Lai arī Covid-19 vakcinācijas aptvere pieaug un beidzot sniedzas pāri 100 tūkstošiem pošu nedēļā, uz citu Eiropas valstu fona Latvija izskatās pavisam atšķirīgi ne vien līdzšinējā lēnā tempa ziņā, bet arī ar grupām, kuras vakcinētas vairāk, kuras mazāk, vēsta LTV raidījums ''De Facto''.
Latvijā no 60 gadu vecuma gan ir vakcinēts lielāks cilvēku īpatsvars nekā citās grupās, taču uz kopējā fona tas ir nepietiekams. Eiropas valstīs vidēji līdz šai nedēļai bija izdevies vakcinēt gandrīz 75% cilvēku, kamēr pie mums – 30%. Vecuma grupā virs 80 gadiem no vidējā atpaliekam vēl vairāk – Eiropā vidēji ap 80%, Latvijā – zem 30%.
Lai veicinātu senioru vakcināciju, masu vakcinācijas centros no rītiem ieviesta senioru stunda, kad gados vecākie pie potes var tikt bez rindas. Tur sastaptie pensionāri atzina, ka līdz šim sastapušies ar dažādiem šķēršļiem – nav varējuši sazvanīt tālruni 8989, ģimenes ārsti nav vakcinējuši vai arī rinda pie tiem gara, kā arī trūcis informācijas, ko un kā darīt.
Iespējami ātras traucēkļu novēršanas vietā vakcinācijas organizētāji Latvijā raitākam tempam izvēlējās citu taktiku - vakcināciju atvērt visiem, tā dodot priekšroku tiem, kas spēja orientēties un ātrāk noreaģēt līdz galam nesakārtotajā sistēmā. Tāpēc arī vakcinēto struktūra mums izskatās krietni citādākā, nekā citās valstīs. Kamēr citur izteikti pasargāt izdevies tieši lielākajam riskam pakļautos gados vecākos ļaudis, Latvijā straujāk pie lielākas drošības tiek gados jaunākie; vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem pat apsteidzot Eiropas vidējo rādītāju.
Veselības ministrijā nepietiekamo senioru vakcināciju gan sola veicināt. ''Vienīgais, patiešām apmierinošais līmenis būtu, ja mēs šajās vecuma grupās sasniedzam tā dēvēto pūļa imunitāti - 70% no mērķa grupas. Vecuma grupā, kas ir vakcinēti vislabāk – 70-79 – mēs esam pāri pusei no šī mērķa. Bet protams, jo vairāk jo labāk. Jo vīruss vēl aizvien cirkulē un šajās grupās varbūtība smagi saslimt ir nesalīdzināmi lielāka," atzīst veselības ministrs Daniels Pavļuts. Ministra ieskatā gan arī citu grupu vakcinācija netieši riska grupas pasargā.
Tiesa, arī kopumā ne visur veicas vienādi. Joprojām ļoti zema aptvere ir Latgalē. Maija vidū tur bija vakcinēti 12,2% iedzīvotāju vismaz no 16 gadu vecuma, kamēr, piemēram Rīgas reģionā un Kurzemē – virs 26%. Daugavpilī, kur ir vieni no zemākajiem rezultātiem, gan saka – tur, tāpat kā Latgalē kopumā, tā arī nav īsti jūtama solītā informēšanas kampaņa, kā arī problēmas ir ar resursiem, ne tikai motivāciju. Piemēram, masu vakcinācijas centrā strādā tie paši cilvēki, kas vakcinē izbraukumos.
Arī tādēļ īpašu uzmanību svarīgi pievērts tieši riska grupām, senioriem, kuriem vakcinācija ir būtiskāka, un vakcinēšanos padarīt pieejamāku. Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka maijā, salīdzinot ar martu un aprīli no jauna pēc Covid-19 vakcīnas nākuši arvien mazāk senioru un kopējā vakcinēto senioru skaitā lielākā daļa ir tie, kas nāk pēc otrās potes, tātad aptveri pēc būtības vakcinācijas līmeni šajā grupā daudz nepaplašina.
