Dažādi atvieglojumi vakcinētajiem, piemēram, nelietot sejas maskas darbā un trenēties telpās, nav uzskatāma par nevakcinēto diskrimināciju. Par to vienisprātis gan Satversmes zinātājs, gan tiesībsargs, gan medicīnas ētikas eksperte. Ar šiem atvieglojumiem notiek lēna atgriešanās pie ierastās dzīves un tās nav privilēģijas, vēsta LTV Ziņu dienesta raidījums "Panorāma".
Juridiskā izpratnē diskriminācija ir tā, kas paredz atšķirīgu attieksmi pret cilvēku viņa vecuma, dzimuma, tautības vai rases dēļ. Jautājumā par vakcinēto tiesībām var runāt par atšķirīgu attieksmi, uzsvēra Satversmes tiesību eksperts Edgars Pastars.
"Atšķirīgas attieksmes gadījumā valstij ir lielāka rīcības brīvība, bet tik un tā šādu ierobežojumu atcelšana nevar būt nekontrolēta," sacīja Pastars.
Visos gadījumos jautājums esot par leģitīmo mērķi, kas tiek sasniegts.
"Nu, šobrīd, kad lielākoties ir vakcinēti vecāka gadagājuma cilvēki un hronisku slimību pacienti. Tad sportošana iekštelpās viņiem var nākt par labu. Un tur mēs redzam leģitīmo mērķi. Ir jāskatās, vai nevakcinētiem ir alternatīvas, lai baudītu to pašu. Piemēram – derīgs tests. Ja kāds vēlas katru dienu taisīt testu, ok, tā ir viņa izvēle," sacīja Pastars.
Ierobežojumi nedrīkstot būt nesamērīgi. Piemēram, liegums nevakcinētai personai iet pie ārsta. Taču ierobežojumi ir būtiski, jo otros svara kausos ir cita cilvēka veselība.
"Ar ko nevakcinētajiem ir jārēķinās, ka tajos brīžos, kad šīs personas var apdraudēt sabiedrības drošību un veselību, viņiem var būt papildu ierobežojumi, ko nevarēs darīt," piebilda Satversmes tiesību eksperts.
Tiesībsargs Juris Jansons norādīja: "Ja politiķi savā retorikā izmanto vārdu "privilēģijas", tad es saklausu diskriminācijas riskus. Bet pareizi ir runāt par ierobežojumu samazināšanu. Valdības lēmumi ir tieši uz to, lai samazinātu ierobežojumus no cilvēktiesību statusa."
Tiesībsargs uzskata, darba devēja prasība būt vakcinētam jomās, kurās ir ciešs kontakts ar klientu, ir pamatota. Arī aviopārvadātāju prasība darbiniekiem vakcinēties nav pārspīlēta.
