No stādiņa līdz meža biezoknim. Kā aug un attīstās mežs, stāsta eksperts

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Igor Tichonow/Shutterstock

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" darbinieks Mārcis Sakalaurs ir cilvēks, kurš ikdienā nodarbojas ar mežu apsaimniekošanu - viņš pēta, kā mežs attīstās no maza stāda līdz pat koksnes realizācijai. Lai uzzinātu plašāk par šo procesu, portāls "Apollo.lv" sazinājās ar Sakalauru, kurš par mežu uzturēšanu pastāstījā vairāk. 

Sakalaurs norādīja, ka institūts ir analoģisks "Latvijas Valsts mežiem" - nodarbojas ar datu analīzi, norāda lietas, kas ir jādara, lai mežu izaudzētu pēc iespējas ražīgāku.

Meža attīstība un kopšana

"Pirmkārt, katrai koku sugai attīstība notiek citādāk. Tāpat ir arī ar vietu, kur tiek plānots veidot mežu," norādīja Sakalaurs.

Sākotnēji sēklas tiek stādītas tikai retos gadījumos, jo pārsvarā tiek iestādīti mazi stādi, kuri iegūti no "Latvijas Valsts mežiem" vai no stādu audzētavām.

Pirmos trīs gadus tiek veikta agrotehniskā kopšana - veģetācijas pļaušana. Nākamajā posmā, kas ir aptuveni no trīs līdz desmit gadiem, notiek jaunaudžu kopšana.  

Sakalaurs norāda, ka jaunaudžu kopšana var ilgt arī līdz pat 15 līdz 20 gadiem. 

"Kad veido audzes sastāvu, kaut kas tiek radīts mākslīgi, kaut kas rodas dabiski. Piemēram, jūs iestādiet 1000 egles, un pārējo 1000 veido bērzi, egles, baltalkšņi un citi koki," norādīja eksperts.

Jaunaudžu kopšanas mērķis ir izveidot sastāvu nākotnes mežam, piemēram, 70% egļu, 20% bērzu un 10% melnalkšņu.

Nākamajā procesā, kas ilgst aptuveni no 15 līdz 40 gadiem, tiek veikta krājas kopšanas cirte. "Baltalksnis var būt līdz 20 gadiem, apsei līdz 30, priedei līdz aptuveni 70 gadiem, katram kokam šis process ir atšķirīgs," sacīja Sakalaurs.

Tādā veidā tiek atstāti nākotnes koki (tie, kuri galvenajā cirtē būs pēdējie), bet tiek "izņemti" ārā koki, kuriem ir defekti. No šādiem kokiem finierkoku nevar izaudzēt.

"Tie krājas kopšanas procesā tiek izņemti ārā un izmantoti vērtīgākie materiāli. Pēc aptuveni pirmajiem 20-25 gadiem tiek gūti pirmie ienākumi. Tālāk aptuveni ap 30 gadiem notiek otrā krājas kopšana un ap 40 gadiem notiek trešā," norādīja eksperts.

Katrs koks tiek nocirsts pēc likumdošanā noteiktajiem termiņiem. Populārākās koku sugas (bērzu, priedi un egli) drīkst nocirst arī pēc caurmēra - kad koks ir sasniedzis konkrētu stumbra diametru. Tādos gadījumos kokus var nocirst arī ātrāk.

"Mūsu mērķis ir veicināt saimnieciski vērtīgu mežaudžu veidošanu, sākot ar mežkopību, kas ir būtiskākā lieta," norādīja Sakalaurs.

Mežu īpašnieki ir uzticējuši datus speciālam reģistram - LVM GEO, kurā ir aktuālie dati no "Latvijas Valsts mežu" reģistra.

"Šajos datos mēs redzam visus aktuālos darbus, kas mums ir jāveic. Piemēram, jaunaudžu kopšana, koksnes gatavošana un citi darbi," sacīja Sakalaurs.

Kā norāda eksperts, īpašnieks ir noteicējs un nosaka to, kas ir jāveic.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu