Rīkojums par visu iedzīvotāju vakcināciju un pretrunas ar Saeimu. Viss, kas jāzina par ceturtdien valdības sēdē apspriesto (1)

Video: MK preses konferences tiešraides arhīvs (sākums no 1:01)

Ignorējot valdības pozīciju, Saeima no 7.maija atļauj ēdināšanu ārtelpās atbilstoši epidemioloģiskās drošības prasībām

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus "Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā", kas no 7.maija sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem atļauj ēdināt ārtelpās atbilstoši valdības noteiktām epidemioloģiskās drošības prasībām.

Saeima šādu lēmumu pieņēma, neņemot vērā iepriekš valdībā panākto vienošanos - nepārskatīt ierobežojumus līdz 11.maijam. Bažas par Saeimas lēmumu ceturtdien pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), kura ieskatā Saeima attiecībā uz epidemioloģisko situāciju un riskiem "dzīvo savu dzīvi, savā informatīvajā telpā". "Es to vēroju nedaudz nobažījies, jo ar dažādu rīcību varam izraisīt negaidītas sekas," piebilda Kariņš.

No Saeimas lēmuma izriet, ka no 7.maija sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem būs atļauts, ievērojot Ministru kabineta noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ārtelpās.

Taču atkarībā no epidemioloģiskās situācijas Ministru kabinets varēs pieņemt lēmumu uz noteiktu laiku apturēt šo pakalpojumu sniegšanu.

Iespējams, valdībai vēl būs jālemj par to, kādas būs šīs epidemioloģiskās drošības prasības. Iepriekš šādas prasības paredzēja ierobežotu cilvēku skaitu pie viena galdiņa, atstarpes starp galdiņiem un ierobežotu darba laiku.

Ekonomikas ministrijas iepriekš izstrādātais regulējums paredz, ka, atļaujot organizēta sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšanu ārā, pie viena galdiņa varētu apkalpot līdz četrām personām, vienlaikus būs jāievēro vismaz divu metru distance starp galdiņiem.

Valsts pārbaudījumi vidējās izglītības pakāpes iegūšanai norisināsies klātienē

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinājuma ceturtdien Ministru kabinets lēma atļaut klātienē rīkot valsts pārbaudījumus vidējās izglītības pakāpes iegūšanai.

Vienlaikus noslēgumu darbu laikā netiek paredzēti kvantitatīvi kritēriji attiecībā uz izglītojamo skaitu eksāmenu kārtotāju grupās.

Kā skaidroja IZM, minētais nosacījums ir saistīts gan ar centralizēto eksāmenu kārtotāju skaitu, gan norises nosacījumiem kā tiem faktoriem, kas eksāmenu norisi kvantitatīvi ierobežotu grupām padara apgrūtinošu.

IZM uzsvēra, ka eksāmena norise ir atsevišķs pasākums, kas neparedz ilgstošu, pastāvīgu personu pulcēšanos izglītības iestādē, kā tas ir gadījumos, kad klātienē tiek nodrošināts izglītības process. Turklāt paredzēts, ka tiks nodrošināta izglītojamo un eksāmenu norises procesā iesaistīto personu testēšana.

Ministrijā apkopotie dati liecina, ka uz 23.aprīli centralizētajam eksāmenam matemātikā pieteikti 16 934 skolēnu no 12.klasēm, latviešu valodas eksāmenam - 16 560, angļu valodas eksāmenam - 14 724 skolēni, krievu valodas eksāmenam - 2320, bet 1526 skolēni ir pieteikti kārtot Latvijas un pasaules vēstures centralizēto eksāmenu.

Savukārt bioloģijā centralizēto eksāmenu apņēmušies kārot 1431 skolēns, fizikā - 951 skolēns, ķīmijā - 717 skolēni, vācu valodā - 119 skolēni, bet franču valodā - 25 skolēni.

Arī profesionālās kvalifikācijas eksāmens varēs norisināties klātienē grupā ne vairāk kā desmit izglītojamiem, kā arī klātienē valsts pārbaudījumu un gala pārbaudījumu norise augstskolā un koledžā studējošajiem būs pieļaujama tajās studiju programmās, kur valsts pārbaudījums vai studiju gala pārbaudījums ietver praktisko daļu.

Klātiene būs pieļaujama arī starptautiskās izglītības programmas obligāto pārbaudījumu norisē Britu vidusskolā Latvijā, Žila Verna Rīgas Franču skolā, Rīgas Starptautiskajā skolā, Latvijas Starptautiskajā skolā, Rīgas Vācu skolā un Starptautiskajā vidusskolā "Ekziperī".

Ministru kabineta noteikumi par valsts pārbaudes darbiem 2020./2021.mācību gadā nosaka, ka angļu valodas rakstiskā daļa norisināsies 11.maijā, bet mutvārdu daļa - 11., 12. un 13. maijā. Vācu valodas eksāmena rakstiskā un mutvārdu daļa notiks 12.maijā, bet krievu valodas rakstu daļa plānota 13.maijā un rakstu daļa - 13. un 14.maijā. Franču valodas eksāmens norisināsies 14.maijā.

Savukārt latviešu valodas eksāmens vidējās izglītības iegūšanai notiks 18.maijā, bet matemātikas eksāmens - 21.maijā.

No izvēles priekšmetiem, 24.maijā plānots Latvijas un pasaules vēstures centralizētais eksāmens, 26.maijā - ķīmijas eksāmens, 28.maijā - fizikas, bet 1.jūnijā rīkos bioloģijas eksāmenu.

Epidemioloģiski drošajos novados ar saslimstības slieksni līdz 200 klātienē varēs rīkot individuālas nodarbības profesionālās ievirzes izglītībā

Epidemioloģiski drošajos novados, kuru 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniegs slieksni 200, varēs klātienē īstenot arī individuālas nodarbības profesionālās ievirzes izglītības programmas izglītojamiem.

Valdība atbalstīja papildināt klātienes mācību procesu, atļaujot, ka varēs īstenot arī individuālas nodarbības profesionālās ievirzes izglītības programmas izglītojamiem epidemioloģiski drošajos novados, kuru 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz slieksni 200.

Ministru kabinets atbalstīja arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinājumu, ka mācību gada beigās 1.-8.klases izglītojamo nepārceļ vispārējās izglītības programmas nākamajā klasē, ja pēc noteiktajām papildu mācībām snieguma uzlabošanai izglītojamā vērtējums vienā vai vairākos mācību priekšmetos neatbilst mācību priekšmeta standartā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem vai gada vērtējums ir zemāks par četrām ballēm, vai gada vērtējums nav saņemts.

Papildu mācību ilgums nepārsniedz divas nedēļas un turpināsies ne ilgāk kā līdz nākamā mācību gada sākumam. Papildu mācību noslēgumā, bet ne vēlāk kā līdz nākamā mācību gada sākumam, apgūto mācību saturu nostiprina ar pārbaudes darbu, kura termiņus ar rīkojumu nosaka direktors.

Kā norādīja IZM, esošais regulējums papildu mācību pasākumus 10.-11.klasei neparedz, līdz ar to 10. un 11.klases skolēnus pārceļ nākamajā klasē, ja iegūtie vērtējumi visos attiecīgajā izglītības programma paredzētajos mācību priekšmetos nav zemāki par četrām ballēm.

Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radīto attālināto mācību negatīvo ietekmi uz kvalitatīvu mācību satura apguvi daļai skolēnu, kā arī sociāla rakstura un nevienlīdzības problēmas starp izglītojamiem, IZM uzstāja, ka būtu nepieciešama papildu atbalsta sniegšana attālināto mācību negatīvās ietekmes pārvarēšanai, lai novērstu iespējamos priekšlaicīgu mācību pārtraukšanas riskus un mazinātu 1.-8.klases skolēnu palikšanu uz otru gadu tajā pašā klasē.

Ministrijas ieskatā, būtu lietderīgi pēc mācību gada beigām pagarināt papildu mācību pasākumu un tiem sekojošo pēcpārbaudījumu norisi, kā ar noteikt, ka papildu mācību pasākumus apmeklē un pēcpārbaudījumus kārto arī 10. un 11.klašu skolēni. Ministrijas ieskatā tā tiks nodrošināta iespēja pilnvērtīgāk apgūt mācības gada laikā pietiekami neapgūto mācību saturu.

Ceturtdien valdībā arī nolēma, ka mutes un deguna aizsegus var nelietot pirmsskolas izglītības programmas izglītojamie. Kā skaidroja IZM, pirmsskolas izglītības programmas apguves mācību procesa laikā un ārpus tā izglītības iestādē nodarbinātie lieto mutes un deguna aizsegus. Esošais regulējums paredz lietot sejas maskas arī audzēkņiem no septiņu gadu vecuma.

Tomēr, ņemot vērā pirmsskolas izglītības iestāžu izglītojamo atšķirīgo vecumu vienā grupā, ir pieļaujams izņēmums uz masku nelietošanu pirmsskolas izglītības iestādēs arī bērniem, kuri apgūst pirmsskolas izglītības programmu un ir jau sasnieguši jau septiņu gadu vecumu.

Deputāti atceļ daļu no valdības noteiktajiem ierobežojumiem braukšanas mācībām ar mopēdu vai motociklu

Saeima šodien lēma atcelt daļu no Ministru kabineta (MK) noteiktajiem ierobežojumiem braukšanas mācībām ar mopēdu vai motociklu.

Attiecīgo priekšlikumu pēc būtības virzīja Saeimas deputāti Gatis Eglītis (JKP) un Krišjānis Feldmans (JKP).

MK ir noteicis vairākas prasības, kas ir jāievēro praktiskās braukšanas apmācībā autosatiksmes apakšnozarē, lai iegūtu AM, A1, A2 un A kategorijas vadītāja tiesības, pirmās palīdzības mācību kursu praktiskās daļas individuālā apguvē un noslēguma pārbaudījuma kārtošanā.

No attiecīgām prasībām Saeima šodien nolēma atcelt noteikumus, ka mācības klātienē notiek tikai individuāli, braukšanas apmācību laikā attālinātai saziņai starp apmācāmo personu un apmācību veicēju izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.

Tāpat tiks izslēgts nosacījums, ka pēc katras individuālās apmācības tiek ievērots 15 minūšu pārtraukums, kā arī tiek veikta motocikla vadības sviru, slēdžu u. c. virsmu, kā arī elektronisko saziņas līdzekļu dezinfekcija.

Atcelta arī prasība, ka, ja individuālās apmācības notiek braukšanas mācību laukumā, ir pieļaujama ne vairāk kā divu individuālo apmācību norise vienlaikus, attiecīgi piedaloties apmācībās ne vairāk kā diviem apmācāmajiem un vienam vai diviem apmācību veicējiem, citu personu atrašanās braukšanas mācību laukumā nav pieļaujama.

Šie grozījumi "Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Teātra izrāžu un koncertu ģenerālmēģinājumus vai pirmizrādes klātienē varēs apmeklēt profesionāli kritiķi

Publikai slēgtu profesionālās skatuves mākslas iestudējumu - teātra izrāžu un koncertu - ģenerālmēģinājumus vai pirmizrādes klātienē varēs apmeklēt līdz desmit attiecīgās nozares kritiķi, šodien lēma valdībā.

Kā aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, obligāti nosacījumi, kuru ievērošana šādos gadījumos būs jānodrošina teātru un koncertorganizāciju vadībai, ir savstarpējas divu metru distances ievērošana un ne mazāk kā 25 kvadrātmetru telpu platības nodrošināšana vienam cilvēkam. Priekšlikumu KM virzīja apstiprināšanai valdībā pēc Latvijas Teātra darbinieku savienības iniciatīvas.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) uzsvēra, ka kultūras pasākumu publiska norise kopš 2020.gada novembra nav iespējama, taču, lai neapstādinātu procesu un nepazaudētu iemaņas, visās profesionālās mākslas iestādēs ir noticis darbs pie jaunu uzvedumu sagatavošanas.

Pēc ministra paustā, šajā laikā sagatavotie iestudējumi piedzīvo iekšējās pirmizrādes, atsevišķos teātros tās bez skatītājiem tiek spēlētas katru mēnesi, lai nepazaudētu procesa sajūtu un profesionalitāti. Šajā laikā arī profesionāliem kritiķiem nav iespējas dokumentēt procesu, un teātriem vai koncertorganizācijām nav iespējas gūt atgriezenisko saiti, ko dod šī procesa izvērtēšana, kas notiek katru gadu, veicina konkurenci un norāda virzienu attīstībai.

"Arī šogad tiek plānota "Spēlmaņu nakts", nākamgad - "Lielā mūzikas balva", tāpēc ir būtiski, lai profesionālie vērtētāji, kamēr netiek atļauti publiskie pasākumi, varētu noskatīties šīs iekšējās izrādes un piedalīties to vērtēšanā. Tas ļautu parādīties recenzijām, izrāžu aprakstiem un gatavotu sabiedrību epidemiloģiski drošam kultūras klātbūtnes procesam," akcentēja Puntulis.

Eksāmenus vidējās izglītības iegūšanai klātienē varēs kārtot arī 11.klases un trešā kursa skolēni

Vidējās izglītības iegūšanai, nepieciešamos eksāmenus varēs kārtot arī 11.klases skolēni no vispārējās izglītības skolām un trešā kursa skolēni profesionālajā izglītībā, ceturtdien lēma Ministru kabinetā.

Kā uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), nav korekti norādīt, ka tikai 12.klases un beidzamo kursu skolēni drīkst kārtot eksāmenus vidējās izglītības iegūšanai, līdz ar to arī 11.klases un trešā kursa skolēni varēs kārtot sev nepieciešamos eksāmenus, lai pēc gada iegūtu vidējās izglītības diplomu.

Pēc viņas sacītā, šo klašu grupu skolēnu skaits, kuri gatavojas eksāmenu kārtošanai, nav mērāms lielā skaitā, līdz ar to neredz pamatojumu bažām par saslimstības ar Covid-19 riskiem.

Šuplinska uzsvēra, ka šie bērni savu dzīvi mērķtiecīgi plāno, kārtojot nepieciešamos eksāmenus gadu ātrāk, tāpēc nedrīkst liegt iespēju plānot viņu laiku, atbilstoši saviem mērķiem karjeras veidošanā.

Vakcināciju pabeigušajiem ārstiem un citām profesijām vairs nebūs jāveic rutīnas skrīningi

Pilnībā pret Covid-19 vakcinētām ārstniecības personām un izglītības iestāžu darbiniekiem, kā arī citām profesijām turpmāk tiek atļauts neveikt rutīnas skrīninga testus darba pienākumu veikšanai, paredz valdībā atbalstītie noteikumu grozījumi.

Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā, šāda atļauja tiek attiecināta tostarp uz ilgstošas sociālās aprūpes centriem.

Ņemot vērā, ka viegli saslimšanas gadījumi var būt arī pēc vakcinācijas un lai laikus atklātu bezsimtomu inficēšanās gadījumus, paredzēts, ka vakcinētai personai nedēļas laikā pēc kontakta ar inficētu personu būs jāveic Covid-19 tests.

Vienlaikus joprojām tiek saglabāts nosacījums, ka persona, kas pārslimojusi Covid-19, var neievērot pašizolāciju, ierodoties no valsts ar augstu Covid-19 izplatību.

Savukārt, attiecībā uz vakcinētām personām šāds izņēmums vēl netiek paredzēts līdz pietiekamas sabiedrības, īpaši riska grupu, vakcinācijas aptveres sasniegšanai. Tas saistīts ar to, ka joprojām tiek atklāti Covid-19 inficēšanās gadījumi arī pēc pabeigtas vakcinācijas, īpaši ar jaunajiem vīrusa celmiem, kas rada risku, ka vakcinētās personas valstī var ievest jaunos Covid-19 paveidus, radot augstu sabiedrības, īpaši riska grupu, apdraudējumu.

Tāpat šodien Tieslietu ministrija un Veselības ministrija kopīgā ziņojumā informēja valdību par sabiedrības ieguvumiem no vakcinācijas pret Covid-19 un iespējamajiem motivējošajiem pasākumiem, paredzot, ka atvieglojumu ieviešana pilnībā vakcinētajiem iedzīvotājiem plānota pakāpeniski un pa posmiem.

Kā skaidro Veselības ministrijā, pirmajā posmā uz atsevišķām pilnībā vakcinētām sabiedrības grupām pakāpeniski tiktu attiecināti mērķēti izņēmumi, piemēram, tostarp neveikt obligāto skrīningu darba vietā, neievērot mājas karantīnu un mazināt drošības pasākumus sociālos aprūpes centros.

Otrajā posmā, pēc Veselības ministrijas paustā, tiktu lemts par uz visu sabiedrību attiecinātiem izņēmumiem vakcinētām personām. Piemēram, plānots atļaut pulcēties sporta un kultūras pasākumos, iekštelpās apmeklēt kultūras un sporta pasākumus, izmantot ēdināšanas, sporta klubu un izklaides pakalpojumus, noteiktās situācijās nelietot sejas masku un citus individuālos aizsardzības līdzekļus.

Veselības ministrija atgādina, ka papildu ieguvumus vakcinētajiem Latvijā varētu ieviest tad, kad vakcīnas būtu pieejamas ikvienam Latvijas iedzīvotājam, ja būtu vakcinējusies pietiekami liela sabiedrības daļa un jo īpaši riska grupas, valstī būtu droša epidemioloģiskā situācija un būtu nodrošināta efektīva vakcinācijas fakta pārbaudes iespēja.

Šādas izmaiņas paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Jau ziņots, ka dažādus atvieglojumus pret Covid-19 vakcinētajiem iedzīvotājiem varētu noteikt, vakcinācijas aptverei Latvijā sasniedzot 30%-40%, iepriekš valdības sēdē sacīja veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) padomnieks rīcībpolitikas jautājumos Kaspars Bērziņš.

Pavļuts skaidroja, ka priekšrocības vakcinētajiem varētu ieviest, ja poti būs saņēmuši 600 000 un vairāk Latvijas iedzīvotāju. Šādu aptveri, pēc Pavļuta prognozēm, varētu sasniegt līdz jūnija vidum vai pat ātrāk.

Valdībai būs jānosaka Covid-19 intensīvās terapijas izmantošanas principi ārkārtas medicīniskās situācijas laikā

Ministru kabinets atbalstīja Veselības ministrijas izstrādātos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas deleģē valdību noteikt Covid-19 ārstēšanas un intensīvās terapijas izmantošanas principus ārkārtas medicīniskās situācijas laikā.

Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā, likuma grozījumu projekts paredz, ka intensīvās terapijas ierobežoto resursu izmantošanai un pacientu prioritizācijai jānotiek atbilstoši medicīniskiem kritērijiem ārkārtas medicīniskās situācijas apstākļos, ievērojot pierādījumos balstītus medicīnas principus.

Paredzēts, ka Ministru kabinetam būs jānosaka galvenie principi un kritēriji intensīvās terapijas ierobežoto resursu izmantošanai un pacientu prioritizācijai.

Kritēriju noteikšanā jāņem vērā vairāki principi, tostarp palīdzības nodrošināšana iespējami plašākam pacientu lokam un visu pacientu izvērtēšanai jānotiek pēc vienotiem kritērijiem. Tāpat kritērijos cita starp ir ietverts diskriminācijas aizliegums, pacientu gribas ievērošana un pieņemtā lēmuma regulāra pārskatīšana.

Likumprojekts paredz arī deleģējumu veselības ministram apstiprināt ārstniecības personu profesionālo organizāciju vai veselības aprūpes konsultatīvo institūciju izstrādātās rekomendācijas Covid-19 infekcijas ārstniecības procesa nodrošināšanai.

Rekomendācijas tiktu apstiprinātas pēc atzinuma saņemšanas no veselības nozares kompetentās institūcijas un tiktu publicētas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā, informējot ārstniecības iestādes, kas veic Covid-19 infekcijas ārstniecības procesa nodrošināšanu.

Likumprojekts izstrādāts pēc Latvijas Ārstu biedrības ierosinājuma, ņemot vērā Latvijas Republikas tiesībsarga norādes un piesaistot Latvijas vadošos ekspertus reanimācijā un anestezioloģijā, medicīnas ētikā un tiesībās.

Likuma grozījumi vēl jāskata Saeimai.

Veidos ar Covid-19 inficēto personu detalizētāku sociālekonomisko portretu

Ministru kabinets ceturtdien vienojās par nosacījumiem, kā veidot ar Covid-19 inficēto personu detalizētāku sociālekonomisko portretu.

Valdība atbalstīja grozījumos noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", ar kuriem noteikta kārtība, kādā tiek saņemta un apstrādāta informācija par peronu, kas inficējusies ar Covid-19.

Noteikumu grozījumu autors Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) skaidroja, ka patlaban netiek veidots ar Covid-19 inficēto personu detalizētāks sociālekonomiskais portretējums.

"Šīs personu grupas sociālekonomiskā portretējuma, balstoties uz valsts informācijas sistēmās jau pašlaik pieejamiem datiem par šīm personām un šo datu savstarpēju apvienošanu vienotā pseidonimizētā datu masīvā, izveide būtu nozīmīgs informācijas avots par Covid-19 izplatības ceļiem un personu inficēšanās iemesliem un tādējādi kalpotu kā svarīgs informācijas avots turpmākai lēmumu pieņemšanai par Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu īstenošanu," skaidroja PKC.

No noteikumu grozījumiem izriet, ka Centrālā statistikas pārvalde (CSP), balstoties uz Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) provizoriski reizi nedēļā iesniegtiem ar Covi-19 inficējušos personu personas kodiem, vārdiem un uzvārdiem, sasaista personas kodu un vārdu un uzvārdu ar CSP rīcībā esošajiem Pilsonības un migrācijas pārvaldes Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Nodarbinātības valsts aģentūras datiem par šīm personām, kā arī tūlītēji nodrošina apvienoto datu pseidonimizēšanu un personu kodu, vārdu un uzvārdu dzēšanu.

Paredzams, ka izveidotajam pseidonomizētajam datu masīvam attālināti varēs piekļūt Ekonomikas ministrija (EM), SPKC un PKC šo datu analīzei.

Datu masīvā netiks iekļauti dati par personu veselību, bet gan personas datu iekļaušanas datums un sociālekonomiskie dati - personas dzimšanas gads, personas deklarētās dzīvesvietas adrese, personas laulātā un nepilngadīgo bērnu dzimšanas gadi un deklarētās dzīvesvietas adrese, personas darba vieta, tautsaimniecības nozare pēc NACE klasifikācijas, darba vietas adrese, amatu grupa, amats, personas bezdarbnieka vai pensionāra statuss.

EM veiks šo datu analīzi ne ilgāk kā divu kalendāro nedēļu laikā no datu saņemšanas brīža un sagatavoto informāciju regulāri iesniegs Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupai turpmākam darbam.

Noteikumu grozījumi arī paredz, ka CSP personas kodus un personu vārdus un uzvārdus pēc datu apvienošanas un pseidonimizēšanas dzēsīs, bet pseidonimizētos datus par personu glabās un datu masīvu regulāri atjaunos, papildinot to ar jaunāko informāciju. Datu masīva papildināšana ar jauniem datiem notiek provizoriski reizi nedēļā.

Cietumos profesionālās izglītības teoriju apgūs attālināti, praktisko daļu - klātienē grupā līdz 10 cilvēkiem

Ieslodzījuma vietās profesionālās izglītības programmas teorētiskās daļas apguve turpmāk tiks nodrošināta attālināti, bet praktiskās daļas un neformālās izglītības apguvi varēs organizēt klātienē, ja grupā ir ne vairāk kā desmit izglītojamie, ceturtdien lēma Ministru kabinets.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norāda, ka izglītības apguve ir viens no notiesāto resocializācijas līdzekļiem, un tam ir nopietna ietekme uz soda izpildes gaitu un notiesātā iespējām pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Taču Covid-19 dēļ ieslodzīto izglītības process ir bijis apturēts vai ierobežots jau ilgu laiku.

Lai nodrošinātu pakāpenisku izglītības procesa atjaunošanu ieslodzījuma vietās, varēs atsākt organizēt klātienē īstenoto profesionālās izglītības programmu praktiskās nodarbības, kuras nav iespējams īstenot attālināti.

Turpmāk izglītības iestādes vadītājs varēs samazināt kvalifikācijas prakses apmēru profesionālās tālākizglītībās programmās, kas tiek īstenotas ieslodzījuma vietās. IZM skaidro, ka, atšķirībā no citām tālākizglītības programmām, ieslodzījuma vietās kvalifikācijas prakse ir garāka. Sāktās tālākizglītības programmas jāpabeidz līdz 2021.gada augustam, kad jāsāk apmācības nākamajām grupām.

Ņemot vērā ieslodzījumu vietu specifiku, jaunas programmas nav iespējams sākt, kamēr nav pabeigtas iepriekšējās. IZM norāda, ka kvalifikācijas prakse samazināma, ja tā nepieciešama profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei līdz 2021.gada 31.augustam, to atbilstoši profesijas specifikai nav iespējams īstenot attālināti, kā arī to nav iespējams īstenot klātienē individuāli vai tās norises laikā nav iespējams ievērot divu metru distanci un novērst saskarsmi ar citiem izglītojamajiem.

Uz profesionālās tālākizglītības programmām, kas tiek īstenotas ieslodzījuma vietās, netiek attiecināts nosacījums par neattiecināšanu uz modulārajām programmām, jo visas ieslodzījuma vietās īstenotās tālākizglītības programmas, uz kurām var tikt attiecināts kvalifikācijas prakses samazinājums, ir modulārās izglītības programmas.

Vienlaikus grozījumi paredz arī precizēt normu, kas paredz mācību procesu klātienē, lai sagatavotos centralizētajiem eksāmeniem pēc vidējās izglītības iegūšanas. Tiek konkretizēts, ka šī norma attiecas uz visiem izglītojamajiem, tajā skaitā arī uz profesionālās izglītības programmu grupu vai kursu izglītojamajiem, kuriem 2021.gada pirmajā pusgadā paredzēts kārtot centralizētos eksāmenus. Tāpat kā 12.klases skolēni, arī profesionālās izglītības iestādes audzēkņi pēc vispārējo priekšmetu apgūšanas kārto tādus pašus centralizētos eksāmenus vispārējās izglītības priekšmetos.

Vēl meklēs risinājumu, kā nodrošināt informāciju par Covid-19 svešvalodā

Ministru kabinets ceturtdien vienojās, ka Veselības ministrija (VM) un Tieslietu ministrija (TM) vēl meklēs risinājumu, kā nodrošināt informāciju par Covid-19 svešvalodā.

Valdības sēdes laikā izvērsās diskusijas par to, kāda regulējuma ietvaros būtu iespējams sniegt informāciju par Covid-19 pandēmiju valodā, kas nav valsts valoda.

VM valdībai piedāvāja risinājumu, kādā būtu iespējams sniegt informāciju par Covid-19 pandēmiju un vakcināciju pret Covid-19 svešvalodās, tomēr tai nepiekrita TM, kā arī Valsts valodas centrs.

No VM skaidrotā izriet, ka tā un citas vakcinācijas procesā iesaistītās iestādes, ikdienā informējot sabiedrību par vakcinācijas procesu, ir identificējušas grūtības sasniegt Latvijā dzīvojošas personas, kas informāciju latviešu valodā uztver ar grūtībām un būtu labāk informētas, ja tām būtu iespēja saņemt informāciju svešvalodā.

Līdz ar to VM redzējumā būtu nepieciešams rast risinājumu, kā šāda veida informāciju sniegt personām tām viegli pieejamā veidā. Proti, kā skaidro ministrijā, lai veicinātu sabiedrības informētību par vakcināciju pret Covid-19 un sabiedrības atsaucību un gatavību vakcinēties, ir nepieciešams izsniegt vai nosūtīt pa pastu krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem informatīvus materiālus par vakcināciju krievu valodā.

"Tomēr šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums šādu rīcību neatļauj, taču sabiedrības veselības interesēs būtu nodrošināt, ka pēc iespējas vairāk Latvijas iedzīvotāju ir vakcinēti pret Covid-19. Turklāt, pēc grozījumu anotācijā paustā, valstij ir pienākums nodrošināt visu valsts iedzīvotāju informētību un pieeju patiesai un pilnīgai informācijai," secināja VM.

Līdz ar to ministrijas vērtējumā būtu svarīgi atļaut, ka pandēmijas laikā var tikt sniegta informācija personām nepieciešamības gadījumā arī svešvalodā bez īpaša pieprasījuma.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns skaidroja, ka atbilstoši spēkā esošajam regulējumam bez speciāla pieprasījuma personai nedrīkst sūtīt materiālu svešvalodā. Ja šāds regulējums tiks pārkāpts, tad var sekot sabiedrības iesniegumi prokuratūrai ar lūgumu veikt pārbaudi. Ņemot vērā minēto Stukāns aicināja valdību rīkoties korekti un skaidri.

Arī Valsts valodas centra vadītājs Māris Baltiņš norādīja, ka patlaban regulējums paredz iespēju sniegt informāciju svešvalodā, ja persona to pieprasa. Tādējādi persona materiālus svešvalodā var saņemt tika ar nosacījumu, ja tā to pieprasa.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) atzina, ka viņš neapšauba to, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda, taču jāskatās jautājums par kolektīvo drošību. Ja valsts mērķis ir samazināt vīrusa izplatīšanos, tad viņš neredz problēmu, lai iedzīvotājiem pastkastēs ievietot informatīvu materiālu viņiem saprotamā valodā. Tā vietā Ģirģens aicināja atteikties no formāliem birokrātijas procesiem.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja uz nepieciešamību tomēr rast iespēju, kā būtu iespējams informēt visus sabiedrības locekļus par Covid-19 pandēmiju un vakcināciju pret šo vīrusu.

Pēc diskusijām valdība atbalstīja ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) priekšlikumu, ka VM un Tieslietu ministrija vēl ir jāmeklē iespēja, kā esošā regulējuma ietvaros būtu iespējams sniegt informāciju par Covid-19 pandēmiju un vakcināciju svešvalodā.

Valdība tomēr nenonāk līdz lēmumam Henkuzena disciplinārlietas jautājumā

Valdība šodien skatīja, bet beigās nenonāca līdz konkrētam lēmumam Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktora Svena Henkuzena disciplinārlietas jautājumā, noskaidroja aģentūra LETA.

Attiecīgais jautājums tika skatīts valdības sēdes slēgtajā daļā.

Pēc valdības sēdes veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) žurnālistiem sacīja, ka Ministru kabineta ceturtdienas sēdē, skatot jautājumu par Henkuzena disciplinārlietu saistībā ar vakcīnu iepirkumiem, tika diskutēts par dažādiem Henkuzenam piemērojamā soda bargumiem, tomēr līdz gala lēmumam valdība nenonāca.

8.aprīlī sāktā disciplinārlieta pret ZVA direktoru, pēc Pavļuta sacītā, šobrīd ir pabeigta un disciplinārlietas komisija konstatējusi pārkāpumus šajā sakarā, tomēr šodienas valdības sēdē tā arī netika panākts konkrēts lēmums, kas nozīmē, ka šo jautājumu skatīs nākamajā valdības sēdē.

"Komisija ierosinājusi disciplinārsodu, ar kuru es esmu vērsies Ministru kabinetā, nosakot patiesībā stingrāku soda mēru, nekā bija ieteikusi disciplinārlietas komisija, un šajā gadījumā valdība ir izdiskutējusi šo jautājumu no dažādiem aspektiem, bet šodien vēl galīgo lēmumu nav pieņēmusi," sacīja Pavļuts.

Aprīļa sākumā par amata pienākumu konkrētu uzdevumu nepildīšanu pret Henkuzenu tika sākta disciplinārlieta, kuru bija paredzēts izmeklēt līdz aprīļa beigām. Iepriekšējās pārbaudēs par vakcīnu iepirkumiem secināts, ka Henkuzens ir kļūdaini informējis valdības pārstāvjus saistībā ar pieejamo vakcīnu apjomu.

Kā iepriekš atklāja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), atbilstoši skaidrojumiem, ko Henkuzens arī sniedzis disciplinārlietas izmeklēšanas komisijai sakarā ar otro "BioNTech/Pfizer" iepirkumu decembrī, brīdī, kad valdībā šī diskusija par vakcīnu iegādi bijusi, viņš neesot no galvas varējis atminēties precīzo vakcīnu devu skaitu, esot gatavojies ziņot par citiem jautājumiem.

"Būtiskās sekas ir iestājušās no tā, ka faktiski nav izpildīts valdības dotais pēc būtības skaidri saprotamais uzdevums - iegādāties visu vakcīnu apjomu, kas ir pieejams, un pēc valdības sēdes šis uzdevums - konstatēt, kāds šis apjoms ir, un pēc būtības izpildīt valdības uzdevumu un iegādāties visas vakcīnu devas, kas bija pieejamas," disciplinārlietas sākšanu pret Henkuzenu skaidroja Pavļuts.

Jau ziņots, ka Henkuzena ieskatā atbildīgais par papildu vakcīnu pret Covid-19 neiepirkšanu jāmeklē politiskā līmenī un Nacionālajā veselības dienestā (NVD).

Intervijā laikrakstam "Diena" Henkuzens pauda, ka vakcīnu portfeļa izveidē ekspertiem primārais bija jautājums, cik kopumā vakcīnu devu nepieciešams. Tika ņemts vērā iedzīvotāju skaits, kā arī tas, ka bērni vakcinēti netiek. "Tieši vakcīnu skaits ir būtiska mēraukla, un tas jau ir politisks lēmums. Tas, cik lielā mērā mēs "pārapdrošināmies" vai pasūtām vairāk, nekā būtu vajadzīgs, nav tikai ekspertu lēmums. Tas ir politisks lēmums, par kuru politiķiem jāuzņemas līdzatbildība," sacīja ZVA vadītājs.

Savukārt bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (AP) norādījusi, ka pērn decembrī Henkuzens pasūtīja mazāku "Pfizer/BioNTech" vakcīnu skaitu, politiķi par to neinformējot.

Mikroblogošanas vietnē "Twitter" Viņķele apgalvojusi, ka pagājušā gada izskaņā, kad Latvija veica ražotāja "Pfizer/BioNTech" vakcīnu pret Covid-19 pasūtījumu, Henkuzens, kurš bija attiecīgās Veselības ministrijas darba grupas vadītājs, nesniedza bijušajai veselības ministrei informāciju par pavisam pieejamo šī ražotāja devu skaitu, kā arī faktu, ka uzdevis NVD ierēdnim pasūtīt 100 000 šī ražotāja vakcīnas devu.

Pavļuts parakstījis rīkojumu par visu iedzīvotāju vakcināciju bez prioritāro grupu dalījuma no 3.maija

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) ir parakstījis rīkojumu par visu iedzīvotāju vakcinācijas pret Covid-19 sākšanu no 3.maija, žurnālistiem pavēstīja politiķis.

Tādējādi no 3.maija cilvēki varēs apmeklēt interneta mājaslapu "manavakcina.lv" vai zvanīt pa tālruni 8989 un pieteikties vakcīnai. Attiecīgi, no 3.maija jebkuram iedzīvotājam no 18 gadu vecuma būs iespēja pieteikties uz attiecīgo brīvo vietu minētajās platformās.

Vienlaikus joprojām tiks saglabāts princips par cilvēku, kuri ir augstākās riska grupās, prioritāru vakcināciju, "ciktāl to būs iespējams vakcinētājiem izdarīt", skaidroja Pavļuts.

Tāpat viņš atzīmēja, ka tās personas, kas iepriekš pauda savu vēlmi vakcinēties, saskaņā ar Pavļuta rīkojumu varēs "vakcinēt atbilstoši pārpalikumiem pēc iepriekšējiem lēmumiem par brīvo rindu", tādējādi sniedzot iespēju šīm personām vakcinēties ātrāk nekā citiem.

Jau vēstīts, ka Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekts šobrīd aicina prioritāro grupu iedzīvotājus aktīvāk izvēlēties vakcinācijas vietu un laiku vietnē "manavakcina.lv" vai pa tālruni 8989.

Ņemot vērā, ka jau nākošajā nedēļā, 3.maijā, sākas visu iedzīvotāju vakcinācija, prioritāro grupu iedzīvotāji tiek aicināti nekavējoties izmantot iespēju pieteikties vakcīnas saņemšanai konkrētā vietā un laikā.

Pavļuts: Patlaban nav nepieciešams ieviest ļoti stingrus ierobežojumus Covid-19 dēļ

Patlaban epidemioloģiskā situācijā neliecina par ļoti stingru ierobežojumu ieviešanas nepieciešamību, otrdien pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem pauda veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

26.martā Ministru kabinets pieņēma zināšanai Krīzes vadības padomes sekretariāta izstrādātos kritērijus lokdauna ieviešanai gadījumā, ja būtiski pasliktināsies epidemioloģiskā situācija. Tā dēvētais "D+ koncepts" paredz ieviest lokdaunu, ja izpildās viens no vairākiem kritērijiem. Patlaban Latvija ir ļoti tuvu tam, lai izpildītos kritērijs par 14 dienu Covid-19 kumulatīvā gadījumu skaita uz 100 000 iedzīvotāju pieaugumu, proti, ja tas augtu par 20%, tad būtu jālemj par lokdaunu. Aģentūras LETA aplēses liecina, ka šis rādītājs patlaban ir nedaudz zem 20%.

Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs preses konferencē atzina, ka situācija ar saslimstības pieaugumu nav traktējama viennozīmīgi, ņemot vērā, ka Lieldienu laikā bija vērojams saslimstības kritums.

"Izlīdzinot laika periodu, var novērot ievērojamu saslimstības ar Covid-19 pieaugumu, bet tas nav tik straujš, kā izskatās," secināja eksperts, aicinot turpināt ievērot piesardzības pasākumus.

Pavļuts pievienojās minētajam un norādīja, ka līdz šim saslimstības rādītājos bija vērojama stagnācija, kas pēdējo dienu laikā ir pāraugusi lēnā kāpumā, vienlaikus ministrs uzsvēra, ka patlaban vēl nevar runāt par strauju saslimstības pieaugumu.

Pavļuts atzina, ka vēl nav iestājušies tādi apstākļi, kas mudinātu valdību lemt par "D+ koncepta" ieviešanu. Tajā pašā laikā ministrs uzsvēra, ka viņa nostāja paliek nemainīga - ja gadījumā piepildīsies kāds no kritērijiem, kas paredz nepieciešamību ieviest stingrākus ierobežojumus, ministrs aicinās valdību par tiem lemt.

Tāpat Pavļuts aicināja uzmanīgāk lietot tādus jēdzienus kā "lokdauns". "Šobrīd nav pamata runāt par automātisku lokdaunu. Bet, ja situācija pasliktināsies, valdībai būtu jālemj par nopietnāku pasākumu ieviešanu," sacīja Pavļuts.

LETA jau vēstīja, ka pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti kopumā 696 jauni Covid-19 gadījumi un saņemtas ziņas par septiņu sasirgušo nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.

Latvijas divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju pēdējās diennakts laikā ir pieaudzis no 419,9 līdz 422,7 gadījumiem. Pēdējā laikā zemākais šis rādītājs bija 7.aprīlī - 330,6, pēc tam rādītājs pieauga, bet aptuveni pēdējo nedēļu tas stagnēja līmenī nedaudz virs 400.

Kopumā Latvijā līdz šim reģistrēti 117 795 inficēšanās ar Covid-19 gadījumi. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā reģistrēti 8064 Covid-19 gadījumi, bet pārējie tiek uzskatīti par slimību pārslimojušiem.

No pagājušajā diennaktī mirušajiem Covid-19 slimniekiem viens cilvēks bijis vecumā no 60 līdz 69 gadiem, divi - vecumā no 70 līdz 79 gadiem, divi - vecumā no 80 līdz 89 gadiem un vēl divi - vecumā no 90 līdz 99 gadiem.

Līdz šim Latvijā kopumā miruši 2125 cilvēki, kas bija saslimuši ar Covid-19.

Diennakts laikā Latvijā veikts 18 021 Covid-19 tests, un pozitīvi no tiem bijuši 3,9%.