Saeimas deputāte Karina Sprūde (ievēlēta no KPV LV) savā Facebook profilā izplata nepatiesus apgalvojumus par Covid-19 un vakcīnām. Viņa publicējusi ierakstu, kurā atkārtotas vairākkārt atspēkotas sazvērestības teorijas, ka vakcīnas esot gēnu terapija, izraisot nāvi, bet Covid-19 neesot tik bīstama slimība, kā apgalvo. Uz jautājumu, kāpēc izplata nepatiesu informāciju, Sprūde atbildēja, ka publicētais atbilst viņas pārliecībai.
Sprūdes publicētais ieraksts ir kāda angļu valodā publicēta raksta tulkojums. Tajā vārdi “Covid” un “vakcīnas” apzināti izmainīti, jo Facebook automatizētās sistēmas tiem pievērš uzmanību, lai pamanītu potenciāli melus saturošu saturu. Sprūdes publikācijā apgalvots (saglabāta oriģinālā pareizrakstība):
“VAERS piereģistrēti vairāk pa 2,200 nāves no (ovid vak(īnām, kā arī tuvu 60,000 nevēlamo seku.”
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Par ASV Vakcīnu nevēlamo notikumu ziņošanas sistēmas (VAERS) datubāzi un to, kā tā tiek izmantota dezinformācijai, Re:Check rakstījis vairākkārt. Datubāzi uztur ASV slimību kontroles un prevencijas centrs (CDC) un Pārtikas un zāļu administrācija (FDA), bet ziņojumus tajā var ievietot jebkurš. Pašā VAERS mājaslapā norādīts, ka ziņojumus nevar izmantot, lai noteiktu, vai un kādas blaknes izraisa vakcīna: “Ziņojumi var saturēt informāciju, kas ir nepilnīga, nepatiesa, gadījuma rakstura vai neapstiprināma.” Mājaslapā uzsvērts, ka šīs problēmas “it īpaši attiecas uz ziņojumiem par nāves gadījumu skaitu. Ir gadījumi, kad cilvēki nekorekti interpretē ziņojumus par nāvi pēc vakcinācijas kā nāvi vakcinācijas dēļ. Tas nav pareizi.”
Ziņojumus par nāvi pēc vakcinācijas pēta CDC. Līdz 26.aprīlim saņemti 3848 ziņojumi, bet miršanas apliecības, autopsijas un medicīniskā informācija neatklāja pierādījumus, ka vakcīnas būtu saistītas ar nāves gadījumiem, teikts CDC mājaslapā. Līdz 26.aprīlim vismaz vienu vakcīnas devu saņēmuši jau 42% ASV iedzīvotāju, kopumā izlietoti vairāk nekā 230 miljoni vakcīnu devu, ziņots Oksfordas universitātes projektā Our World in Data.
“Saskaņā ar CDCs datiem, (paskrolējiet zemāk līdz sekcijai “Comorbidities and other conditions”, tātad blakusslimības un citi apstākļi) tikai 6% no visam (ovid pierakstītajām nāvēm ir gadījumi, kad (ovid, šķiet, ir vienīgai izskatāmais jautājums. Citiem vārdiem, samaziniet nāves gadījumu skaitu, ko jums stāsta ziņās, pa 94% un jums būs aptuveni tas, kas ir reālais nāves gadījumu no (ovid skaits.”
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Tas ir maldinoši. CDC majaslapā publicēti dati par to, kādas slimības un veselības problēmas vēl bijušas cilvēkiem, kas miruši ar Covid-19. To skaitā ir slimības, ko izraisa Covid-19, piemēram, pneimonija, arī tādas populāras problēmas kā liekais svars un dažādas sirds slimības. Sarakstā atrodama pat demence. Tabulā publicētie dati nenozīmē, ka Covid-19 nav bijis būtisks un nāvi izraisošs faktors. CDC mājaslapā arī publicēta informācija, ka Covid-19 kā galvenais nāves cēlonis konstatēts 92% gadījumu.
“(ovid-am ir 99.74% izdzīvošanas līmenis.”
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
ASV miruši 1,78% cilvēku, kam apstprināta infekcija ar Covid-19. Latvijā šī proporcija ir augstāka – 1,82%, liecina Our World in Data informācija. Mājaslapā gan uzsvērts, ka bieži inficēšanās un slimība netiek apstiprināta ar Covid-19 testu, tāpēc reālā proporcija varētu atšķirties. Šis rādītājs arī mainās laika gaitā un atšķiras dažādās valstīs.
“Gēnu terapijas tehnoloģija, kas ir mRNS “vak(īnas”, nav ielaistas tirgū ievērojot labākus drošības principus, bet tā kā viņiem miljardiem dolāru valdības finansējums, esmu pārliecināts, ka viņi izdomāja, kā to izdarīt.”
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Re:Check jau vairākkārt rakstīja, ka Covid-19 vakcīna nav gēnu terapija. Vakcīnai nav spēju iejaukties cilvēka gēnos, jo injicētais mRNS nevar nonākt šūnas kodolā. Kā skaidro Zāļu valsts aģentūra (ZVA), gēnu terapija tiek izmantota, lai ārstētu iedzimtas slimības vai slimības, ko izraisa dzīves laikā iegūtas mutācijas, kā tas ir, piemēram, vēža gadījumā. Savukārt ar vakcināciju nav iespējams radīt ģenētiskas izmaiņas. Arī CDC publicējis atspēkojumu mītam, ka vakcīna spēj iejaukties gēnos.
“Mums nav ne jausmas, ko šis produkts izdarīs ķermenī pēc mēnešiem vai gadiem jebkuram iedzīvotājam.”
Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta
Re:Check par bažām par vakcīnu ilgtermiņa ietekmi rakstīja jau iepriekš. Tolaik Rīgas Stradiņa universitātes profesore infektoloģe Angelika Krūmiņa norādīja: “Mēs esam tik daudz vakcīnas gadu gadiem saņēmuši gan pret gripu, gan pneimokoku infekciju, gan difteriju, regulāri revakcinējamies pret ērču encefalītu. Tad jau būtu arī par šīm vakcīnām kādi ziņojumi ar tālākejošām blakusparādībām. Šādu ziņojumu nav.” Arī viens no rotavīrusa vakcīnas izgudrotājiem un ASV Pārtikas un zāļu administrācijas (FDA) vakcīnu padomdevēju komitejas loceklis Pols Ofits skaidrojis, ka pat briesmīgākās blaknes parādās sešu nedēļu laikā. Tāpēc arī vakcīnas plašākai lietošanai reģistrēja pēc tam, kad pētījuma dalībnieki bija uzraudzīti vismaz divus mēnešus.
“Lielākā daļa, kas vak(inējas, nezina, ka, tā kā šie produkti joprojām ir klīnisko pētījumu fāzē, ikviens, kurš saņem vak(īnu, kļūst par daļu no šī klīniskā pētījuma.”
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Tā nav taisnība. Visas vakcīnas ir izgājušas standarta pārbaudes procedūras, pirms tās padarītas pieejamas lietošanai. Latvijā lietotajām vakcīnām publicēti pēdējās, 3.fāzes, klīnisko pētījumu rezultāti, ko veic pirms zāļu apstiprināšanas. Pfizer/BioNTech pētījums publicēts New England Journal of Medicine. Tajā piedalījās vairāk nekā 43 tūkstoši cilvēku. AstraZeneca vakcīnas pētījumā piedalījās 23 tūkstoši cilvēku, un tā rezultāti publicēti The Lancet. Arī pētījums par Moderna vakcīnu publicēts New England Journal of Medicine, tajā piedalījās 30 tūkstoši cilvēku. Pēc tam vakcīnas pārbaudīja un apstiprināja Eiropas Zāļu aģentūra.
ZVA iepriekš skaidroja, ka pētījumi un drošuma uzraudzība zālēm parasti turpinās arī pēc to reģistrācijas. Covid-19 vakcīnu gadījumā sekos līdzi dalībnieku veselības stāvoklim vismaz divus gadus pēc vakcīnas otrās devas saņemšanas, kas ļaus secināt, piemēram, cik ilgi saglabājas imunitāte. Tāpat notiek pētījumi, kuros iesaistīti bērni.
“Viņi vienkārši nezin, t.i. viņiem nav ne mazākas idejas, vai viņu ražotās vak(īnas var arī izraisīt to pašu citokīnu vētru.”
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Bažas par vakcīnu izraisītām citokīnu vētrām Re:Check arī atspēkojis jau iepriekš. ZVA iepriekš skaidroja, ka citokīns ir proteīns, kas dabiski izdalās cilvēka organismā un kalpo kā signālmolekula, palīdzot šūnām organismā savstarpēji sazināties. Citokīniem ir dažādas funkcijas, bet viena no svarīgākajām – veidot imūnsistēmas atbildi uz infekcijām. Citokīnu atbrīvošanās ir daļa no aizsargreakcijas, bet reizēm reakcija var būt tik asa, ka ir cilvēkam kaitīga. Taču tādas problēmas nav novērotas ne cilvēku, ne dzīvnieku pētījumos, ne arī vakcinējot cilvēkus pēc vakcīnu apstiprināšanas. Līdz aprīļa beigām visā pasaulē vakcinēts vairāk nekā miljards Covid-19 vakcīnu devu.
“VAK(ĪNAS NEAPTUR PĀRNEŠANU VAI INFICĒŠANOS”
Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta
Vakcīnu pētījumu sākotnējais mērķis bija pārliecināties, vai vakcīnas samazina apstiprinātus saslimšanas gadījumus. Ieguvums, uz ko cerēja, ir, lai cilvēki neslimo smagi, nenonāk slimnīcā un nemirst. Taču to, vai vakcīnas samazina arī inficēšanos vispār un vīrusa transmisiju, vēl pēta. Pētījumā ar vairāk nekā deviņiem tūkstošiem mediķu Izraēlā noskaidrojās, ka Pfizer/BioNTech vakcīna samazina inficēšanos par 75%. Savukārt CDC publicēja pētījumu, kurā piedalījās teju četri tūkstoši veselības aprūpes darbinieku. Infekcijas gadījumu skaits pēc Moderna vai Pfizer/BioNTech vakcīnas saņemšanas samazinājās par 90%. Tāpat BBC ziņo par pētījumu, kurā atklājies, ka jau divas nedēļas pēc pirmās Pfizer/BioNTech vai AstraZeneca vakcīnas saņemšanas bija teju uz pusi mazāka iespējamība, ka infekcija tiks nodota kādam mājsaimniecības loceklim.
“FAUČI UN 6 CITIEM NO NAISI PIEDER MODERNA VAK(ĪNAS PATENTI”
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Entonijs Fauči ir ASV galvenais infektologs, Nacionālā alerģiju un infekciju slimību institūta (NIAID) direktors. Līdzīgs apgalvojums, ka Fauči pieder puse no Moderna Covid-19 vakcīnām, kļuva populārs arī ASV. To pārbaudīja faktu pārbaudītāji The Dispatch un secināja, ka tā nav taisnība.
Kad pagājušajā gadā Moderna sāka Covid-19 vakcīnas izveidi, to atbalstīja tās zinātniskie partneri ASV valdībā. 2020.gada janvārī Nacionālā veselības institūta (NIH) zinātnieki izstrādāja molekulu, kas nepieciešama Moderna vakcīnai, lai izraisītu cilvēka imūnreakciju pret vīrusu, ziņoja The Washington Post. Medijs Axios norādīja, ka NIH pretendē uz vakcīnas patenta īpašumtiesībām. Patenta pieteikumu iesnieguši arī četri institūta zinātnieki, raksta medijs. Taču Fauči nav šo pētnieku vidū.
Ko atbildēja Sprūde?
Sazvanījām Sprūdi un vaicājām, vai viņa pārbaudījusi ierakstā paustos faktus un kāpēc izplata nepatiesu informāciju. Viņa atbildēja, ka ieraksts “atbilst manai pārliecībai”. Centāmies arī noskaidrot, kādi ir Sprūdes pierādījumi, piemēram, apgalvojumam, ka vakcīna ir gēnu terapija, taču viņa sacīja, ka nepieciešams ilgāks laiks, lai sagatavotu atbildes par konkrētiem jautājumiem. Atbildēt viņa gan nesolīja: “Ja man būs laiks un ja tiešām tie jautājumi būs tādi pamatoti, ka tiešām es gribētu diskutēt, tad mēs varam.” Re:Check 28.aprīļa vakarā deputātei nosūtīja arī detalizētus jautājumus e-pastā, taču līdz raksta publicēšanai viņa atbildi nesniedza.
