:format(webp)/nginx/o/2021/05/27/13807362t1h7738.jpg)
Pēc šādām spēlēm kā Latvijas 2:4 zaudējums ASV ir ļoti grūti kaut ko sakarīgu uzrakstīt. Jo principā jau nav par ko.
ASV izlase, kas pēc uzvārdiem, algu saraksta un līgu piederības, ir augstāk, uzvarēja komandu, kas pēc gandrīz visiem parametriem, izņemot šajā saulē nodzīvotos gadus, mazliet atpaliek. Vai Latvija varēja šo spēli uzvarēt? Droši vien. Vai ASV varēja zaudēt? Diezin vai. Amerikāņi otrajā trešdaļā nepilnu divu minūšu laikā iemeta divas ripas Matīsa Kivlenieka vārtos, rezultāts tapa 4:2, un pēdējās 20 minūtēs viņi ļāva izpausties Boba Hārtlija trenētajiem puišiem. Būtu bijis interesanti, ja kāds no mūsu metējiem būtu panācis 3:4. Vai arī tad amerikāņi turpinātu spēlēt tikpat pasīvi? Tagad viņi atļāvās trešajā trešdaļā pa vārtiem uzmest tikai trīs reizes… Bet vairāk nevajadzēja. Jo mūsējo astoņi metieni nebija tik bīstami, kā gribētos.
Atklāti runājot, biju gaidījis, ka amīši joņos vēl briesmīgāk. Tādas vismaz bija prognozes pirms spēles. Pietika arī ar 80 procentiem. Jo au pirmais metiens pa Kivlenieka vārtiem beidzās ar ripu aiz zilās līnijas. Ja mačā pret Kanādu Matīss šādas ripas lasīja kā plūmes rudenī, tad šoreiz bija gadījusies liksta – viņš bija pazaudējis nūju un amerikāņu aizsargs Tenisons meta un tieši vārtsargam starp kājsargiem. Būtu miets rokā, droši vien 0:0 noturētos ilgāk. Bet amerikāņi spēlēja paši un ļāva to darīt arī mūsu puikām. Lielais noraidījums un Upesciema iedzimtais – Miks Indrašis nogaidīja, kamēr pretspēlētājs kārtigi nosedz ASV vārtsargam Pītersenam redzamību, Mikam precīzi trāpot develē. Arī otrais gols Matīsa vārtos bija tālmetiens, bet ar rikošetu. Toties Renārs Krastenbergs iemeta vienu īstu jelgavnieku – ne tur viņam bija vārtu pozīcija, bet ne velti hokeja klasika māca: ja nav kur likt ripu, met pa vārtiem.
Vai Kivlenieks varēja kaut ko darīt pie trešajiem un ceturtajiem vārtiem? Vārtsargs vienmēr var kaut ko darīt, bet kopumā abi vārtsargi spēlēja ar sīkām kļūdām, katrs vismaz pa reizei vai divām radot briesmas savas komandas vārtiem. Varbūt tas tikai man tā likās, bet spēles beigās arī Latvijas izlase nerāva sev zarnas pušu. Jā, bija prāvs laika sprīdis (2:16) ar tukšiem vārtiem, bija kaut kādas pusizdevības, bet atstāt visus spēkus vienā zaudētā spēlē nemaz nebija racionāli. Piektdien vakarā taču otra sapārotā spēle pret Norvēģiju. Kuriem izredzes spēlēt ceturtdaļfinālā var rasties tikai uzvarot… Latviju. Bet trīs punktus vajag arī mums.
Pasaules čempionāts hokejā
Latvija un ASV 2:4 (2:2, 0:2, 0:0)
Latvija: Kivlenieks, Balinskis - Rubīns, Dārziņš - Ābols – Ķēniņš, Sotnieks – Cibuļskis, Ri. Bukarts – Džeriņš - Ro. Bukarts, Freibergs - Kulda, Daugaviņš -Indrašis – Karsums, Marenis – Batņa – Krastenbergs, Jaks, Dzierkals.
Vārti: 1:06 Tenisons (Mūrs, Gārlands) 0:1, 5:00 Indrašis (Dārziņš, vair.+2), 14:46 Boils (Labanks, Abdelkaders) 1:2, 16:46 Krastenbergs (Batņa, Freibergs) 2:2, 31:45 Mūrs (Gārlands, Boils) 2:3, 33:32 Benīrss (Hmelevskis, Boils) 2:4.
Sodi: 6 (Balinskis, Jaks, Džeriņš):10.
Metieni: 19:26 (7:9, 4:14, 8:3).
Labākie spēlētāji: Indrašis, Krastenbergs, Dārziņš.
Raksts tapis sadarbībā ar BITE.