Apstiprināts jauns labklājības ministrs

Gatis Eglītis.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Ceturtdien, 3. jūnijā, Saeima labklājības ministra amatā ievēlēja Saeimas deputātu, ekonomistu Gati Eglīti (JKP), kurš amatā nomainīs no valdošās koalīcijas izslēgtās "KPV LV" pārstāvi Ramonu Petraviču.

Par Eglīša apstiprināšanu amatā nobalsoja 56 deputāti, pret bija 34 parlamentārieši, savukārt viens deputāts balsojumā atturējās.

Stājoties labklājības ministra amatā, Eglītis kā prioritātes nosauca sociālās aprūpes centru situācijas apzināšanu un epidemioloģiskās drošības veicināšanu, ģimenes pabalsta reformu un pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanu, aģentūrai LETA iepriekš pavēstīja jaunais labklājības ministrs.

Politiķis norādīja, ka viens no pirmajiem darāmajiem darbiem, stājoties šajā amatā, būtu sagatavot informatīvo ziņojumu par situāciju sociālās aprūpes centros, lai veicinātu to epidemioloģisko drošību un sagatavotu tos potenciālai Covid-19 izplatībai rudenī.

"Šī ziema sociālās aprūpes centriem bija smaga, tāpēc vēlos, lai visi drošības protokoli būtu gatavi un lai viss būtu skaidrs," piebilda Eglītis.

5

Tāpat uzsvars tikšot likts uz ģimenes valsts pabalsta reformu un tā apmēra pieaugumu, kas paredzēts no nākamā gada. Vienlaikus Eglītis kā prioritāti izvirzījis arī pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanu, ko paredzēts veicināt ar pensiju palīdzību.

Attiecībā pret bērnu tiesību aizsardzību, politiķis saredz to kā jomu, kur veicami uzlabojumi, un uzskata, ka šajā gadījumā varētu veicināt ciešāku sadarbību ar Tieslietu ministriju.

Savukārt nodarbinātības aspektā Eglītis uzsvaru likšot uz Nodarbinātības valsts aģentūras bezdarbniekiem paredzēto pakalpojumu efektivitātes celšanu, raugoties, lai bezdarbnieku apmācību modeļi būtu iespējami pietuvināti reālajai dzīvei.

Eglītis dzimis 1978.gadā. Viņš studējis Rīgas Ekonomikas augstskolā, Vīnes Diplomātijas akadēmijā un Džona Hopkinsa universitātē Itālijā.

Savā CV jaunais ministrs norāda, ka vairākus gadus strādājis Ārlietu ministrijā ar ārējās ekonomiskās sadarbības un drošības (NATO) jautājumiem. 2005.gadā sācis darba gaitas Eiropas institūcijās Briselē, kur astoņi gadi nostrādāti Eiropas Komisijā ar Latvijas ekonomikas, finanšu un budžeta uzraudzības jautājumiem. Viņš strādājis Eiropas Komisijas un Starptautiskā valūtas fonda aizdevuma programmas Latvijai ekspertu komandā (2008-2012).

2015.gada septembrī viņš pievienojies tā laika premjeres Laimdotas Straujumas (V) birojam ekonomikas padomnieka amatā, bet 2016. gadā kļuvis par ekonomisko jautājumu padomnieku ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V).

Kopš 2020.gada 22.februāra Eglītis ir Jaunās konservatīvās partijas valdes loceklis.

Saeimā Eglītis bijis Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs.

LETA jau ziņoja, ka kopumā domstarpības koalīcijā un sarunas par amatu pārdali sākās pēc tam, kad ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs mainīja savu politisko piederību no "KPV LV" uz Nacionālo apvienību (NA).

Vitenbergam pāriešana uz NA maksāja ekonomikas ministra amatu, jo koalīcijā ietilpstošā "KPV LV" uzstāja, ka partiju vienošanās paredz, ka ekonomikas ministra amats pienākas tai. Līdz ar šīm domstarpībām koalīcijā sākās plašākas cīņas par amatu pārdali. Tās ir rezultējušās ar četru ministru nomaiņu un "KPV LV" izslēgšanu no koalīcijas.

Tādējādi turpmāk koalīcijā darbosies Jaunā konservatīvā partija, "Attīstībai/Par" (AP), NA un "Jaunā vienotība" (JV). Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien preses konferencē informēja, ka koalīcijas darba turpināšana bez "KPV LV" bijusi "partneru vienošanās turpināt darbu kompaktā veidā".

Līdz šim "KPV LV" valdībā pārstāvēja divi ministri - iekšlietu ministrs Sandris Ģirģens un labklājības ministre Petraviča. Ar izmaiņām koalīcijā, iekšlietu ministres amatā tika virzīta Marija Golubeva (AP), bet labklājības ministra amatā - Eglītis.

Līdz ar šodienas izmaiņām kopumā ir nomainījusies puse Kariņa vadītās valdības sākotnējā sastāva.