Divi kuģi un 129 bojāgājušie. Kā zinātniekiem pēc vairāk nekā 175 gadiem izdevās atrast traģiski miruša jūrnieka pēcteci

Džona Gregorija sejas atainojums. Foto: Diana Trepkov/University of Waterloo
Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

1845. gada 9. jūlijā divus mēnešus pēc izbraukšanas no Grīnhitas, Lielbritānijā, policijas virsnieks Džons Gregorijs uzrakstīja vēstuli savai sievai no Grenlandes, kurā viņš pirmo reizi aprakstīja vaļus un aisbergus, vēsta laikraksts "The New York Times".

Gregorijs, kurš pirms tam nebija devies jūrā, atradās uz kuģa "H.M.S. Erebus" - viens no diviem kuģiem, kurš sera Džona Franklina vadībā 1845. gadā devās ekspedīcijā izpētīt teiksmaino Ziemeļrietumu pāreju, kas ir jūras ceļš cauri Kanādas Arktiskajam arhipelāgam un tā mērķis bija tirdzniecības ceļš ar Āziju.

Notika katastrofa - "Erebus" un "H.M.S. Terror" iestrēga ledū Viktorijas šaurumā, netālu no Karaļa Viljama salas, kas tagad ir Kanādas teritorijā.

1848. gada aprīlī izdzīvojušie - Franklins un vēl aptuveni divi duči cilvēku jau bija miruši - devās uz tirdzniecības piestātni Kanādas kontinentālajā daļā.

Galu galā bojā gāja visi 129 cilvēki, kas atradās uz abiem kuģiem. Laikapstākļi bija briesmīgi - sniega vētras un zema gaisa temperatūra.

Duglass Stentons.
Duglass Stentons. Foto: Robert W. Park/University of Waterloo

Traģisko ekspedīciju atainoja Marks Tvens un Žils Verns, kā arī 2018. gadā tika radīts seriāls "The Terror", kurā daļēji tika ekranizētas baumas par to, ka kuģa apkalpe izdzīvošanas apstākļos pievērsusies kanibālismam.

Kuģu vraki līdz 2014. gadam atdusējās jūras dzelmē, kad kontrolēts zemūdens transportlīdzeklis atklāja "Erebus" siluetu netālu no Karaļa Viljama salas.

Divus gadus vēlāk vietējais inuītu mednieks atklāja kuģa "Terror" vraku aukstajos Teroras līča ūdeņos.

Džona Gregorija pēcteči par viņa traģisko likteni uzzināja vien vairāk nekā 175 gadus vēlāk. Daži jūrnieki tika identificēti pēc tam, kad tuvinieki viņus atrada kapos.

Pavisam nesen Gregorija un kāda viņa pēcteča, kurš dzimis 1982. gadā, DNS sakrita. Šis ir pirmais gadījums no traģiskā notikuma, kad kāda pētnieka mirstīgās atliekas tika identificētas ar DNS un ģenealoģijas analīzēm.

2021. gada aprīļa beigās Džonatans Gregorijs, kurš dzīvo Dienvidāfrikā, saņēma e-pastu no Kanādas pētniekiem, ka viņa nosūtītais siekalu tests apstiprina to, ka viņš ir Džona Gregorija pēctecis.

Akmeņu krāvums, kur tika apglabāts Džons Montgomerijs un vēl divi jūrnieki.
Akmeņu krāvums, kur tika apglabāts Džons Montgomerijs un vēl divi jūrnieki. Foto: Douglas Stenton / Government of Nunavut

Viņš iepriekš bija dzirdējis par ģimenes saistību ar ekspedīciju, taču līdz DNS atbilstības noskaidrošanai tā bijusi tikai teorija.

Kāda Džonatana Kanādā dzīvojoša radiniece 2019. gadā sociālajā tīklā "Facebook" nosūtīja viņam ziņu, kurā viņa atklāja, ka pie viņas vērsušies zinātnieki, kuri lūdza jūrnieku radiniekiem nosūtīt DNS paraugus.

"Es nolēmu, ka to izdarīšu. Mums tas ir liels notikums," telefonsarunā ar laikrakstu sacīja Džonatans.

Duglass Stentons, Vaterlo universitātes profesors un šī projekta vadošais pētnieks, norādīja, ka komanda, kurā ietilpa pētnieki no Leikhedas universitātes un Trentas universitātes, darbu pie pētījuma sāka 2008. gadā. Viņu mērķis bija fokusēties uz informācijas atjaunošanu, kas saistīta ar šo ekspedīciju.

2013. gadā pētnieku komanda pievērsās jūrnieku mirstīgo atlieku pētīšanai, lai mēģinātu identificēt vairākus bojāgājušos, kuru identitāte nebija zināma.

"Tas patiešām bija stāsts par cilvēku centieniem vienā no pasaules izaicinošākajām vidēm," norādīja Stentons.

"Tas beidzās ar katastrofālu skaitu zaudētu cilvēku dzīvību tādu iemeslu dēļ, kurus mēs nezinām vēl šodien," turpināja pētnieks.

Apstākļi, kas noveda pie jūrnieku bojāejas, joprojām ir neskaidri. Pētnieki turpina "likt kopā" visu zināmo informāciju, kura iegūta vairāku gadu garumā.

Gregorija mirstīgās atliekas tika atraktas 2013. gadā Karaļa Viljama salā. Tiek uzskatīts, ka Džons gāja bojā aptuveni mēnesi pēc ekspedīcijas sākšanas. Miršanas brīdī Gregorijs bijis aptuveni 43 līdz 47 gadus vecs.

Stentons sacīja, ka pētnieku komandai tas ir "liels atvieglojums", ka izdevies atklāt viena jūrnieka identitāti. Tāpat pētniekiem izdevies radīt to, kā Gregorijs varēja izskatīties pirms vairāk nekā 175 gadiem.

Pētnieks norādīja, ka pēdējos astoņos gados komanda bijusi "ļoti cerīga" par to, ka viņiem izdosies salīdzināt kāda jūrnieka DNS ar viņa pēctečiem.

"Pirmie 16 DNS paraugi nesakrita, kas radīja nelielu satraukumu," sacīja Stentons.

Lai gan identifikācija nav mainījusi ekspedīcijas stāstu, Stentons norāda, ka

"jo vairāk cilvēku mēs varēsim identificēt, jo vairāk informācijas mēs varēsim iegūt un saprast, kas notika ar jūrniekiem".

Pētnieks pauda pateicību cilvēkiem un ģimenēm, kuras nosūtīja savus DNS paraugus. Tāpat viņš bija priecīgs, ka varēja Gregoriju ģimenei pastāstīt vairāk par viņu priekšteča Džona pēdējiem dzīves gadiem.

Nāves brīdī Gregorijs nebija viens, jo blakus viņam tika atrastas vēl divu jūrnieku mirstīgās atliekas.

"Tas ir baisi, bet galu galā Gregorija lieta ir atrisināta un varam to slēgt," sacīja Stentons.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu