Bērnu un pusaudžu vakcinācija no 12 līdz 17 gadiem ir droša, apstiprina mediķi (7)

LETA
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: unsplash.com

Bērnu un pusaudžu no 12 līdz 17 gadiem vakcinācija pret Covid-19 ar Eiropas zāļu aģentūras reģistrētām vakcīnām ir droša, apstiprina mediķi. Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska atzīmē, ka smaga akūta Covid-19 saslimšana bērnu un pusaudžu vidū ir salīdzinoši reti sastopama.

Kā aģentūru LETA informēja slimnīcas pārstāve Dace Zaldāte-Rozentāle, novērst saslimšanu un tādējādi būtiski samazināt iespējamu smagu Covid-19 slimības gaitu tā var palīdzēt, īpaši, bērniem ar atsevišķām hroniskām un onkoloģiskām saslimšanām, kuri tāpat kā pieaugušie ir augstākā riska grupā.

Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska atzīmē, ka smaga akūta Covid-19 saslimšana bērnu un pusaudžu vidū ir salīdzinoši reti sastopama, tādēļ eksperti ģimenēm, pedagogiem un citiem pieaugušajiem primāri rekomendē vakcinēties pašiem un vakcinēt gados vecākos cilvēkus, lai pasargātu gan sevi, gan pārējos ģimenes locekļus.

"Taču, protams, katra reize, kurā kāds bērns Covid-19 pārslimo smagāk, ilgstoši nespēj atgūt spēkus un iekļauties iepriekšējās intensitātes ikdienā vai piedzīvo smagas veselības problēmas no multisistēmu iekaisuma sindroma pēc Covid-19,

rada vēlmi vecākiem pasargāt savus bērnus efektīvākajā un drošākajā iespējamajā veidā - vakcinējot," stāsta Zavadska.

Bērni pandēmijas laikā ir lielā mērā saudzēti, galvenokārt tāpēc, ka koronavīruss grūtāk saistās jeb pieķeras viņu šūnu receptoriem, salīdzinot ar pieaugušajiem. Bērnu elpceļu attīstības īpatnību dēļ viņiem ir mazāk "AKE-2" receptoru, nekā pieaugušajiem. Tā ir vieta, kur koronavīruss saistās ar cilvēka šūnām un eksperti plaši uzskata, ka tāpēc bērni ir pasargāti no smagas Covid-19 saslimšanas. Tādēļ arī slimības transmisija un saslimšana biežāk ir sastopama jau pusaudžu un vecāku bērnu vidū.

Sabiedrībai kopumā svarīgāk būtu vakcinēt pieaugušos un jauniešus, kas var samazināt vīrusa transmisiju, jo šīs sabiedrības grupas ir sociāli aktīvas un, līdz ar lipīgāku celmu ienākšanu, potenciāli var nodot vīrusu plašākam cilvēku lokam, uzskata Zavadsa.

Viņasprāt, svarīgi arī atcerēties, ka vakcīnas galvenais uzdevums ir pasargāt no nāves un smagas saslimšanas, kā arī samazināt noslogojumu veselības aprūpes sistēmai, un līdzšinējie dati parāda, ka vakcīnas šo mērķi efektīvi sasniedz arī ar jauno vīrusa celmu parādīšanos.

"Bērniem un pusaudžiem vecumā no 12 līdz 17 gadiem iespēja inficēties un nodot vīrusu apkārtējiem ir lielāka nekā jaunākiem bērniem, tādēļ arī klīniskie pētījumi vakcīnu izstrādē sākotnēji tiek veikti pieaugušo un vecāko bērnu vidū,"

skaidro eksperte.

Šobrīd Eiropas zāļu aģentūra ir apstiprinājusi "Pfizer"/"BioNTech" ražotāja vakcīnu bērniem vecuma grupā no 12 līdz 15 gadiem, kas bija pirmie iesnieguši to reģistrācijai, izmantošanai šajā vecuma grupā. Arī citi vakcīnu ražotāji šajās un līdzīgās vecuma grupās veic vai jau ir noslēguši klīniskos pētījumus un plāno iesniegt tos vakcīnas reģistrācijai.

No EZA iesniegtajiem pētījumu rezultātiem redzams, ka šī vakcīna ir uzrādījusi augstu iedarbīgumu pret simptomātisku Covid-19, šajā vecuma grupā sasniedzot pat 100%. Savukārt tādas sagaidāmās reakcijas kā sāpes injekcijas vietā, nogurums, galvas sāpes un citas pēc vakcinācijas sagaidāmas reakcijas izjuta 91% vakcinēto pusaudžu, taču tās pārgāja vienas līdz divu dienu laikā. Desmitajai daļai vakcinēto šajā vecuma grupā novērotās reakcijas bija izteiktas tādā intensitātē, kas ietekmēja viņu ikdienas aktivitātes.

Lai vakcinētos šīs vecuma grupas pārstāvji, nebūs nepieciešama speciāla piekrišanas forma, tāpat kā tādas nav nepieciešamas citu ikdienā lietoto vakcīnu gadījumā. Kā arī, atbilstoši Pacientu tiesību likumam no 14 gadu vecuma bērns var lemt pats par vakcināciju, līdz tam bērnu ir jāpavada vecākiem vai pilnvarotajai personai.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu