Petraviča: LM pandēmijas laikā ir uzņēmusies papildu pienākumus saistībā ar Covid-19 seku mazināšanu sociālās aprūpes centros

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Labklājības ministre Ramona Petraviča.
Labklājības ministre Ramona Petraviča. Foto: Ieva Leiniša/LETA

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) neuzskata, ka Valsts kontroles (VK) ziņojums norāda uz Labklājības ministrijas (LM) būtisku neizdarību Covid-19 seku mazināšanā sociālās aprūpes centros.

Kā aģentūru LETA informēja ministres padomnieks komunikācijas jautājumos Jānis Zariņš, LM iepazinās ar VK veiktās revīzijas "Par Labklājības ministrijas 2020.gada pārskata sagatavošanas pareizību" gatavoto ziņojumu un atzinīgi novērtē VK paveikto situācijas analīzē un atspoguļošanā.

Ministres ieskatā, LM ir izdarījusi visu iespējamo Covid-19 izplatības ierobežošanā sociālās aprūpes centros un arī VK ziņojums, pēc Petravičas paustā, uz kādām būtiskām neizdarībām nenorāda.

"VK objektīvi izvērtējusi un atzinusi, ka LM kompetencē nav ar veselību saistītie jautājumi. Tomēr pandēmijas laikā esam uzņēmušies papildu pienākumus, process ir bijis darbietilpīgs un prasījis daudz pūļu," skaidroja politiķe.

Tāpat Petraviča norādīja, ka VK pārbaužu rezultātā tika izdarīts secinājums, ka LM un citu atbildīgo institūciju (Veselības ministrijas un tās padotības iestāžu - Veselības inspekcijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta) darbība, lai izstrādātu un skaidrotu higiēnas un epidemioloģiskās drošības prasības ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, ir bijusi atbilstoša normatīvajiem aktiem.

No minētā izrietot, ka, lai gan LM kā vadošā iestāde sociālās aizsardzības jomā izstrādā un koordinē sociālās aprūpes politiku, tomēr par nepieciešamās rīcības izstrādi un tās koordinēšanu, lai novērstu Covid-19 izplatību sociālās aprūpes centros, un sociālās aprūpes centru uzraudzību saistībā ar Covid-19 izplatību, ir atbildīgas citas institūcijas - koordinējošā līmenī Krīzes vadības padome un Veselības ministrija, bet nepieciešamo prasību izstrādē un uzraudzībā - Veselības ministrija un tās padotības iestādes - Veselības inspekcija un SPKC.

LM atbalsta VK revidentu redzējumu, ka rīcības plāna izstrāde par kopējās situācijas koordinēšanu atbildīgajai Veselības ministrijai un Krīzes vadības padomei bija jāiniciē, jau sākoties Covid-19 izplatībai vai vismaz tad, kad valstī atkārtoti pieauga Covid-19 izplatība, ņemot vērā, ka sociālās aprūpes centros pastāv augsts risks Covid-19 infekcijas izplatībai.

Līdzīgi VK savā situācijas izpētes ziņojumā par izaicinājumiem, ar kādiem publiskās pārvaldes institūcijas saskārās Covid-19 ierobežošanai nepieciešamo individuālo aizsardzības līdzekļu resursu plānošanā un nodrošināšanā, norāda, ka ir nepieciešama operatīvās koordinācijas nodrošināšana, pārraugot rīcības plānus un tajos norādīto mērķu sasniegšanu, veicot un pārraugot starpiestāžu koordināciju.

Kā atzīmēja Petraviča, LM maksimāli savu iespēju robežās bija uzņēmusies papildu pienākumus, prioritizējot sociālās aprūpes centru vajadzības, tajā skaitā attiecībā uz epidemioloģiskai drošībai nepieciešamo individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu nodrošināšanu, ko VK atzinīgi novērtēja savā situācijas izpētes ziņojumā.

Tāpat LM piekrīt VK viedoklim, ka jāveicina valsts, pašvaldību institūciju savstarpēju sadarbību iepirkumu veikšanā, lai novērstu sadrumstalotu reakciju, lai saskaņotu krīzē veicamās darbības, mazinātu slogu iepirkumu veikšanā un izslēgtu savstarpējo konkurenci par ierobežotajiem resursiem.

LM, kuras kompetencē nav ar sabiedrības veselības drošību saistīti jautājumi, epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošana radīja būtisku papildu slogu, jo process bija darbietilpīgs un prasīja daudz pūļu, atzīst ministre.

Jau ziņots, ka plāns iesaistīto institūciju vienotai rīcībai par kopējās situācijas koordinēšanu Covid-19 krīzē sociālās aprūpes centros bija jāizstrādā vai vismaz jāiniciē izstrādāt, jau sākoties slimības izplatībai, vai vismaz tad, kad valstī atkārtoti pieauga saslimstība, taču faktiski tas tika izdarīts novēloti, revīzijā secinājusi VK.

VK revīzijas ziņojumā "Par Labklājības ministrijas 2020.gada pārskatu" cita starpā aplūkotas darbības, pieņemtie lēmumi un to savlaicīgums sakarā ar Covid-19 izplatību sociālās aprūpes centros. VK tostarp vērš uzmanību, ka, saskaņā ar LM rīcībā esošajiem SPKC datiem, saslimšana ar Covid-19 2020.gada novembrī bija konstatēta 826, bet decembrī - jau 3184 sociālās aprūpes centru darbiniekiem un klientiem.

Saeimas opozīcijas deputāti vērsušies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) ar lūgumu reaģēt uz Valsts kontroles revīzijā atklātajiem trūkumiem Labklājības ministrijas darbā ar sociālās aprūpes centriem Covid-19 uzliesmojuma laikā un pieprasīt labklājības ministres Petravičas demisiju.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu