ES nevēlas saasināt attiecības ar Krieviju

Ilustratīvs foto

FOTO: Evgeniia Ozerkina/Shutterstock

Eiropas Savienība (ES) nevēlas tālāku eskalāciju attiecībās ar Krieviju, turpinot krievu diplomātu izraidīšanu, pirmdien paziņojis bloka augstākais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels.

"Šobrīd tālāka eskalācija, izraidot diplomātus, nav dienas kārtībā," atbildot uz Vācijas sabiedriskās raidorganizācijas DW žurnālista jautājumu, preses konferencē pēc ES ārlietu ministru tikšanās, atzina Borels.

Viņš piebilda, ka pirms sanāksmes apspriedis šo jautājumu ar Čehijas ārlietu ministru Jakubu Kulhāneku.

Prāgas un Maskavas konfliktu ES dalībvalstu līderi apsprieda jau nedēļas nogalē Portu.

"Tāpat kā līderi brīvdienās, mēs šodien apliecinājām Čehijai apņēmīgu Eiropas Savienības atbalstu. Domāju, ka visi piekrita, ka nepieciešams neturpināt eskalāciju un ka mums jāizrāda apņēmīgs atbalsts [Čehijai], taču tajā pašās laikā cenšoties nevairot spriedzi," izteicās Borels.

Viņš aicināja sagaidīt, kādus rezultātus sniegs stratēģiskā diskusija par attiecībām ar Krieviju, kas paredzēta ārkārtas ES samitā 25.maijā.

To plānoja organizēt jau martā, taču atlika, jo pandēmijas dēļ toreizējais samits tika rīkots virtuālā formātā.

Kā ziņots, Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs nedēļas nogalē aicināja ES dalībvalstis katrai izraidīt "vismaz vienu Krievijas diplomātu", šādi apliecinot solidaritāti ar Prāgu.

ES dalībvalstu līderi piektdien neformālajā samitā Portu, Portugālē, cita starpā apsprieda, kāda izveidojusies Čehijas attiecībās ar Krieviju.

"Mums vienmēr tas jāpatur prātā - ja ir uzbrukts vienai dalībvalstij, ir uzbrukts visām," samitā norādīja Babišs.

Čehija aprīlī apsūdzēja Krievijas militārā izlūkdienesta (GRU) aģentus 2014.gadā Vrbeticē, Čehijas austrumos, notikušo sprādzienu sarīkošanā. Apsūdzībām sekoja 18 Krievijas diplomātu izraidīšana, uz ko Krievija atbildēja ar 20 Čehijas diplomātu izraidīšanu.

Solidarizējoties ar Čehiju, Krievijas diplomātus izraidījušas arī Baltijas valstis un Slovākija.

Aprīļa beigās Bulgārija par "persona non grata" pasludināja vienu Krievijas vēstniecības darbinieku, pastāvot aizdomām, ka Krievija ir saistīta arī ar četriem sprādzieniem Bulgārijas bruņojuma noliktavās un rūpnīcās, kas notikuši laikā no 2011. līdz 2020.gadam.