Komentējot Igaunijas ārlietu ministres izteikto ierosinājumu, viņa norādījusi, ka pašlaik labi jāapsver, kam veltīt vairāk spēku.

"Diskusijas, protams, var notikt. Bet paturot prātā, ka norisinās debates par Eiropas risinājumu, jautājums ir par to, kādā virzienā jākoncentrē spēki un kas tiks izdarīts ātrāk - vai vispirms izveidosies tādi apstākļi, ka varēsim izmantot Eiropas risinājumu, vai arī Baltijas reģionam būs vajadzīgs savs pārejas laiks," ceturtdien žurnālistiem Lietuvas Seimā sacījusi valdības vadītāja.

"Es uz to raugos no praktiskās īstenošanas viedokļa - vai mums patiešām būs vajadzība pēc šāda burbuļa. Ja būs, tad, protams, - tas darbojās pagājušajā vasarā un var darboties arī šovasar," viņa norādījusi.

"Tomēr man šķiet, ka pašlaik visām Eiropas valstīm ir viena prioritāte - pēc iespējas drīzāk sapotēt pēc iespējas vairāk cilvēku, lai ļaudis varētu vairāk ceļot, vairāk pārvietoties ne tikai Baltijas valstīs, bet arī citur Eiropas Savienībā - varbūt vasaras beigās - un atvaļinājumā doties kaut kur citur. Šim nolūkam tiek gatavoti arī tehniskie risinājumi zaļā sertifikāta veidā. Pašlaik ir grūti pateikt, cik lielā mērā šāds burbulis būtu patiešām efektīvs rīks un cik - drīzāk teorētiska konstrukcija," spriedusi Šimonīte.