Jānis Matulis: Labāk nesmuka uzvara, nekā skaists zaudējums (1)

Latvija nu jau tradicionāli mocījās ar Itāliju, padarot viņu vārtsargu Džastinu Facio gandrīz vai par Vladislavu Tretjaku viņa labākajos gados. Laukumā viss bija līdz ārprātam primitīvi. Vieni, kam ir milzīgs teritoriāls pārsvars, apmētā otras vienības vārtsargu, bet ripa vārtos neiet. Tāpēc, ka tie, kam vārti būtu jāzaudē, atļauj, lai no perimetra met, cik grib, bet savas zonas vidū visus metienus bloķē vai novirza uz malām. Šoreiz līdz Latvijas – Itālijas metienu rekordam nenonācām, taču 44:12 arī ir milzīga proporcija, ja dāņi pret Šveici visa mačā pa vārtiem uzmeta tikai četras reizes.

Pirms spēles ar treneri Arti Ābolu atcerējāmies 3:0 pirms diviem gadiem Bratislavā. Kad Andreass Bernards atvairīja 63 no 65 metieniem, pēdējai ripai atrodot tukšus vārtus. Kas pa šo laiku bija mainījies? Vārtu sargātājs Itālijai un gandrīz viss sastāvs. No tās 3:0 uzvaras šoreiz spēlēja tikai seši, pārējie itālieši – slimi, savainoti vai nonākuši Covid-19 gūstā. Vienubrīd pat paklīda baumas, ka Itālijas izlase varētu vispār uz Rīgu nebraukt. Atlidoja. Ar 11 kadriem no Austrijas virslīgas un septiņiem no Alpu jeb Austrijas otrās līgas. Tāda Austrijas viduvēja komanda… Kādā raidījumā bijušais Rīgas “Dinamo” galvenais treneris Ģirts Ankipāns pat izmeta ideju, ka šos itāļus uzvarētu arī no Latvijas virslīgas klubu hokejistiem izveidota izlase. Nu, nu. Cik tur trūka, lai būtu 1:1. Ja Omskas "Avangard" videotreneris Pēteris Groms atkal nenoķertu, ka pirms ripas Ivara Punnenova vārtos bijusi aizmugure, varējām aiziet arī pa kazahu taciņu.

Kā pārvarēt šādu dzīvā spēka milzīgu koncentrāciju vienā zonā? Šur tur jau esmu lielījies, ka manā trenera karjerā ir tikai viena uzvara, toties 28:0. Tajā spēlē sacentās "Latvijas bērza-79" komanda ar "Smiltenes vanagiem." Pārsvars milzīgs, bet drūzma vienā zonā vēl milzīgāka. Ej nu iestāsti divpadsmitgadīgiem, ka jāļauj konkurentiem uzbrukt. Lai būtu vairāk brīvas vietas viņu zonā. Nezinu, ko pirms otrās trešdaļas sākuma nemetējiem teica Bobs Hārtlijs, taču viens uzbrucējs – Miks Indrašis sāka lielākā ātrumā manevrēt Itālijas izlases aizsardzības zonā, un tas vismaz vizuāli deva rezultātu. Bija redzams, ka ar tradicionālo hokeju nekas labs te nevar notikt. Un nenotika arī. Spēles viducī metienu proporcija bija 21:6, rezultāts 0:0. Un tad nestandartu izspēlēja Mārtiņš Karsums. Maiņas partneris Renārs Krastenbergs palīdzēja itālietiem pazaudēt ripu, kas nonāca pie Karsuma, metiens, Mārtiņš pats pie atlecošās ripas un iebīda to vārtos. Vienkārši, bet ne primitīvi.

Eh! Bet ko nu par slikto. Pēc šīs izmocītās uzvaras Latvija ar septiņiem punktiem bija 1. vietā savā grupā. Kanādai – 0 punktu. Draugi! Nav nemaz tik slikti, kā rādās.

Latvija un Itālija 3:0 (0:0, 1:0, 2:0)

Latvija: Punnenovs, Balinskis - Rubīns, Daugaviņš - Ābols - Dārziņš, Sotnieks – Cibuļskis, Ri. Bukarts – Džeriņš - Ro. Bukarts, Freibergs – Kulda, Dzierkals - Indrašis - Ķēniņš, Marenis – Meija – Krastenbergs, Zīle, Karsums.

Vārti: 32:08 Karsums (Krastenbergs) 1:0, 58:48 Dārziņš (Džeriņš, Freibergs, tukšos vārtos) 2:0, Karsums (tukšos vārtos) 3:0.

Sodi: 16 (Ķēniņš 2+10, Dārziņš, Indrašis):8.

Metieni: 44:12 (14:6, 17:3, 13:3).

Labākie spēlētāji: Karsums, Indrašis, Dārziņš.

Raksts tapis sadarbībā ar BITE.