Prezidents Egils Levits uzsvēra, ka valsts pienākums būtu atbalstīt ne tikai sabiedriskos, bet arī komerciālos medijus. Kā piemēru ekspertu tiešsaistes konferencē "Informatīvā telpa spēcīgai demokrātijai" viņš minēja citas Eiropas Savienības valstis.
Viņš norādīja, ka pēdējos gados ir strauji samazinājies gan laikrakstu un žurnālu skaits, gan to tirāžas. "Demokrātiskā sabiedrībā valsts uzdevums ir latvietim nodrošināt tikpat daudz informācijas, kā amerikānim. Valstij ir uzdevums radīt komercmediju atbalsta sistēmu, nodrošinot vārda brīvību, plurālismu un augstu kvalitāti," sacīja Valsts prezidents.
Levita ieskatā mediji ir svarīgi, lai darbotos valsts demokrātiskā iekārta.
"Informatīvā telpa, kurā mēs katrs dzīvojam, attiecas gan uz katru indivīdu, gan uz valsts iekārtu," jo, kā skaidroja Valsts prezidents, cilvēka skatījumu uz pasauli un to, kā viņš rīkojas, ietekmē personas individuālā pieredze, bet vēl jo vairāk informatīvā telpa, kurā viņš atrodas. Tādēļ ir būtiski saprast, kas veido cilvēka informatīvo telpu un kā tajā informācija tiek strukturēta un arī manipulēta, lai ietekmētu indivīda domas un rīcību.
"Informatīvā telpa ir kompleksa vide, kas ir plašāka par digitālo telpu, un tā mūs veido kā personības," norādīja Levits.
Valsts prezidents savā uzrunā uzsvēra valodas nozīmi kvalitatīvas informatīvās telpas veidošanā, proti, jo vairāk valodu indivīds pārvalda, jo plašākas ir viņa informatīvās telpas robežas.
Tāpat Levits akcentēja informatīvās telpas pieejamību, minot tādus piemērus kā cilvēka informācijas uztveršanas un analizēšanas prasmes, pieeja iekārtām, kas palīdz piekļūt digitālajai informācijai.
Kā nozīmīgu daļu no informatīvās telpas Levits minēja demokrātiskā diskursa telpu, uz kuras balstās demokrātiskā valsts iekārta. Valsts prezidents atgādināja, ka "demokrātija balstās pilsoņu līdzdalībā savas valsts politikas veidošanā". "Autoritārām valstīm nav vajadzīga tik ļoti izteikta demokrātiskā diskursa telpa tādēļ, ka tur lēmumus pieņem autoritārā veidā, bet demokrātija bez savas nacionālās demokrātiskā diskursa telpas nevar funkcionēt," skaidroja Levits.
Valsts prezidents uzstāšanās laikā arī apskatīja mediju un sociālo tīklu lomu kvalitatīvā demokrātiskā diskursa telpā, vārda brīvības nozīmi, īpaši interneta vidē, un mūsdienu informatīvās telpas izaicinājumus - naida runu un dezinformāciju. Tāpat Levits runāja par to, ka vārda brīvības robežas tiesiskā valstī drīkst noteikt tikai un vienīgi demokrātiski ievēlēts likumdevējs, nevis anonīmi ziņotāji vai tehniski ieprogrammēti algoritmi, kā piemēru minot režisora Alvja Hermaņa un dzejnieces Māras Zālītes ierakstu dzēšanu sociālajā vietnē "Facebook".
Konferenci rīkoja biedrība "Latvijas Formula 2050" sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", Latvijas Universitāti, Pārresoru koordinācijas centru, Ekonomikas ministriju, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un SIA "Latvijas mobilais telefons".
