Jānis Matulis: Arī tāds ir hokejs…

Visi trīs gados jauni un daudziem šķita, ka šis būs izšķirošais faktors. Varētu domāt, ka šādā situācijā Boba Hārtlija padotie to vien darīs, kā apmētās Ņikitas Bojarkina vārtus, taču spēles pirmajās divās trešdaļās viņš katrā tika traucēts tikai pa četrām reizēm. Kas bija noticis ar 21. maija varoņdarba paveicēju Latviju? Nekas īpašs. Kazahiem šī bija pirmā spēle čempionātā, un viņu svaigums bija jūtams visas 65 minūtes. Viņu labākais kvartets (Dīcs, Starčenko, Volks, Mihailis) papildlaika vairākumā spēlēja gandrīz visas divas minūtes.

Neraugoties uz to, ka spēles laikā divas reizes vadībā bija Latvijas izlase, principā mums ir jābūt pateicīgam liktenim, ka tikām līdz papildlaikam, nopelnījām tabulā vienu punktu, beigās tomēr zaudējot pēcspēles metienu sērijā. Ar neapbruņotu aci bija redzams, ka pat fiziski spēcīgākie mūsu hokejisti ar grūtībām tiek līdzi svaigajiem kazahiem. Kur pirmās vijoles spēlēja viens no KHL vislabāk apmaksātajiem spēlētājiem Darens Dīcs (1,3 miljoni eiro šajā sezonā), kā arī citi rietumu leģionāri - Džese Bleikers, Viktors Svedbergs, Kērtiss Volks, piepalīdzot vietējiem ripu metējiem Romānam Starčenko (KHL sezonā – 13+19) un Ņikitam Mihailim (19+15). Visi uzvārdi labi zināmi no Nursultanas "Baris", ar kuru Hārtlijs kā Omskas “Avangard” vadonis šajā sezonā ticies gana daudz.

Ja pretinieki uzbrūk un met vairāk, tad 1:0, ko ar atkārtotu metienu panāca Lauris Dārziņš tuvu spēles viducim bija gandrīz vai sapņu piepildījums. Skaists noteikti bija Riharda Bukarta izslidojums pēc Oskara Cibuļska piespēles vienatnē pret Bojarkinu ar metienu starp kājsargiem, bet jau nākamajā uzbrukumā 2:2…Trešajā trešdaļā kazahi kādu pusminūti bija tā apsēduši Latvijas vārtus, ka likās, ripai vieta tikai vārtos. Aktīvi un nekaunīgi spēlējot Mārtiņam Karsumam, izdevās noturēt neizšķirtu, taču panika bija pamatīga. Matīss Kivlenieks bija gan pazaudējis nūju, gan pēc kāda laiciņa arī atsitējcimdu.

Vai ir notikusi katastrofa un nu Latvijas komanda pārvērtusies no varoņa par antivaroni? Nekā tamlīdzīga. Pasaules čempionāts tik tikko ir sācies un pārsteigumu vēl būs daudz. Varbūt mūsu komandas stratēģi mazliet kļūdījās ar kalendāra izveidi, tieši diennakti pēc Kanādas spēles sev ieliekot pretiniekos Kazahstānu?

Varbūt. Bet negribu būt tā vecene, kas pēc kara vienmēr ir gudra. Tāds ir hokejs. Kur uzvaru no zaudējuma šķir nianses. Mūsu nianse šajā zaudējumā – katastrofāls spēka trūkums, it sevišķi uz svaigo Kazahstānas hokejistu fona. Bet Hārtlija hokejā spēks ir būtisks trumpis.

Pasaules čempionāts hokejā

Latvija un Kazahstāna 2:3 (0:0, 1:1, 1:1, 0:0, 0:1)

Latvija: Kivlenieks, Balinskis - Rubīns, Dzierkals - Indrašis - Ķēniņš, Zīle - Cibuļskis, Daugaviņš - Ābols - Dārziņš, Freibergs – Sotnieks, M. Rēdlihs - Džeriņš - Ro. Bukarts, Ri. Bukarts – Bičevskis – Marenis, Jaks, Karsums.

Vārti: 27:44 Dārziņš (Daugaviņš) 1:0, 38:59 Šins (Starčenko, Dīcs, vair.) 1:1, 45:25 Ri. Bukarts (Cibuļskis) 2:1, 45:37 Bleikers (Svedbergs, Sagadejevs) 2:2, 65:00 Rimarevs (uzvaras bullītis) 3:4.

Sodi: 8 (Rubīns, Ro. Bukarts, Balinskis, Daugaviņš):4.

Metieni: 14:32 (4:8, 4:7, 5:11, 1:5, 0:1). Labākie spēlētāji: Dārziņš, Ri. Bukarts, Kivlenieks.

Raksts tapis sadarbībā ar BITE.