"De Facto": Saeima "būvnieku karteļa" lietā būvnieku saiknes ar politiķiem pētīt nesteidz

KNAB. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Tā dēvētās "būvnieku karteļa" krimināllietas izbeigšanas lēmumā atšifrētajās uzņēmēju sarunās vairākkārt ir pieminēta maksāšana politiķiem un partijām. Taču Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas lietu sāka dažus gadus pēc sarunu fiksēšanas, pierādījumus kukuļošanai atrast nespēja. Krimināli sodāmas darbības pierādītas nav, tomēr sarunas visai skaidri liek nojaust būvnieku un politiķu ciešās saites.

 To, cik šīs ilggadējās attiecības bijušas ētiskas un kādu iespaidu atstājušas uz likumdošanas procesu, varētu pētīt Parlamentārās izmeklēšanas komisija. Piemēram, iepriekšējā Saeima izmeklēja "oligarhu lietas" izbeigšanu un meklēja valsts nozagšanas pazīmes viesnīcas "Rīdzene" sarunās. Šobrīd parlamentā liela entuziasma pētīt "Taureņu" pirts un zvejnieku kolhoza "Jūras līcis" sarunas gan nav, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De Facto".

Ja uzņēmēju Māra Martinsona, Gunta Rāvja, Armanda Garkāna un citu sarunas KNAB piefiksēja jau sākot no 2015.gada, tad kāpēc kriminālprocess sākts vien 2018.gada rudenī, bet kratīšanas veiktas vēl gadu vēlāk? Iepriekš uz šo jautājumu īsti atbildēt nevarēja procesu uzraudzījusī prokuratūra.

Bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs, kurš jau gandrīz piecus gadus birojā nestrādā un tagad ir Saeimas Jauno konservatīvo frakcijas vadītājs, "De Facto" pauda savu versiju par KNAB rīcību ar "būvnieku karteļa" sarunām: "Ja būtu veiktas kādas darbības, iespējams, agrāk, nekā tās tika veiktas šajā konkrētajā situācijā, tad, iespējams, nebūtu rezultāts ne šajā lietā, nedz arī citās lietās, kur mēs šobrīd varam vērot un ar cerībām raudzīties, ka izmeklēšana novedīs pie tā, ka būs iespējams saukt vainīgās personas pie atbildības par koruptīvu nodarījumu izdarīšanu. Šeit es domāju saistībā ar ["Rīgas satiksmes"] tramvaju iepirkumu un, iespējams, ne tikai."

Jurašs arī uzsver, ka gan KNAB bijusī, gan esošā vadība ir tie, kas varēja noteikt, kā notiek lietas virzība.

3

Turklāt viens no KNAB priekšnieka vietniekiem Jānis Roze amatā ir jau piecus gadus, tātad viņam bijušas visas iespējas nodrošināt pēctecību biroja darbā. KNAB priekšnieks Jēkabs Straume šonedēļ Latvijas Radio skaidroja, ka biroja darbības ir atkarīgas no izveidotā izmeklēšanas taktikas plāna.

Savukārt bijušais premjers, tagad Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS) atzīst – kā Ministru prezidents un KNAB pārraugs viņš zinājis, ka pastāv aizdomas par būvnieku karteli.

Arī specdienesti par to zinājuši, par ko liecinot tolaik vairākām būvfirmām anulētās speciālās atļaujas.

"Jā, [es zināju] pat nedaudz ātrāk pirms procesa sākšanas. Protams, šīs sarunas arī un jautājums par karteli aktualizējās jau 2017.gada beigās. Tur ir ļoti liela saistība arī ar industriālajiem [proti, vairākām būvfirmām tolaik anulētajiem industriālās drošības] sertifikātiem," stāsta Kučinskis.

"Šajā karteļa lietā, jāatzīst, bija viena no reizēm, kur ļoti sadarbojās gan drošības dienesti - SAB un arī KNAB, un pēc tam tika iesaistīta arī Konkurences padome (KP). Jo šādi iedīgļi vienkārši bija jālikvidē, kamēr tas nepārauga kaut kādā grandiozā jau afērā."

KNAB publicētajās sarunās Kučinskim veltītā kritika liecinot, ka viņš būvnieku iegribām neesot pakļāvies, stāsta ekspremjers.

Tāpēc 2018.gada kampaņā, kad Kučinskis pirmo reizi kā premjers veda ZZS uz Saeimas vēlēšanām, nekādas būvnieku naudas apvienībai neesot bijis. Taču to, vai pirms 2014.gada vēlēšanām Rāvis patiešām esot iedevis "zaļzemniekiem" 200 tūkstošus eiro, par ko vēlāk stāstīja bijušajam Zaļās partijas politiķim Viesturam Sileniekam, Kučinskis nezinot.

Gan "zaļzemnieku" deputāts Kučinskis, gan JKP pārstāvis Jurašs nenoliedz, ka sabiedrībai par sliktu nenāktu šo neseno procesu izvērtēšana parlamentārajā izmeklēšanā.

3

Arī "Saskaņas" Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, kurš pats tika pieminēts Māra Martinsona pirts sarunā ar Armandu Garkānu, sola, ka frakcija būs gatava atbalstīt komisijas izveidošanu, ja kāds sāks vākt deputātu parakstus – nepieciešami vismaz 34.

Māra Martinsona sarunās nereti piesaukto Dzintara Zaķa un Solvitas Āboltiņas bijušās partijas "Vienotība" vadītājs Arvils Ašeradens arī neesot kategoriski pret parlamentāro izmeklēšanu: "Es vēlreiz gribētu atgādināt, ka tie ir bijušie biedri, un pietiekami skaļi un publiski mēs esam no viņiem atvadījušies. Tā kā, nu, tiktāl, ja parlaments vēlas šo lietu izmeklēt arī, šajā formātā mēs strādāsim, sadarbosimies. Visu, ko varēsim palīdzēt, mēs darīsim, lai šo patiesību noskaidrotu."

Tomēr preses konferencē pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes uz "De Facto" jautājumu, vai koalīcijas partijas varētu atbalstīt parlamentārās izmeklēšanas komisijas veidošanu, visu piecu politisko spēku pārstāvji bija atturīgi, un tiešu atbildi nesniedza gandrīz neviens.

"Tieši par šo iespējamo būvnieku karteļa lietu, es saprotu, KP turpina šo lietu izskatīt. Es domāju, ka ļoti svarīgi arī to darīt un izvērtēt pilnībā. Tātad, jāļauj attiecīgām iestādēm strādāt un tās ir jāatbalsta," pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Līdzīgi izteicās arī Saeimas deputāts Gatis Eglītis (JKP): "No mūsu puses ir nulles tolerance pret koruptīviem darījumiem. Šajā gadījumā tiesībsargājošās institūcijas ir lēmušas, kā ir lēmušas. Bet nu, redzēsim, protams, ko KP būs izvērtējusi."

"KPV LV" Saeimas frakcijas vadītājs Māris Možvillo piebalsoja: "Nav bijusi tāda iespēja piedalīties ne Taureņu, ne kādu citu piršu sarunās. Tā kā nevarēšu komentēt neko vairāk par to, ka mēs ļaujam, lai tiesībsargājošās iestādes strādā."

"Parlamentārās izmeklēšanas loma ir vietā, ja, teiksim, iestādes neveiktu savu darbu pietiekami labā veidā, bet šobrīd es atturētos tādu komentāru izteikt," skeptisks bija "Attīstībai/Par!" deputāts Juris Pūce.

3

Savukārt Nacionālās apvienības pārstāvis Imants Parādnieks bija atklāti noraidošs: "Kas attiecas uz tādu politisku izvērtēšanu – var jau, protams, opozīcija rosināt un censties radīt tādu ažiotāžu. Taču – vai tas nesīs kādus augļus? Man šķiet, ka īsti nē."

Deputātus darbam parlamentārās izmeklēšanas komisijā var deleģēt frakcijas, taču šobrīd gandrīz piektā daļa Saeimas pie frakcijām nepieder. Bijušais "saskaņietis" Vjačeslavs Dombrovskis, kurš rudenī plāno dibināt partiju kopā ar karteļa lietā pratināto bijušo satiksmes ministru Anriju Matīsu, uzskata – lai parlamentārās izmeklēšanas komisijai būtu jēga, vispirms būtu jāgroza likums, ļaujot pārstāvjus deleģēt arī pieciem neatkarīgajiem deputātiem.

Dombrovskis kopā ar četrām deputātēm ir iesniedzis grozījumus Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā un sola parakstu vākšanu "būvnieku karteļa" komisijai sākt pēc to pieņemšanas.

"De Facto" gan vērtē – pat ja Saeimas vairākums opozīcijas priekšlikumu nenoraidīs uzreiz, tā ātra pieņemšana galīgajā lasījumā ir ļoti maz ticama.

Dombrovskim gan jau esot padomā arī komisijas vadītāja: "Tā kā visas lielās partijas tā vai savādāk ir iesaistītas šajā skandālā, būtu diezgan dīvaini, ja šo komisiju vadītu vai nu "Vienotība", vai nu ZZS, vai nu "Saskaņa", vai nu JKP, it īpaši laikam dīvaini būtu, ja tā būtu KPV... Tad es, piemēram, uzskatu, ka viena no piemērotākajām personām Saeimā, kas varētu šo komisiju vadīt, varētu būt Ļubova Švecova (LunK), mana bijusī kolēģe, kurai ir arī izmeklētājas pieredze. Bet, tā kā viņa arī ir pie frakcijām nepiederoša deputāte, viņa nevar pat piedalīties šajā komisijā pie esošās likumdošanas."