Biežākie mīti par vardarbību. Kā to atpazīt? (12)

Ilustratīvs attēls. Foto: Yupa Watchanakit/shutterstock
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Vardarbība ietver tieksmi kontrolēt, dominēt un pazemot. Vardarbīgai rīcībai ir dažādas formas - fiziska, psiholoģiska, seksuāla un ekonomiska, un parasti tās kombinējas. Vardarbība mīl klusumu. Ir svarīgi apzināties, ka vēl aizvien sabiedrībā valda dažādi mīti un iesakņojušās stigmas, ar ko, iespējams, paši cietušie turpina sadzīvot.

Lielākajā daļā partnerattiecību mēdz būt vieglāki un grūtāki periodi, kad rodas strīdi, nesaskaņas vai konflikti. Taču vardarbība partnerattiecībās atšķiras no tā, ko dēvē par ikdienišķu nesaprašanos. Vardarbība ģimenē ir ļaunprātīgas rīcības modelis - uzvedība, ko pašreizējais vai bijušais partneris, laulātais vai draugs izmanto, lai kontrolētu otras personas uzvedību.

Portāls "Apollo.lv" sociālās iniciatīvas "Pamani vardarbību" ietvaros ir apkopojis biežākos mītus par vardarbību, testu "Kā atpazīt, ka partneris attiecībās ir vardarbīgs?", izmantojot Labklājības ministrijas, krīzes centra "Skalbes" un centra "Marta" informatīvos materiālus.

Mīti par vardarbību

Mīts Nr.1: Vardarbība partnerattiecībās skar ļoti mazu sabiedrības daļu.

Vardarbība ģimenē ir viens no biežāk sastopamākajiem vardarbības veidiem, taču oficiāli par to tiek ziņots visretāk.

Mīts Nr.2: Vardarbība partnerattiecībās ir tikai fiziska aizskaršana.

Fiziska izrēķināšanās ir tikai viena no vardarbības formām. Bieži attiecībās nenotiek fiziska partnera ietekmēšana, varmāka izmanto citus veidus, kā ietekmēt partneri, tai skaitā psiholoģiski, seksuāli, ekonomiski un citādi.

Mīts Nr.3: Vardarbība partnerattiecībās mēdz gadīties nejauši.

Vardarbība partnerattiecībās nav "īslaicīga nejaušība". Varmāka pieņem lēmumu būt vardarbīgs. Tas ir apzināts uzvedības modelis, lai kontrolētu partneri, izmantojot bailes.

Mīts Nr.4: Vardarbība raksturīga tikai noteiktās ģimenēs.

Vardarbība partnerattiecībās ir novērojama dažādos sabiedrības sociālos slāņos, neatkarīgi no partneru statusa, reliģiskās piederības, etniskās izcelsmes un izglītības līmeņa.

Mīts Nr.5: Sitiens vai grūdiens nav nekas īpašs.

Jebkurš fizisks aizskārums var radīt emocionālu pārdzīvojumu, bailes, aizvainojumu, trauksmi. Nereti šķietami nenozīmīgi pāridarījumi var pāraugt nopietnā vardarbībā, kā rezultātā upuri var nopietni ievainot.

Daži, bet ne visi cietušie vēršas pēc medicīniskas palīdzības. Ir gadījumi, ka cilvēks var iegūt invaliditāti vai zaudēt dzīvību. Sievietes, kuras cieš no vardarbīgas attieksmes grūtniecības periodā, biežāk piedzīvo abortu vai priekšlaicīgas dzemdības.

Mīts Nr.6: Alkohola un narkotisko vielu lietošana izraisa vardarbību partnerattiecībās.

Daži varmākas izmanto savas atkarības kā attaisnojumu vardarbībai. Lai arī pastāv sakarība starp vielu lietošanu un vardarbību partnerattiecībās, tomēr tas viens otru neizraisa un neattaisno. Dažādu vielu lietošana var veicināt smagākas formas vardarbības izpausmes partnerattiecībās.

Mīts Nr.7: Upuris vienmēr var aiziet no attiecībām.

Ir ārkārtīgi daudz iemeslu, kādēļ no attiecībām aiziet nav tik vienkārši un viegli. Ir nepieciešams atbalsts, finanšu līdzekļi, laika plānošana, lai vardarbīgās attiecības atstātu droši. Par notiekošo vajag runāt, jo klusējot nav iespējams saņemt nekāda veida atbalstu.

Mīts Nr.8: Ja varmāka apsolīsies mainīties, vardarbība tiks pārtraukta.

Piedošanas lūgšana ir manipulatīva uzvedība no varmākas puses. Varmākas ārkārtīgi retos gadījumos paši spēj pārtraukt vardarbīgo uzvedību. Visbiežāk vardarbība turpinās.

Mīts Nr.9: Tikai sievietes cieš no vardarbības partnerattiecībās, un tikai vīrieši ir vardarbības veicēji.

Papildu tam, ka vīrieši mēdz būt vardarbīgi pret sievietēm, ir daudzi citi attiecību tipi, tai skaitā viendzimuma attiecības, kurās saskaras ar partneru vardarbību. Jānorāda, ka arī sieviete var būt vardarbīga pret vīrieti, izmantojot līdzīgas vardarbības taktikas.

Mīts Nr.10: Upurim piemīt tādas personības īpatnības, kas attiecībās veicina izmantot vardarbību.

Varmāka ir atbildīgs par vardarbības veikšanu, tā nav upura atbildība. Katrs var kļūt par upuri, taču neviens nav pelnījis vardarbīgu izturēšanos.

Mīts Nr.11: Bērniem labāk dzīvot pilnā ģimenē, nekā bez tēva.

Redzot vardarbīgas attiecības starp vecākiem, bērni tiek nopietni psiholoģiski traumēti. Šādos gadījumos bērni parasti iemācās justies bezspēcīgi un vieglāk kļūst par upuri citās situācijās un noziegumos, kuros tiek darīts pāri.

Pieaug arī risks, ka bērni paši var kļūt par agresoru. Par vecāku formālām attiecībām svarīgāka ir bērna drošības sajūta un attiecību emocionālā kvalitāte.

Ko darīt, ja esi vardarbīgās attiecībās?

Varmāka ir atbildīgs par savu uzvedību, mērķtiecīgi izvēloties upuri. Retāk šādi cilvēki uzbrūk savam priekšniekam, kolēģiem, draugiem vai cilvēkiem uz ielas, taču izvēlas būt vardarbīgi pret savu partneri, vecākiem vai bērniem. Šādi vardarbīgais dzīvesbiedrs realizē varu un kontroli.

Ja esi attiecībās ar vardarbīgu dzīvesbiedru, iespējams, tu:

  • jūties pazemots un viens;
  • baidies par to kādam stāstīt;
  • esi nobijies, ko par to padomās citi cilvēki;
  • esi noraizējies, ka tā ir tava vaina;
  • baidies, ka vienam ar to būs jātiek galā;
  • esi apjucis, jo citreiz dzīvesbiedrs mēdz būt mīlošs un laipns;
  • jūties nedroši par bērnu nākotni;
  • esi dusmīgs par to, ka dzīvesbiedrs darīja un teica lietas, kas tevi sāpina;
  • esi izmisis un bēdīgs, jo mēģināji mainīt/uzlabot situāciju;
  • jūties nomākts, jo ciet no vardarbības un nezini, kā to pārtraukt;
  • jūties vainīgs, ka domā dzīvesbiedru pamest;
  • esi vīlies sevī kā dzīvesbiedrā.

Bieži vardarbībā cietušie meklē attaisnojumus, kādēļ notiek vardarbība:

  • dzīvesbiedram ir bijusi skumja un smaga bērnība;
  • partneris par daudz dzer;
  • partnerim ir smags darbs;
  • grūtības paust savas emocijas;
  • nespēj kontrolēt savas dusmas;
  • es esmu vainīga(-s) pie vardarbības.

ATCERIES! Tu neesi vainīgs, ka piedzīvo vardarbību. Tev ir tiesības justies droši. Tev ir tiesības dzīvot dzīvi bez vardarbības.

Cietušie pēc piedzīvota traumatiska notikuma var neapzināti izmantot trīs dažādas izdzīvošanas/instinktīvas reakcijas:

  • cīnīties – dusmoties par partnera nodarīto, aizstāvēties;
  • bēgt – norobežoties, izvairīties;
  • sastingt – nereaģēt, "iestrēgt".

Visas reakcijas ir atbilstošas traumatiskajai pieredzei, kuru cietušais piedzīvo. Dažreiz šādas reakcijas var palīdzēt izdzīvot, taču ilgtermiņā traucē meklēt konstruktīvus risinājumus.

Vardarbība ir traumatisks, sāpīgs pārdzīvojums, kas var atstāt graujošas sekas, piemēram, atņem cilvēkam spēju tikt galā ar citām stresa situācijām un ikdienas aktivitātēm.

Aicinām izpildīt testu, kas atvieglo dažādu vardarbības veidu identificēšanu, mudināsim būt vērīgiem un nepalaist garām vardarbības pazīmes sev līdzās.

KUR MEKLĒT PALĪDZĪBU?

Pašvaldības sociālajā dienestā vai krīzes centrā:

Centrs "Marta"

Matīsa iela 49-3, Rīga

Tālr.: 67378539

E-pasts: centrs@marta.lv

Centra "Marta" Liepājas filiāle

Kūrmājas prospekts 11, Liepāja

Tālr.: 29195442

E-pasts: centrs@martaliepaja.lv

Ģimenes krīzes centrs "Mīlgrāvis"

Ezera iela 21, Rīga

Tālr.: 67012515, 67398383

E-pasts: gimenes@krize.lv

Krīžu un konsultāciju centrs "Skalbes"

Kungu iela 34, Rīga

Tālr.: 24551700, 27722292

E-pasts: skalbes@skalbes.lv

Krīzes centrs ģimenēm ar bērniem "Paspārne"

Talsu iela 39, Ventspils

Tālr.: 63661515, 22012434

E-pasts: pasparne_kc@inbox.lv

Nodibinājums "Centrs Valdardze"

Raiņa iela 9f, Valmiera

Tālr.: 64220686

E-pasts: valdardze@inbox.lv

Raksts tapis sociālās iniciatīvas "Pamani vardarbību" ietvaros.

Komentāri (12)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu