100 gadu vecumā miris bijušais PSKP CK sekretārs Jegors Ļigačovs, piektdienas vakarā, atsaucoties uz Tomskas apgabala administrāciju, vēstīja ziņu aģentūra TASS. Nāves cēlonis nav norādīts.
Interneta izdevums "Mash" apgalvo, ka pirms dažām dienām Ļigačovs tika ievietots intensīvajā terapijā abpusējās pneimonijas dēļ, un viņam tika diagnosticēti arī „daudzveidīgi autonomie traucējumi”. Ārsti viņa stāvokli novērtēja kā ārkārtīgi smagu.
Jegors Ļigačovs ir dzimis 1920. gadā Novosibirskas apgabala Dubinkino ciemā. 1943. gadā absolvējis Maskavas Aviācijas institūtu, bet 1949. gadā - PSKP Centrālās komitejas pakļautībā esošo Augstāko partijas skolu. Viņš strādāja par inženieri lidmašīnu rūpnīcā Novosibirskā, bet pēc tam līdz 1983. gadam bija PSKP Tomskas apgabala komitejas pirmais sekretārs.
Ļigačovs kļuva par PSKP CK locekli 1976. gadā. Pēc bijušā VDK priekšsēdētāja Jurija Andropova, kurš toreiz bija PSKP CK ģenerālsekretārs, ierosinājuma viņš tika pārcelts uz Maskavu. Ļigačovs bija PSKP CK sekretārs līdz 1990. gadam.
1985. gadā Ļigačovs atbalstīja Mihaila Gorbačova kandidatūru PSKP CK ģenerālsekretāra vēlēšanās, savukārt pats trīs turpmākos gadus bija par ideoloģijas jautājumiem atbildīgais PSKP Centrālās komitejas sekretārs. Jegors Ļigačovs bija arī viens no PSRS pretalkohola kampaņas iniciatoriem un vadītājiem.
1991.gada 19. un 22.augustā Ļigačovs atbalstīja Ārkārtas stāvokļa valsts komiteju, bet pats tajā nepiedalījās.
1992.gadā, runājot kā liecinieks PSKP lietā Krievijas Konstitucionālajā tiesā, Ļigačovs sacīja, ka viņš "enerģiski un aktīvi" veicināja Gorbačova "izvirzīšanu" un nosauca to par savu "lielāko personāla kļūdu".
Ļigačovs kādā intervijā vēlāk sacīja, ka valstij nepieciešama restrukturizācija, taču "nav objektīvu iemeslu PSRS sabrukumam". Pēc viņa domām, Padomju Savienības sabrukumu izraisīja „noteiktas vadošo darbinieku grupas nodevība un viņu pāreja no komunistu, sociālistu pozīcijām uz nacionālseparātistu pretpadomju pozīcijām”.
Ļigačovu arī atceras kā frāzes "Boriss, tu kļūdies" ("Борис, ты не прав") autoru. Šī frāze 1988. gadā bija adresēta topošajam Krievijas prezidentam Borisam Jeļcinam.
1990. gada jūlijā Jegors Ļigačovs tika atstādināts no visiem partijas amatiem un devās pensijā. No 1993. līdz 2013. gadam viņš bija Krievijas Federācijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas loceklis, bet no 1999. līdz 2003. gadam – Krievijas Valsts domes deputāts.