Levits: Ne vienmēr politiķu katrs pateiktais vārds būtu jāliek uz "zelta svariem" (7)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Valsts prezidents Egils Levits pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Rīgas pils dārzā sniedz paziņojumu medijiem.
Valsts prezidents Egils Levits pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Rīgas pils dārzā sniedz paziņojumu medijiem. Foto: Zane Bitere/LETA

Zemā vēlēšanu aktivitāte pašvaldību vēlēšanās nav saistīta ar ietekmi no Covid-19 pandēmijas, bet gan ar to, ka ir bijis izteikts tēmu un jautājumu trūkums, kas spētu mobilizēt vēlētājus, intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Pašvaldību vēlēšanās partiju piederība ir sekundāra, primārais ir kandidāta personība

"Vēlētājiem ir vēlme pēc stabilitātes. Tika balsots par jau zināmiem un iepriekš ievēlētiem kandidātiem, kas liecina par to, pašvaldības nebūt nav strādājušas tik slikti. Ja aptaujātu cilvēkus, kas nenobalsoja, būtu divas grupas. Viena atbilde būtu, ka ir labi un nesagaida neko labāku. Otra grupa teiktu, ka viss ir slikti, tāpēc, ja aizietu tāpat nekas nemainītos. Sociologiem būtu interesesanti izpētīt, kura grupa ir lielāka," norāda Levits.

Levits uzskata, ka zemā vēlētāju akvitāte nav saistīta ar Covid-19. Viņš norāda, ka pašvaldību vēlēšanās samērā maza nozīme bija deputātu piederībai vienai vai otrai partijai, bet gan personībai un atpazīstamībai. Partiju piederība nespēlēja pārāk lielu lomu. 

Ne vienmēr politiķu katrs pateiktais vārds būtu jāliek uz "zelta svariem"

Valsts prezidents Egils Levits neuzskata, ka Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķa, jaunievēlētā labklājības ministra Gata Eglīša ieraksts sociālajos tīklos, no kuriem varēja noprast, ka valdošās koalīcijas partijas Eiropas fondu sadalē "primāri rūpēsies par savām pašvaldībām", bija domāts nopietni.

Šorīt intervijā Latvijas Radio Levits uzsvēra, ka šādi izteikumi nav pieļaujami, lai gan viņš pieļāva, ka politiķis tos nebija domājis kā nopietni uztveramus.

"Nevaru iedomāties, ka jaunais ministrs būtu to uztvēris nopietni, un nedomāju, ka valdība savos lēmumos būtu domājusi tikai par "savējiem".

Tāpēc nedomāju, ka ministra pārstāvētā partija un valdība tā varētu rīkoties," sacīja prezidents.

Valsts prezidents arī piebilda, ka ne vienmēr politiķu katrs pateiktais vārds būtu jāliek uz "zelta svariem".

Jau ziņots, ka Eglītis mikroblogošanas vietnē "Twitter" bija ierakstījis aicinājumu Latvijas Reģionu apvienībai, Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un "Saskaņai" pārāk nesapriecāties par uzvarām pašvaldību vēlēšanās, jo "3.jūnija valdības restarts nozīmē to, ka lielās valsts budžeta, Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma naudas plūsmas kontrolēs četras koalīcijas partijas (Nacionālā apvienība, JKP, "Jaunā vienotība" un "Attīstībai/Par", kas primāri rūpēsies par savām pašvaldībām".

Šie izteikumi izpelnījās vairāku "Twitter" lietotāju kritiku, piemēram, domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka Eglītim vaicāja, vai tieši pret šādu politiku - naudas došanu savējiem - Jaunā konservatīvā partija nebija solījusi cīnīties. Viņa vaicāja Eglītim, vai šāda politika, dāvāt īpašas privilēģijas pašvaldībām, kuru vadībā ir tā brīža koalīcijas partiju pārstāvji, ir jāturpina vai jāizbeidz.

Ar četru partiju koalīciju vieglāk sadarboties

Pagājušajā nedēļā tika izlemts, ka koalīcijā darbosies Jaunā konservatīvā partija (JKP), "Attīstībai/Par" (AP), Nacionālā apvienība (NA) un "Jaunā vienotība" (JV). Kariņš piebilda, ka koalīcijas darba turpināšana bez "KPV LV" bijusi "partneru vienošanās turpināt darbu kompaktā veidā".

" Premjeram teicu, lai nevelk garumā, ja maiņas ir nobriedušas, tas ir jādara. Ar pieciem koalīcijas partneriem ir grūtāk sadarboties nekā četriem.

Jāapbrīno premjera pacietība. Domāju, ka šī koalīcija varētu strādāt labāk līdz Saeimas vēlēšanām. Vēlētos skaidrāku memorandu par turpmākiem darbiem līdz vēlēšanām, kas būtu jāpaveic viena gada un triju mēnešu laikā. Nākamais lielais pārbaudījums valdībā ir budžeta sarunas. Ja šis budžets netiktu sastādīts, tas nāktu par sliktu visiem koalīcijas partneriem," izmaiņas komentē Egils Levits.

Turpmāk koalīcija strādās bez partijas "KPV LV", trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu mediju pārstāvjiem atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

"Ar prieku paziņoju, ka Ministru kabinets uzņem jaunu spēku, lai ar jaunu jaudu kopā strādātu sabiedrības saliedēšanas un ekonomikas izaugsmes interesēs. Mūsu valdības koalīcija ir kļuvusi kompaktāka," 

uzsvēra premjers. Tādējādi turpmāk koalīcijā darbosies Jaunā konservatīvā partija (JKP), "Attīstībai/Par" (AP), Nacionālā apvienība (NA) un "Jaunā vienotība" (JV). Kariņš piebilda, ka koalīcijas darba turpināšana bez "KPV LV" bijusi "partneru vienošanās turpināt darbu kompaktā veidā".

Premjers paziņoja, ka, "KPV LV" pārtraucot dalību koalīcijā, šīs partijas pārraudzībā esošajiem ministru amatiem izvirza Mariju Golubevu (AP), Eglīti, Jāni Vitenbergu (NA), bet izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) vietā premjers piedāvāja Muižnieci. Par Šuplinskas nomaiņu Kariņš sacīja, ka arī tā bijusi "partiju vienošanās".

Konstitucionālā krīze Varakļānos

Saeima 1.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas noteic Varakļānu kā atsevišķa novada izveidi.

Varakļānu novadā iekļauta Varakļānu pilsēta, Varakļānu pagasts un Murmastienes pagasts. Kā novada administratīvais centrs noteikti Varakļāni. Likums noteic, ka Varakļānu novada pašvaldība līdz šī gada 1.oktobrim organizē publisko apspriešanu par novada apvienošanos ar apkārtējiem novadiem.

"Šis jautājums ir atrisināts, jo Latvija ir tiesiska valsts. Saeima nedrīkst rīkoties pret tiesisku spriedumu. 

Saeimai ir, iespējams, pieņemt jaunu likumu, kas nav tiešā pretrunā ar spriedumu. Tiesiskai valstij ir rakturīgs tas, ka nevienam nav beidzamais vārds. Nevienam konstitucionālam orgānam nav absolūtā vara," norāda Egils Levits. 

Komentāri (7)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu