Tiesa noraida Lemberga lūgumu trīs uzņēmumos dzēst ierakstus par viņu kā patieso labuma guvēju

Aivars Lembergs.

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Administratīvā apgabaltiesa ir noraidījusi pašlaik apcietinājumā esošā Ventspils mēra Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") lūgumu uzdot Uzņēmuma reģistram (UR) dzēst komercreģistrā ierakstus par to, ka viņš ir patiesā labuma guvējs trīs uzņēmumos, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas.

Iepriekš vēstīts, ka 2019.gadā UR reģistrēja Lembergu kā patieso labuma guvēju trīs uzņēmumos. Lembergs uzskata, ka uzņēmumi viņu kā patiesā labuma guvēju ir norādījuši nepamatoti un UR ir snieguši nepamatotu informāciju, un 2019.gaa 19.septembrī vērsās UR, lūdzot no komercreģistra šīs ziņas dzēst.

Kā savulaik vēstīja Latvijas Televīzija, Lembergs izteica iebildumus UR par to, ka esot nepatiesi reģistrēts kā vairāku juridisko personu patiesais labuma guvējs. UR Lembergs kā patiesais labuma guvējs bija reģistrēts, piemēram, ar tranzītbiznesu saistījos uzņēmumos "Ventbunkers", "Kālija parks" un "Ventspils tirdzniecības osta", kā arī SIA "Inter-Rīga" un SIA "PMT Balticum".

Šādu informāciju UR bija sniegušas uzņēmumu valdes, kas ir saistītas ar Šveices advokātu un Lemberga krimināllietā arestētās mantas ilggadējo pārvaldnieku Rūdolfu Meroni. Savukārt Lembergs skaidroja, ka nepiekrīt šiem ierakstiem reģistrā.

Pirmās instances tiesa pērnā gada 13.martā secināja, ka pieteikums ir noraidāms un ka UR lēmumi pieņemti, izvērtējot sabiedrību pieteikumos norādīto informāciju.

Tiesa secināja, ka UR nevar apstiprināt, ka sabiedrību norādītā informācija ir patiesa, bet tāds arī nav UR uzdevums. Konkrētajā gadījumā UR no Lemberga saņemto informāciju, ka viņš sabiedrībās nav patiesā labuma guvējs, ir pārsūtījis Valsts policijai, lai tā savas kompetences ietvaros šo informāciju pārbaudītu.

Arī Satversmes tiesa ir norādījusi, ka UR kompetencē ietilpst iesniegto dokumentu satura atbilstības pārbaude, tomēr UR kompetences robežas neaptver tiesvedībai raksturīgu tiesību jautājumu pārbaudi vai strīda izskatīšanu. Līdz ar to, ja Lembergs uzskata, ka sabiedrības viņu nepatiesi norādījušas kā savu patiesā labuma guvēju, viņam ir tiesības savu aizskarto tiesību aizsardzībai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vērsties tiesā ar prasību pret šīm sabiedrībām.

Lembergs Administratīvās rajona tiesas Liepājā spriedumam nepiekrita, un iesniedza apelācijas sūdzību.