1. maijā stājās spēkā pirmie atvieglojumi personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā izslimojušas koronavīrusa izraisīto slimību. Tieslietu ministrijas (TM) informatīvajā ziņojumā valdībai izskaidrots un precizēts, kas uzskatāma par vakcinētu personu, jo dažādām vakcīnām ir atšķirīga iedarbība.

Informatīvajā ziņojumā "Iespējamie vakcinēšanās pret Covid-19 infekciju motivējošie līdzekļi" teikts, ka visu vakcīnu gadījumā tā ir 15. diena pēc otrās vakcīnas devas saņemšanas. "Vaxzevria" (AstraZeneca) vakcīnas gadījumā tā ir arī 22. līdz 90. diena pēc pirmās vakcīnas devas saņemšanas, taču pēc tam ir jāsaņem otrā vakcīnas deva, lai nostiprinātu vakcinācijas efektu.

To, ka personai veiktā vakcinācija ir bijusi pietiekami efektīva un garantē nepieciešamo aizsardzību, liecina Eiropas Zāļu valsts aģentūras (EZA) atzinums, reģistrējot vakcīnu. Tāpat par vakcīnu kvalitāti un efektivitāti liecina arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) atzinums vakcīnas lietošanai. Tiek pieļautas arī vakcīnas, kuru lietošanu ir atzinis EZA līdzvērtīgs regulators, t.i., to valstu zāļu reģistrācijas regulatori, ar kuriem EZA ir līgums par ražotāju pārbaužu atzīšanu, un līgumi atzīti MK noteikumiem, tādējādi apliecinot šo iestāžu darbības kvalitāti, uzsver TM.

Tādējādi par pilnībā vakcinētu personu var uzskatīt personu, kura ir saņēmusi pilnu vakcinācijas kursu ("Vaxzevria" gadījumā arī no 22. dienas līdz 90. dienai pēc pirmās vakcīnas devas saņemšanas) ar vakcīnu, kas ir reģistrēta EZA, vai ir līdzvērtīga zāļu regulatora, vai PVO atzīta.

Cik ilgi noturas imunitāte pēc Covid-19 izslimošanas?

Ziņojumā minēts, ka šobrīd nav pierādījumu vakcinācijas pret Covid-19 imunitātes noturības laikam. Pārslimojot Covid-19, imunitāte saglabājas no 5 līdz 7 mēnešiem, tādēļ šobrīd daudzas valstis arī imunitātes noturības laikam pēc vakcinācijas saņemšanas piemēro šo pašu termiņu, kas ir 5-7 mēneši.

Dabīgā ceļā imunitāti pret Covid-19 iegūst pēc pārslimošanas, tādēļ arī personas, kas ir izslimojušas Covid-19 var tikt uzskatītas par personām ar zemu Covid-19 inficēšanās risku pēc izveseļošanās un sešus mēnešus kopš pēdējā pozitīvā PĶR testa. Tādēļ arī pret personām, kas pārslimojušas Covid-19 būtu jāpiemēro līdzīgi principi, kā pret vakcinētām personām, uzsver TM.

Kad pret Covid-19 vakcinētie varētu saņemt plašākas priekšrocības? 

Veselības ministrija informē, ka papildu ieguvumus vakcinētajiem Latvijā varētu ieviest tad, kad vakcīnas būtu pieejamas ikvienam Latvijas iedzīvotājam, ja būtu vakcinējusies pietiekami liela sabiedrības daļa un jo īpaši riska grupas, valstī būtu droša epidemioloģiskā situācija un būtu nodrošināta efektīva vakcinācijas fakta pārbaudes iespēja.

Plānots, ka pilnībā vakcinētām personām ierobežojumu mazināšana notiktu pakāpeniski un pa posmiem. Pirmajā posmā uz atsevišķām pilnībā vakcinētām sabiedrības grupām pakāpeniski tiktu attiecināti mērķēti izņēmumi, piemēram, neveikt obligāto skrīningu darba vietā, neievērot mājas karantīnu, mazināt drošības pasākumus sociālos aprūpes centros u.c.

Savukārt otrajā posmā tiktu lemts par uz visu sabiedrību attiecinātiem izņēmumiem vakcinētām personām. Piemēram, plānots atļaut pulcēties sporta un kultūras pasākumos, iekštelpās apmeklēt kultūras un sporta pasākumus, izmantot ēdināšanas, sporta klubu un izklaides pakalpojumus, kā arī noteiktās situācijās nelietot sejas masku un citus individuālos aizsardzības līdzekļus.

Tieslietu ministrija norāda, ka vakcinācija pret Covid-19 pašreizējos apstākļos ir brīvprātīga un netiek paredzēti papildu ierobežojumi personām, kas nebūs vakcinējušās. Izvērtējot pienākumu vakcinēties atsevišķu profesiju grupām darba pildīšanai, Tieslietu ministrija ir secinājusi, ka vakcinācija pret Covid-19 ir brīvprātīga, tomēr atsevišķās nozarēs un profesijās, kur drošību nevar panākt citādi, iespējams izvērtēt un pārskatīt nevakcinētiem cilvēkiem individuālus profesionālos pienākumus, ņemot vērā valsts drošības intereses, darbu ar riska grupu cilvēkiem un ētiskos aspektus.

Papildu sabiedrības iedrošināšanai vakcinēties plānots ieviest dažādus motivējošus pasākumus, iesaistot uzņēmējus, pašvaldības un sabiedriskās organizācijas.

Veselības ministrija norāda, ka jau šobrīd tādās valstīs kā ASV un Izraēla, kur ir augsti vakcinācijas pret Covid-19 rādītāji, vakcinētās personas var brīvāk ceļot, kā arī izmantot dažāda veida pakalpojumus - apmeklēt sporta klubus, restorānus, izklaides un kultūras vietas.

Līdz ar sabiedrības plašu vakcināciju un kolektīvās imunitātes izveidošanos būtu iespējams pārskatīt arī šobrīd Latvijā noteiktos epidemioloģiskos drošības pasākumus. Tas savukārt veicinātu ekonomikas atveseļošanos un uzlabotu iedzīvotāju un uzņēmēju ikdienu, ļaujot iedzīvotājiem pilnībā atgriezties darbā, savukārt uzņēmējiem - atsākt uzņēmējdarbību un atgriezties ekonomiskajā apritē.

Jau ziņots, ka rosināts apspriest iespēju blakusparādību gadījumā pēc vakcinācijas, ja tās ietekmē personas darbaspējas, paredzēt iespēju piešķirt uzreiz "B" darba nespējas lapu. Tas novērstu iespējamus zaudējumus vakcinētajai personai un mazinātu slogu darba devējiem.

Tāpat darba devēji Veselības ministrijas ieskatā varētu paredzēt motivācijas iespējas vakcinētiem cilvēkiem, piemēram, paredzot darbiniekam brīvdienu vakcinācijas veikšanai.

Kopsavilkums

  • "Pfizer"/ "BioNTech" un "Moderna" vakcīnu gadījumā tā ir 15. diena pēc otrās vakcīnas devas saņemšanas.
  • "Vaxzevria" (AstraZeneca) vakcīnas gadījumā tā ir 22. līdz 90. diena pēc pirmās vakcīnas devas saņemšanas.
  • Pārslimojot Covid-19, imunitāte saglabājas no 5 līdz 7 mēnešiem.