Uzziņa ⟩ Ierobežojumu atvieglojumi vakcinētajiem un PČ hokejā bez skatītājiem - otrdienas MK sēdē pieņemtie grozījumi (6)

Darbavietā bez masku valkāšanas varēs tikties ne vairāk kā 20 vakcinēti vai Covid-19 pārslimojuši cilvēki

Nelietojot mutes un deguna aizsegus un neievērojot distancēšanās prasības, darba vietā vai vienā telpā varēs tikties ne vairāk kā 20 cilvēki, kuri ir vakcinēti vai ir pārslimojuši Covid-19, paredz valdības pieņemtie Veselības ministrijas iesniegtie noteikumu grozījumi.

Vakcinētas vai Covid-19 pārslimojušās personas varēs brīvāk pulcēties slēgtā un kontrolētā vidē, piemēram, darba kolektīvi darba telpās un sanāksmēs, amatiermākslas kolektīvi un sporta komandas.

Visas epidemioloģiskās prasības jāievēro, ja telpā ir kaut viena persona, kuras vakcinēšanās vai pārslimošanas statuss nav zināms. Prasības jāievēro arī ārpus noteiktās telpas jeb koplietošanas telpās.

Šie grozījumi neattiecas uz lielākiem pasākumiem virs 20 cilvēku apmērā un grupām, kas nav pastāvīgas.

Veselības ministrija norāda, ka pēc šī principa var atsākt strādāt amatieru mākslas un amatieru sporta kolektīvi.

Līdz 1. jūnijam slēgtos un kontrolētos ne vairāk kā 20 cilvēku lielos kolektīvos apliecināt vakcinācijas un Covid-19 pārslimošanas faktu varēs, uzrādot vakcinācijas kartīti, e-veselības izdruku vai izziņu no ģimenes ārsta vai vakcinācijas iestādes.

Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale norādīja, ka Ministru kabinets apstiprinājis arī KM rosinātu un VM virzītu priekšlikumu no otrdienas paredzēt iespēju nenēsāt sejas un mutes aizsegus, kā arī neievērot savstarpēju divu metru distanci amatiermākslas kolektīvu - koru, orķestru, tautas mūzikas ansambļu, deju kolektīvu un citu tautas mākslas kolektīvu - mēģinājumos grupās līdz 20 personām.

Amatiermākslas kolektīvu pret Covid-19 vakcinēto un vīrusu izslimojušo dalībnieku mēģinājumi grupās līdz 20 personām turpmāk var notikt arī telpās. Atvieglojumi drošības pasākumu ievērošanā piemērojami tad, ja telpā atrodas tikai pret Covid-19 vakcinētas vai vīrusu izslimojušas personas.

Telpā ienākot personai, par kuras vakcinēšanās vai pārslimošanas faktu pārējiem klātesošajiem nav informācijas, piemēram, nevar uzrādīt vakcinācijas kartīti, e-veselības izdruku vai izziņu, vai arī, uzturoties koplietošanas telpās, mutes un deguna aizsegi tiek lietoti.

Iespēja nelietot deguna un mutes aizsegus, kā arī neievērot savstarpēju divu metru distanci neattiecas uz lielākiem kolektīviem, kuru mēģinājumos iesaistītas vairāk nekā 20 personas un kolektīviem, kuru locekļi nav pastāvīgi un mainās.

Tie amatiermākslas kolektīvi, kuru dalībnieki nav vakcinēti pret Covid-19 vai izslimojuši vīrusu, mēģinājumu procesu var organizēt kā līdz šim - ārtelpās grupās līdz desmit personām, skaidroja Kokale.

Paralēli norit darbs pie iedzīvotājiem daudz ērtākiem gan nacionāliem, gan Eiropas līmeņa risinājumiem. No 1.jūnija apliecinājumu lietošanai Latvijā vakcinētie un Covid-19 pārslimojušie iedzīvotāji varēs iegūt tiešsaistē, bet no 15.jūnija šie apliecinājumi jau kļūs par daļu no Eiropas Savienības digitālā zaļā sertifikāta, atzīmē Veselības ministrijā.

Prasības lietot maskas, distancēties un ievērot citus epidemioloģiskās drošības pasākumus tikšot saglabātas vietās, kurās vienlaikus uzturas gan vakcinēti vai pārslimojuši, gan nevakcinēti cilvēki, kā arī vietās, kur nevar viegli pārliecināties par personas statusu, piemēram, veikalos, sabiedriskajā transportā un citās publiskās vietās.

Masu informācijas līdzekļu raidījumu vadītāji un dalībnieki raidījumos varēs nelietot mutes un degunu aizsegus

Mutes un deguna aizsegus raidījuma dalībnieki varēs nelietot, ja raidījuma dalībniekiem pēdējo 72 stundu laikā pirms raidījuma ir veikts Covid-19 tests vai Covid-19 antigēna noteikšanas tests un tas ir negatīvs.

Covid-19 testu var neveikt personas, kas dokumentāri var pierādīt, ka iepriekš bijušas pārslimojušas ar Covid-19 un vairs nerada inficēšanās risku apkārtējiem, kā arī Covid-19 testu neveiks personas, kas dokumentāri var pierādīt, ka ir pilnībā vakcinējušās pret Covid-19 infekciju.

Raidījuma vadītājs vai raidījuma dalībnieks labprātīgi varēs izvēlēties lietot mutes un deguna aizsegus, tāda iespēja netiek liegta.

Nodarbības svaigā gaisā varēs rīkot līdz 20 personām vienā grupā

Turpmāk nodarbības, tostarp sporta nodarbības, svaigā gaisā varēs rīkot līdz 20 personām vienā grupā, līdzšinējo 10 personu vietā.

Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), ārā dabiski ir pietiekama gaisa cirkulācija, kā arī lielāka iespēja ieturēt distanci, tādējādi mācības un nodarbības arī lielākā nekā 10 cilvēku grupā nerada palielinātu risku saslimstībai.

Tajā pat laikā, ņemot vērā vidējo izglītojamo skaitu klasē - 20 izglītojamie, izglītības jomā tiek nodrošināta iespēja īstenot izglītības programmas, nedalot klasi atsevišķās grupās.

Patlaban regulējums paredz, ka sporta treniņa norisei ārā vienā grupā vienlaikus organizēti pulcējas ne vairāk kā 10 personas.

Lai veicinātu bērnu un jauniešu iesaisti organizētās sporta aktivitātēs svaigā gaisā, kā arī, ņemot vērā faktu, ka vidējais mācību - treniņu grupas lielums sporta programmās (profesionālās ievirzes un interešu izglītības sportā programmās) ir 15 audzēkņi Ministru kabinets lēma, ka vienas treniņgrupas lielums ārā ir iespējams līdz 20 personām, pārējos nosacījumus par āra treniņu norisi saglabājot nemainīgus.

Tirdzniecības centros varēs darboties veikali ar atsevišķu ārēju ieeju

Tirdzniecības centros varēs darboties veikali ar atsevišķu ārēju ieeju, paredz otrdien valdībā atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Patlaban spēkā esošais regulējums noteic, ka droša tirdzniecības modeļa ietvaros drīkst darboties visas tirdzniecības vietas, kas atrodas ārpus lielajiem tirdzniecības centriem.

Tomēr ar grozījumi noteikumos paredzēts, ka veikaliem, kuros apmeklētājiem ir nodrošināta atsevišķa ārējā ieeja tirdzniecības vietai, tiek atcelti darbības ierobežojumi tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir virs 7000 kvadrātmetriem.

EM skaidroja, ka ar atsevišķu ārēju ieeju tirdzniecības vietai saprotama apmeklētāju piekļuve no ārējas atklātas teritorijas, piemēram, ielas vai pagalma.

"Minētajā tirdzniecības vietā nav pieļaujama apmeklētāju plūsmas organizēšana, izmantojot vēl kādu citu papildus ieeju vai izeju, tostarp nav pieļaujama tālāka apmeklētāja iekļūšana tirdzniecības centrā. Iepriekš minētai tirdzniecības vietai ir jābūt konstruktīvi vai kādā citā veidā norobežotai, lai apmeklētājs nevarētu nokļūt tālāk tirdzniecības centra gaitenī vai kādā citā tirdzniecības vietā, piemēram, aizslēdzot papildu izejas vai ieejas durvis, nolaižot ailes norobežojušas žalūzijas," informēja EM.

Pēc ministrijas sniegtās informācijas, mazumtirdzniecībā kopumā ir izveidotas 21 413 tirdzniecības vietas ar 86 278 nodarbinātajiem, no tām kopš 2021.gada 7.aprīļa ir atvērtas un darbojas aptuveni 20 000 tirdzniecības vietu, savukārt aptuveni 1500 tirdzniecības vietu iepriekš minētajos tirdzniecības centros ir pakļautas darbības ierobežojumiem.

Valdība nelemj par iespēju skatītājiem apmeklēt hokeja čempionātu

Pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns žurnālistiem sacīja, ka uz otrdienas Ministru kabineta sēdi tiks meklēti risinājumi, lai vismaz daļa skatītāju varētu klātienē redzēt Rīgā gaidāmo pasaules hokeja čempionātu.

Otrdien Izglītības un zinātnes ministrija bija plānojusi iesniegt minēto priekšlikumu Ministru kabineta sēdē, tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) neiekļāva šo jautājumu valdības sēdes dienaskārtībā.

Premjers atteikumu valdībā skatīt minēto jautājumu pamatoja ar faktu, ka šis priekšlikums netika atbalstīts valsts pārvaldes un piesaistīto ekspertu Operatīvajā vadības grupā.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) valdības sēdes laikā vēlējās zināt, vai tomēr nebūtu atļaujams skatītājiem klātienē apmeklēt hokeja čempionātu, piemēram, uzrādot negatīvu Covid-19 testu.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) ministrei norādīja uz riskiem, kas saistīti ar Covid-19 testiem, sevišķi atļaujot ar negatīviem testiem apmeklēt publiskus pasākumus slēgtā telpā.

Pavļuts atgādināja par gadījumu, kad Cēsu koncertzālē tika rīkots koncerts, kurā dalībnieki bija veikuši Covid-19 testus, tomēr vēlāk izrādījās, ka šī koncerta laikā infekcija plaši izplatījās. Tāpat veselības ministrs informēja, ka valstī nebūtu iespējams veikt tika plašu testēšanu.

Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis norādīja uz to, ka paiet zināms laiks kopš saslimšanas ar Covid-19 līdz šī slimība manifestējas cilvēkā.

"Var būt situācijas, kad tiek veikts tests, tomēr paiet 2-3 stundas un slimība ir kļuvusi identificējama. Testi palīdz samazināt slimības izplatību, bet tā nav panaceja," uzsvēra Briģis.

Kariņš aicināja neturpināt minētās diskusijas, piebilstot, ka gadījumā, ja kāds no kolēģiem pusgada laikā nav sapratis infekcijas izplatības nianses, tad šī nebūs tā diena, kad atkal par to runāt.

Tikmēr Saeimas deputāts Gatis Eglītis (JKP) vēlāk vakarā paziņoja, ka JKP ir apņēmusies šo jautājumu pārskatīt Saeimā. Eglītis sociālajos tīklos pārmeta, ka premjers un veselības ministrs esot "norāvuši" jautājumu. "Neko. Turpināsim Saeimā ceturtdien," solās Eglītis.

Iepriekš pretēji valdības nostājai pēc Jaunās konservatīvās partijas ierosinājuma Saeima atļāva strādāt ēdinātāju āra terasēm. Toreiz koalīcijas politiķi stāstīja, ka esot piekāpušies JKP prasībai, lai šī partija kopā ar opozīciju epidemioloģiskajai drošībai nepieciešamos ierobežojumus neatceltu vēl plašāk.